Uz Smilteni atved īpašu balvu īpašam cilvēkam

Kopš aizvadītās piektdienas, 10. novembra, Smiltenes vidusskolā (Dārza ielas ēkā) gaitenī vitrīnā aiz stikla durvīm atrodas īpaša ceļojošā balva – mākslinieka Ernesta Vītiņa skulptūra stikla grāmatu kalna veidolā ar uzrakstu “Latvijas lasīšanas čempions”.

To savai skolai ieguva Smiltenes vidusskolas 6.a klases skolnieks Hugo Pakalns. Balvu viņam kā jaunajam Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu direktoram – iedvesmotājam piektdien atveda un klasē pasniedza Silvija Tretjakova, LNB Bērnu literatūras centra vadītāja.

Parakstīs vēstuli Valsts prezidentam

Jau rakstījām, ka šoruden septembra nogalē Hugo Pakalns izcīnīja 1. vietu un čempiona titulu skaļās lasīšanas sacensību nacionālajā finālā 5. un 6. klašu skolēniem.

Finālā piedalījās 30 reģionālie lasīšanas čempioni no visas valsts – 15 meitenes un 15 zēni. Skaļās lasīšanas sacensībās Latvijā kopumā piedalījās vairāk nekā 5000 skolēnu. Vispirms priekšlasījumi norisinājās klasēs un skolās, pēc tam – reģionālajā līmenī, bet noslēgumā finālā žūrija izraudzījās valsts čempionu. Izcīnot šo titulu, smiltenietis Hugo Pakalns uz gadu arī kļuva par Latvijas Nacionālās bibliotēkasBērnu direktoru – iedvesmotāju un ieguva ceļojošo balvu, mākslinieka Ernesta Vītiņa skulptūru savai skolai, kas tur paliks visu šo mācību gadu.

Hugo kā LNB Bērnu direktora pienākumos šajā mācību gadā ir piedalīties gan dažādos reprezentācijas pasākumos, gan arī vērtēt bērnu literatūru un bibliotēku pakalpojumus un paust savu viedokli medijiem.

Jau balvas pasniegšanas laikā Silvija Tretjakova Hugo un viņa klasesbiedriem lūdza konkrētu palīdzību – izdomāt un uz LNB nosūtīt savus ieteikumus, kas ir tas, kas palīdz un kas traucē kļūt par labākajiem lasītājiem pasaulē. “Vēl Hugo būs gods parakstīt vēstuli Latvijas Valsts prezidentam, jo mēs rīkojam lielu kampaņu lasīšanas veicināšanā. Janvārī Hugo kopā ar klasi vai ar vecākiem jāpiedalās LNB darbinieku sanāksmē “Zoom” platformā un jāpasaka savs viedoklis, vai LNB atbilst viņa priekšstatiem par labu bibliotēku,” dažus zēna pienākumus LNB Bērnu direktora amatā nosauc Silvija Tretjakova.

Hugo pats sevi nevērtē kā ļoti čaklu lasītāju, taču grāmatu lasīšanu viņš atzīst kā vajadzīgu, – tā dod zināšanas un prieku, un lasot cilvēks nokļūst grāmatas pasaulē.

Viesojoties Smiltenes vidusskolā, Silvija Tretjakova pateicās gan Hugo, gan arī citiem skolas audzēkņiem par piedalīšanos skaļās lasīšanas sacensībās, jo, izvēloties, no kuras grāmatas fragmentus lasīt, viņi parāda, kādu lasāmvielu atzīst par interesantu.

Vēlāk sarunā ar “Ziemeļlatviju” viņa uzsvēra, ka labai lasītprasmei ir jākļūst par prioritāti izglītības sistēmā un sabiedrībā kopumā.

Uzsāktās sarunas ir vēsturiskas

Nesen Latvijā publiskotie Starptautiskās lasītprasmes novērtēšanas pētījuma “PIRLS 2021” rezultāti liecina, ka mūsu skolēnu lasītprasme ir pasliktinājusies, sešiem procentiem skolēnu lasīšanas līmenis nesasniedz zemāko pakāpi. Tas nozīmē, ka skolēni neprot lasīt. Speciālisti atzīst, ka pētījuma rezultāti raisa bažas, – skolēnu lasītprasmes vidējie rezultāti ir pazeminājušies, turklāt attieksme pret lasīšanu ir pat būtiski pasliktinājusies.

LNB, kas atrodas Kultūras ministrijas (KM) pārraudzībā, īsteno vairākas lasīšanas veicināšanas pro­grammas, kas ir balstītas uz lasīšanu un rakstīšanu kritiskās domāšanas attīstīšanai.

Tādas ir “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” un “Grāmatu starts” – lasīšanas veicināšanas projekts trīs un četrus gadus veciem bērniem, kas uzrunā un iesaista lasīšanā ģimenes, rūpējas par pirmsskolas vecuma bērnu lasītprieku, piedāvā izglītojošas, radošas un attīstošas nodarbības bibliotēkās.

