UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistrā iekļauta arī Strenču fotodarbnīcas kolekcija

14.oktobrī norisinājās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (UNESCO LNK) Asamblejas jubilejas sēde, kas veltīta Latvijas trīsdesmitgadei UNESCO. Tās laikā tika pieņemts lēmums par UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistra papildināšanu ar jaunām dokumentārā mantojuma nominācijām. Sēdes laikā tika pieņemts lēmums iekļaut UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā arī Latvijas Fotogrāfijas muzeja nomināciju “Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija”.

Tāpat lēmums pieņemts par Latvijas Nacionālā arhīva nomināciju “Rīgas rātes protokoli, 1603–1890”, kā arī papildināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas nomināciju “Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija, 18.–20. gadsimts” ar jauniegūtiem rokrakstiem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Rakstniecības un mūzikas muzeja un Tukuma muzeja nomināciju “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” papildināt ar vēl 7 vēstulēm no Okupācijas muzeja, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja, Tukuma muzeja un Rīgas Ebreju kopienas muzeja “Ebreji Latvijā”.

Muzeji, arhīvi, bibliotēkas un citas atmiņu institūcijas un krātuves tika aicinātas apzināt dokumentu oriģinālus vai oriģinālu kolekcijas, kas liecina par kādu nozīmīgu vēsturisku pavērsienu, norisi vai ietver būtiskus faktus par kādu notikumu, īpaši Latvijas vēsturē, un izvirzīt tos programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajam reģistram. Programma ir vērsta ne tikai uz mantojuma saglabāšanu, bet arī uz zināšanu pieejamības veicināšanu.

Dokumentārā mantojuma liecību piederība UNESCO “Pasaules atmiņas” Latvijas nacionālajam reģistram ir priekšnosacījums pretendēšanai uz pieteikumu starptautiskajam reģistram, kas nozīmē ne tikai dokumentārā mantojuma vienības augstu novērtējumu un starptautisku atzinību, bet arī valsts pausto atbildību šo mantojumu saglabāt un darīt to pieejamu ikvienam pasaules iedzīvotājam. UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā no Latvijas iekļauts: Dainu skapis, Baltijas valstu kopīgā nominācija – Baltijas Ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības, kā arī Polijas sagatavotā nominācija par Ļubļinas ūnijas noslēgšanas akta dokumentu.

2021.gadā aprit trīsdesmit gadi, kopš Latvija pievienojusies starptautiskajām organizācijām – ANO un UNESCO –, kuru darbība vērsta uz miera un drošības nodrošināšanu pasaulē un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanu, veicinot starpvalstu sadarbību šo mērķu sasniegšanā. Asambleja ir UNESCO LNK augstākā institūcija, kas sanāk kopā vismaz divas reizes gadā. Savukārt komisijas ikdienas darbu organizē UNESCO LNK ģenerālsekretārs.

Kā informē Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Strenču fotodarbnīcas arhīvu veido gandrīz 13 tūkstoši stikla plašu negatīvu, kuri atklāj vairāk nekā 40 gadus no vētrainās Strenču vēstures. Negatīvi no fotodarbnīcas arhīviem ilgu laiku glabājās aizmirsti Strenču darbnīcas bēniņos, līdz 2004.gadā ar Mārča Bendika un nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” gādību darbnīcas mantinieks fotogrāfijas nodeva Latvijas Fotogrāfijas muzejam. Strenču fotodarbnīca durvis vēra 1909.gadā, lai gan šo radošās darbības centru Latvijas provincē ir grūti nosaukt par parastu salonu. Fotodarbnīcas dibinātāja Dāvja Spundes un viņa pēcteču, Kraukļu ģimenes pārstāvju, fotouzņēmumi stāsta par apbrīnojamajiem nācijas veidošanās laikiem un tehnikas progresu. Strenči – vieta, kur unikālā kombinācijā apvienojās tā laika tendences fotogrāfijas mākslā, turklāt pilsētas iedzīvotāji aktīvi piedalījās fotoarhīva radīšanā.

Informāciju sagatavoja: Kitija Balcare, UNESCO LNK komunikācijas konsultante