Uzraudzīs netraucētu nēģu nārstošanu

Upes nēģis Lampetra fluviatilis ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama suga, papildu tam Latvijā tai ir arī ierobežoti izmantojamas sugas statuss. Tādēļ maijā nēģu nārsta laikā Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori pastiprināti uzraudzīs aizsargājamo zivju nārstam piemērotās upes.

Nēģu zvejas lieguma laikā sods par katru nelikumīgi iegūto nēģi ir 40 EUR, kā arī pret pārkāpējiem var tikt uzsākti divi administratīvā pārkāpuma procesi. Viens par Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārkāpumu, bet otrs par Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pārkāpumu, ja konstatēta aizliegta nēģu ieguve bez atļaujas, apzināta aizsargājamas sugas īpatņu traucēšana vairošanās laikā un dzīvotnes postīšana.

“Pērn nēģu nārsta laikā Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas valsts vides inspektori, veicot pastiprinātu upes nēģu vairošanās vietu uzraudzības pārbaudi diennakts gaišajā un tumšajā laikā, konstatēja piecus pārkāpumus. Tos veica sešas personas, kuras kopumā saņēma teju 12 tūkstošu EUR sodu un pret kurām uzsākti 11 administratīvo pārkāpumu procesi. Tāpat 2022. gadā tiesa personai, kura 2020. gadā nelikumīgi noķēra 127 upes nēģus, piesprieda kriminālsodu 270 darba stundas un 5 080 EUR zaudējuma atlīdzību valstij,” min pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte. Viņa arī piebilst, ka upes nēģu skaitu samazina ne tikai šo zivju nozveja nārsta laikā, bet arī cilvēku bradāšana pa straujtecēm, kas ir nēģu dabiskā nārsta vieta, jo tādējādi tiek bojāti jau iznērstie un apaugļotie ikri. Un aicina cilvēkus apzināties savu darbību sekas.

Baltijas jūrā ietekošās upes ar to baseiniem ir nozīmīgākās nēģu nārstošanas vietas Latvijā. Liela daļa no šīm upēm, kuru straujteces ir īpaši piemērotas upes nēģu nārstam un mazuļu attīstībai, atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Nēģi nārsto vienu reizi mūžā, jo migrācijas, ligzdas veidošanas un ikru nēršanas process prasa ļoti lielu spēku. Katra mātīte iznērš vismaz 15 tūkstošus sīku ikru, kuri pielīp pie upes gultnes smilts un oļiem. Nēģu kāpuri neilgi pēc izšķilšanās pamet ligzdu un dodas uz lēnāk tekošiem upes posmiem, kur, ierakušies gruntī, pavada turpmākos trīs līdz septiņus gadus.

Nēģu nārsta vietas un kāpuru dzīvotnes vairākām sugām, piemēram, taimiņam, lasim, vimbām, ir kopīgas, tādēļ, lai nākotnē sekmētu to resursu atjaunošanu, oļainās upes straujteces ir īpaši saudzējamas.

Nēģis ir nozīmīgs Latvijas iekšējo ūdeņu zvejas objekts, tāpēc kopš 1960. gada tiek mākslīgi pavairots, ielaižot upēs virs aizsprostiem pieaugušos īpatņu īsi pirms nārsta laika, bet 80. gados uzsākta arī nēģu kāpuru ielaišana upēs.

Informāciju sagatavoja: Ilze Reinika, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā komunikācijas speciāliste