Uzvarot erudīcijas spēlē, nopelna klasei ekskursiju

Smiltenes vidusskolas 12. klases skolēni Lauma Ozoliņa, Estere Stīpniece, Marta Grūbe un Arnis Grūbe jeb komanda “Upeņotāji” ieies vēsturē kā pirmās erudīcijas spēles “Prāto URDĀ” uzvarētāji.

Šo spēli 10.–12. klašu skolēniem sarīkoja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” dabas un tehnoloģiju parks “URDA”.

Interese liela; vidusskolēni grib prātot

Pieteicās 33 komandas. No tām pēc divām kārtām finālā, kas notika 18. martā, iekļuva 12 labākās. Smiltenes vidusskolas “Upeņotāji” uzvarēja, sacenšoties ar zinošākajiem jauniešiem no Salacgrīvas, Gulbenes, Rugāju, Limbažu, Krimuldas, Balvu, Valmieras, Cēsu, Rugāju un citām izglītības iestādēm. Balvā komanda saņēma transporta kompensāciju 300 eiro vērtībā, ko jaunieši nolēmuši izlietot klases ekskursijai, tikai vēl jāizdomā, uz kurieni.

“Smiltenes vidusskolas komanda diezgan izvirzījās punktos priekšā pārējām komandām un godam nopelnīja pirmo vietu. Jāēd upenes, jo redz, kāds veiksmīgs nosaukums komandai,” smaida Evija Tiltiņa, SIA “ZAAO” vides izglītības projektu vadītāja.

Akcija – erudīcijas spēle “Prāto URDĀ” norisinājās trīs kārtās. Divas no tām notika tiešsaistē, trešā – fināla kārta – klātienē Dabas un tehnoloģiju parkā “URDA” Daibē.

Spēļu starplaikā jaunieši piedalījās izzinošā ekskursijā pa aprites ekonomikas centru “Daibe”.

“Prāto URDĀ” ir pavisam jauns pasākums, ko SIA “ZAAO” un Dabas un tehnoloģiju parks “URDA” piedāvā 10.–12. klašu skolēniem ar mērķi rosināt viņus izmantot jau esošās zināšanas un paplašināt tās par vides jautājumiem (atkritumu samazināšana, pareiza apsaimniekošana, vides ilgtspēja, aprites ekonomika, dabas resursu saudzēšana un tamlīdzīgi). Lai erudīcijas spēle būtu pēc iespējas kvalitatīvāka, “URDA” tās rīkošanā iesaistīja profesionālu prātošanas spēļu rīkotāju ar pieredzi Jāni Siliņu. Atbildes bija tikai pašu jauniešu galvā, viedtālruņus spēles laikā nedrīkstēja izmantot.

“Vidusskolas un ģimnāzijas vecumposmu ir visgrūtāk gan dabūt pie mums uz “URDU”, gan uz kādām citām aktivitātēm. Priecājāmies, ka no “ZAAO” darbības reģiona atsaucās daudz komandu, kuras vēlējās piedalīties šajā prāta spēlē. Gan pirmajā, gan otrajā kārtā bija jāiekļūst olimpiskajā sešniekā, lai tiktu uz finālu, kur sacentās 12 komandas. Jautājumi bija daudzveidīgi un prasīja no jauniešiem plašu redzesloku, atbildēt uz tiem nevarēja tikai ar “jā” vai “nē”. Ja kāds teica – “ai, mēs nevienu enciklopēdiju vai grāmatu nepalasījām”, tad tik, cik esi izlasījis vienā vakarā, neko nelīdzētu, jo neviens nezināja, kādas būs kārtas,” stāsta Evija Tiltiņa.

Ņemot vērā jau saņemtās labās jauniešu un viņu skolotāju atsauksmes, “URDA” šādu erudīcijas spēli, iespējams, rīkos arī nākamajā mācību gadā.

Palīdzēja “Prāta piespēlēs” uzkrātā erudīcija

Smiltenes vidusskola priecājas par savu skolēnu uzvaru pirmajā prāta spēlē “Prāto URDĀ” un teic paldies Laumai Ozoliņai, Esterei Stīpniecei, Martai Grūbei un Arnim Grūbem un viņu matemātikas skolotājai Līgai Zālītei-Kaucei, kura iedrošināja “Upeņotājus” piedalīties šajā prāta spēlē un pavadīja uz finālu.

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” skolotāja Līga Zālīte-Kauce uzsver, ka jauniešiem uzvarēt un vēl tik pārliecinoši palīdzēja Smiltenes vidusskolā notiekošajās erudīcijas spēlēs “Prāta piespēles” iegūtā pieredze. Līga Zālīte-Kauce ir “Prāta piespēļu” rīkošanas iniciatore un smaida, ka viņu droši var dēvēt par Smiltenes vidusskolas erudīcijas spēļu celmlauzi vai krustmāmiņu. Arī viņai patīk prāta spēles, un, uzzinot par “Prāto URDĀ”, uzrunājusi šos četrus jauniešus tajā piedalīties.

“Erudīcijas spēles ir ļoti laba lieta. Skolēni iemācās domāt, savilkt kopā vairākus faktus. Un vides tēma viennozīmīgi ir būtiska, – jaunieši paskatās uz lietām, ko darīt labāk, pareizāk,” teic Līga Zālīte-Kauce.

Tam piekrīt komandas “Upeņotāji” pārstāve Lauma Ozoliņa. “Bija jautājumi arī par atkritumu šķirošanu, kas ir aktuāli un noder. Lielā mērā mums uzvarēt palīdzēja pieredze skolas “Prāta piespēlēs”. Nezinājām, kādām tēmām “Prāto URDĀ” gatavoties. Jautājumi varēja būt jebkādi. Kaut ko no ģeogrāfijas bijām dzirdējuši stundās, bet nozīme bija arī tam, ko zinājām, sekojot līdzi notikumiem pasaulē,” stāsta Lauma.

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.