Uzdrīkstēšanās cena

Vienmēr ar interesi un apbrīnu esmu raudzījusies uz cilvēkiem, kuriem netrūkst ideju izdomāt ko jaunu un inovatīvu, tādu, kas nav masu patēriņa produkts. Starp šiem cilvēkiem ir arī gana daudz mājražotāju, kuri, eksperimentējot, liekot kopā produktu pie produkta, rezultātā tiek pie tās unikālās garšas, sava produkta, ko mēģina palaist tirgū.

Skaidrs, ka, lai tevi pamanītu plašpatēriņa tirgū, ir jānoiet garš un nebūt tas vienkāršākais ceļš – jāiegulda resursi mārketingā, kur tikai vien iespējams, jāreklamējas un tā tālāk. Lai gan joprojām netrūkst tādu, kuri ražo kādu savu tā saucamo nišas produktu un darbojas klusi, nemanāmi, sakot, ka klientu tāpat netrūkst. Man tam gluži negribas ticēt, jo tomēr, ja kaut ko ražo, vajag, lai par tevi zina un atpazīst.

Taču par uzdrīkstēšanos ne vienmēr ražotājs saņem uzslavas vien, ir jārēķinās, ka neierastām lietām var sekot neizpratne un nopelšana, šaubu ēnu var mest uz vienalga ko.

Jau vasarā pamanīju sludinājumus, ka ir cilvēki, kuri par labu samaksu iepērk mušmires. Nodomāju, kur tās pēc tam liks. Tad sapratu, ka interese par šīm sēnēm ir radusies arī kādai uzņēmējai no Smiltenes novada, kura nupat bija dalījusies savā pieredzē, ka nolēmusi pamēģināt kaut ko jaunu, kaltēt sarkanās mušmires, ražojot no tām pulveri, nākotnē cerot eksportēt uz citām valstīm. Pēc viņas paustā, vispirms jāiemācās kvalitatīvi izkaltēt sēnes, jāveic dažādas analīzes, jāatrod sadarbības partneri. Gluži tāpat kā citi, kas ķeras klāt kaut kam jaunam.

Tikmēr daudzi ir sašūmējušies, neslēpjot bažas, ka ir fundamentāla atšķirība starp individuālu aizraušanos ar netradicionālo medicīnu un mēģinājumiem no tā uztaisīt biznesu un kāpēc interese par mušmirēm sabiedrībā uzplaukusi ļoti strauji pēdējo gadu laikā. Atrodas arī bariņš oponentu, kuri apgalvo, ka tā nav tikai pēdējo gadu tendence, arī pirms vairākiem gadu desmitiem bijis šo sēņu popularitātes uzplaukums. Homeopātijā mušmires izmanto jau izsenis. Tomēr pašrocīgi ķerties pie uzlējumu vai smērīšu gatavošanas nav prāta darbs.

Zinātne iet uz priekšu savu neizbēgamo attīstības ceļu, tāpēc, manuprāt, tas ir tikai un vienīgi apsveicami, ka mūsējiem ienāk prātā radīt ko tādu, ko ir vērts eksportēt lielajā pasaules tirgū. Gan jau otrā pusē – Amerikā ‒ vai kādā citā valstī zinās, kur to visu lietot. Vismaz man gribas tā cerēt. Ja kādu tas tomēr mulsina, tad padomāsim, kādēļ farmācijā lieto uzpirkstītes, kurpītes, driģenes un citus visnotaļ ļoti indīgus augus.

Cita starpā, atsaucība no sēņotājiem bijusi ļoti liela. Cilvēkiem bijis liels azarts lasīt mušmires nodošanai, ja kāds ir gatavs par tām maksāt, jo parasti tās ir sēnes, kuras spārda ar kājām, bet te kāds pērk.