Ziemellatvija.lv
Cilvēki ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēki ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem (piemēram, nedaudz pasliktināta redze vai dzirde, vājums rokās, grūtības saredzēt vai sadzirdēt spožā saulē vai trokšņaina fona apstākļos u.c.) varēs ērtāk lietot noteiktas preces un pakalpojumus.
To nosaka Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts“Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums”, kas ceturtdien, 14. jūlijā, pieņemts valdības sēdē. Par to vēl ir jālemj un jānobalso Saeimai.
Cilvēku ar invaliditāti ikdiena kļūs ērtāka. Proti, ja personai ir ierobežota kāda no sensorajām spējām, preci vai pakalpojumu varēs lietot, izmantojot citu sensoro kanālu (vizuāla, audio, runas, taustes vadība). Piemēram, bankomātam, biļešu automātam vai rindas kārtas numuriņu mašīnām tiks nodrošināta teksta-runas tehnoloģija (informācija vienlaicīgi nodrošināta gan teksta, gan audio formātā), iespēja palielināt burtus un nodrošināti krāsu kontrasti (nepieciešams cilvēkiem ar pasliktinātu redzi), ierīce ļaus lietot palīgtehnoloģijas, t.sk. ievietot personiskās austiņas (svarīgi cilvēkiem, kam pasliktināta dzirde), ierīces augstums būs piemērots cilvēkiem riteņkrēslā, ierīcei būs jānodrošina iespēja pagarināt transakcijas laiku (nepieciešams cilvēkiem ar uztveres grūtībām vai garīga rakstura traucējumiem) un tā brīdinās lietotāju, izmantojot vairāk nekā vienu sensoro kanālu (t.i. gan audio, gan teksta veidā). Tāpat ierīces būs jāprojektē tā, lai tās neizraisītu gaismjutīguma lēkmes (nepieciešams cilvēkiem ar epilepsiju, autismu). Ieguvums no šādām ierīcēm būs ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti. Piemēram, cilvēkam, kas mēģina dzirdēt ceļošanas informāciju trokšņainā dzelzceļa stacijā, vai izņem naudu no bankomāta saulainā dienā, vai iespēja cilvēkam ar sliktu redzi displejā palielināt tekstu.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Cilvēkiem ar invaliditāti piekļūstamības prasību ievērošana ir izšķiroši nozīmīga to neatkarīgai dzīvei, savukārt ikviens cits iedzīvotājs piekļūstamības uzlabojumus varēs izmantot to ērtības dēļ.”
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu ES direktīvas prasības. Likuma spēkā stāšanās paredzēta no 2025.gada 28.jūnija, kas nozīmē, ka turpmāko trīs gadu laikā dažādu preču ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem tiek dots laiks, lai pielāgotos likumā noteiktajām jaunajām piekļūstamības prasībām, jo no minētā datuma ikvienā ES dalībvalstī, tai skaitā Latvijā, varēs tirgot tikai piekļūstamas preces un sniegt piekļūstamus pakalpojumus, ja attiecīgā prece vai pakalpojums ietilpst likuma darbības jomā.
Jaunās piekļūstamības prasības attieksies uz šādām preču un pakalpojumu grupām – datoriem, planšetēm, viedtālruņiem un to operētājsistēmām, pašapkalpošanās termināļiem (bankomātiem, biļešu automātiem, rindas kārtas numuriņu automātiem u.c.). Arī uz E-grāmatām un to E-nolasītājiem, banku pakalpojumiem, E-komerciju (t.i., iepirkšanos internetā). Jaunās prasības būs jāpielāgo arī publiskiem iepirkumiem, ja iepirkumā iepērk likuma darbības jomā ietilpstošās preces un pakalpojumus, gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, patērētāju galiekārtas elektronisko sakaru pakalpojumiem (rūteriem, modemiem) un elektronisko sakaru pakalpojumiem.
Informāciju sagatavoja: Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists
Reklāma