Otrdien, 14. novembrī, LNB pārstāvji dosies uz Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) uz kopīgām sarunām par to, ka šīs lasīšanas veicināšanas programmas ir jāīsteno IZM un KM kopā, līdz šim to darījusi KM viena pati.

Ar IZM uzsāktās sarunas Silvija Tretjakova vērtē kā vēsturisku notikumu. “Pirmo reizi sarunas notiek tik konstruktīvā veidā. Parasti tiek ļoti strikti nodalīts izglītības process un brīvā laika lasīšana kā kaut kas cits. Taču mēs varam viens otram ļoti palīdzēt, jo laba lasītprasme bez lasītprieka nav iedomājama, bet lasītprieku jau neiegūstam, lasot mācību grāmatas. Mēs lasām grāmatas, kas mums patīk. Ja bērni aizraujas, viņi lasa vairāk, un, ja lasa vairāk, tad lasīšanas prasme viņiem ir labāka. Pēdējos gados esam savākuši 500 tūkstošus eiro lasīšanas veicināšanas programmām un ļoti ceram, ka pakāpeniski otrus 500 tūkstošus iegūsim no IZM. Mums ir viena prioritāte – laba lasītprasme, un tā ir pamatā pilnīgi visam, ar dziļu ietekmi visās dzīves jomās. Lasīšana veicina domāšanu. Mēs domājam valodā. Jo vairāk ir attīstīta valoda, jo vieglāk ir izteikt savas domas. Varbūt sabiedrībā vērojamā agresija ir saistīta ar to, ka cilvēki neprot izpausties valodā,” pieļauj Silvija Tretjakova.

LNB izstrādā stratēģiju bērnu lasītprasmes veicināšanai, bet tai ir nepieciešams valstisks atbalsts. Ja būtu lielāks finansējums, tad, piemēram, “Grāmatu startu” varētu ieviest visās pirmsskolas izglītības iestādēs, uzsver Silvija Tretjakova (pēc viņas sniegtās informācijas, piemēram, Smiltenes novadā “Grāmatu starts” īstenots Trapenē, Apē, Gaujienā un Variņos).

“Grāmatu starts“ nozīmē, ka bibliotēkas apmeklējuma laikā katram mazajam dalībniekam tiek dāvināts īpaši veidots “Grāmatu starta“ pūču komplektiņš – mugursoma, bilžu lasāmgrāmata mīļlietiņa un noderīgs materiāls vecākiem par lasīšanu. Šo projektu LNB īstenot palīdz LNB Atbalsta biedrība.

Kāpēc Igaunijā bērni lasa labāk

Ļoti svarīgi lasītprasmi sākt apgūt jau pirmsskolas vecumā, uzsver Silvija Trejakova un atsaucas uz Igaunijas pozitīvo pieredzi – lasīšanas ligzdām gandrīz visās mūsu kaimiņvalsts pirmsskolas izglītības iestādēs, un šādu pieredzi pietiekama finansējuma apstākļos varētu pārņemt arī Latvija.

Lasīšanas ligzdas ir rakstīšanas zona un lasīšanas zona bērnudārzos – ērta un ar bērniem pievilcīgu dizainu. “Galvenais nosacījums ir tur lasīt katru dienu. Grāmatām ir jābūt bērnam pēc iespējas tuvāk jau no mazotnes. Tā ir Igaunijas pieredze, un, iespējams, tāpēc viņi mums ir krietni priekšā lasītprasmē. Igaunijā ir uzstādījums, ka bērnam jāprot lasīt, atnākot uz 1. klasi. Mums līdz šim bijis nepareizi teorētiski nostādīts, ka tā var būt un var arī nebūt. Tad bērns, sākot mācīties skolā, ir diskomfortā. Rodas negatīva attieksme pret lasīšanu, ja viņam tā neveicas,” stāsta Silvija Tretjakova.

Sava pieredze, kā veicināt lasītprieku sākumskolas vecuma bērniem, ir Smiltenes vidusskolā, kur bibliotēkas ir visās trijās skolas ēkās.

“Redzējām, ka pirmklasnieki skolas bibliotēkā ar lielu interesi šķirsta bilžu grāmatas, bet gribējām, lai viņi tās arī lasa. Pagājušajā mācību gadā mums labi aizgāja projekts – sacensības starp klasēm 1., 2. un 3. klašu grupās. Bibliotekāre bērnus arī mudināja nedaudz atstāstīt, ko viņi no izlasītā ir sapratuši. Sacensībās ir balviņas, bet klase, kura attiecīgajā mēnesī izlasījusi visvairāk grāmatu, rēķinot attiecībā pret skolēnu skaitu klasē, saņem ceļojošo zvēriņu,” stāsta Inguna Kudlāne, Smiltenes vidusskolas bibliotēkas vadītāja.

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.