Ugunsgrēkā zaudē gadiem lolotu iztikas avotu

Otrdien, 12. martā, liela nelaime piemeklēja kādas dzīvojamās mājas iemītniekus Launkalnes pagasta Mežmuižā. Ugunsgrēks nopostīja viņu māju ar visu iedzīvi, traktoru, darbarīkiem un trīs siltumnīcas ar tūkstošiem stādu, – visu, kas bija izveidots un iekopts daudzu gadu garumā. Cilvēki palika bez nekā.

Nelaime parādīja, ka dzīvojam sabiedrībā, kurai nav sveša līdzcietība. Sociālajos tīklos šonedēļ spontāni tika aizsāktas labdarības akcijas.

Līdzi jūt tūkstošiem cilvēku

Ļaudis aicina cietušos atvērt ziedojumu kontu un norādīt rekvizītus, lai varētu pārskaitīt naudu viņu atbalstam, kā arī piedāvā saimniecībā noderīgas lietas.

Nākamajā svētdienā, 24. martā, Palsmanes luterāņu baznīcā notiks labdarības koncerts. Tajā vāks ziedojumus ugunsgrēkā visu mantību un siltumnīcas zaudējušajai Zausku ģimenei, kuras maizes darbs ir dārzkopība.

Palīdzība viņiem ir ļoti nepieciešama. Ir atsūtīti jauni stādi. Lai tos uzglabātu, ir ļoti svarīgi atjaunot apkurināmas siltumnīcas. Noderēs kūdra, siltumnīcu plēve, kokmateriāli, vēlams, garās konstrukcijas, varbūt kāds var aizdot “Bullerjan” apkures krāsniņu, sarunā ar “Ziemeļlatviju” uz labu cilvēku palīdzību cer Andris Zauska.

Indra un Andris Zauskas gadiem ilgi nodarbojas ar dārzkopību un stādu audzēšanu. Viņi liesmās zaudēja ne tikai jumtu virs galvas, bet arī visu savam darbam vajadzīgo.

“Šodien notikusi prātam neaptverama nelaime, pat trūkst vārdu. Mani vecāki zaudēja visu māju – iedzīvi, savu vienīgo iztikas avotu, ko lolojuši gadu gadiem. Tās bija siltumnīcas, visi stādiņi. Visu paņēma uguns liesmas. Meklējam kādu dzīvokli Smiltenes apkārtnē, kur vecākiem uzturēties,” tā 12. martā savā “Facebook” kontā, aicinot palīdzēt, ierakstīja viņu meita Monta Zauska. Ar šo ierakstu līdz vakardienai bija dalījušies, izplatot tālāk, vairāk nekā 3500 cilvēku. Ļaudis komentāros izsaka līdzjūtību, novēl izturību, iesaka pagaidu mājokļa variantus.

Ugunsgrēks Mežmuižā 12. martā izcēlās dienas pirmajā pusē. Tā dzēšana bija sarežģīta, notikuma vietā, veicot savus darba pienākumus, cieta divi ugunsdzēsēji glābēji.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izsaukumu saņēma pulksten 10.40.

Dega vienstāva dzīvojamā māja 400 kvadrātmetru lielā platībā, blakus esošās trīs siltumnīcas (katra 100 m2 platībā), kā arī dega desmit metrus attālumā esošā šķūņa jumts 30 m2 platībā, informē Sandra Vējiņa, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore. Vienā no siltumnīcām atradās traktors, kas sadega.

Kad notikuma vietā ieradās ugunsdzēsēji glābēji, mājas jumts jau dega pilnā platībā, ēkas vienā daļā bija iebrukuši griesti. Uguns izplatību veicināja vējš.

Notikuma vietā uz maiņām strādāja VUGD Smiltenes, Cēsu, Jaunpiebalgas, Valkas un Valmieras struktūrvienību ugunsdzēsēji glābēji, – ugunsgrēka kopējā teritorija bija liela, 730 m2. Dzēšanas darbos bija piesaistītas četras autocisternas. Ugunsgrēks tika likvidēts pulksten 18.46.

Veicot dzēšanas darbus, notikuma vietā cieta divi ugunsdzēsēji glābēji, kuri tika nodoti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem un tika hospitalizēti. Viens ugunsdzēsējs glābējs nākamajā dienā tika palaists mājās ģimenes ārsta aprūpē, otrs turpināja ārstēšanos stacionārā.

Negrasās nolaist rokas un padoties

Mājas iedzīvotāji pēc ugunsgrēka palika bez jumta virs galvas, jo ēka ir nodegusi. Mājā, kas ir Zausku ģimenes privātīpašums un ir apdrošināta, vienā dzīvoklī dzīvoja īrniece – seniore, kura ir trūcīgā persona. Viņa šobrīd dzīvo pie dēla, par viņu rūpējas arī Smiltenes novada Sociālais dienests. “Mammīte ugunsgrēkā palika ar to, kas viņai bija rokās,” par Sociālā dienesta klienti, mīļi nodēvējot viņu par mammīti, teic Iveta Āboliņa, sociālā darbiniece darbam ar sociālo palīdzību Launkalnes pagastā. Viņa jau ugunsgrēka dienā klātienē satikās ar seniori, piedāvājot Sociālā dienesta palīdzību.

“Atjaunojām mūsu klientei trūcīgās personas statusu. Esam sagādājuši nepieciešamās lietas – matračus, spilvenus, segas. Aizbrauksim apsekot seniori viņas tagadējā dzīvesvietā pie dēla, aizvedīsim pārtikas pakas, higiēnas preces. Sagādāsim viņai visu vajadzīgo. Zausku ģimene mums palīdzību pagaidām nav prasījusi, bet piegāju arī pie viņiem, teicu, ka viņi var vērsties Sociālajā dienestā, ja ir kas vajadzīgs,” nākamajā dienā pēc ugunsgrēka “Ziemeļlatvijai” stāstīja Iveta Āboliņa.

Indrai un Andrim Zauskām šobrīd ir, kur dzīvot. Tas, kur ļoti noderētu līdzcilvēku atbalsts, ir steidzama palīdzība nodegušo siltumnīcu atjaunošanā un apkures sistēmas ierīkošanā, jo šonedēļ saņemta jaunu stādu partija, un to vajag uzglabāt apsildāmās telpās.

Ugunsgrēks Zausku ģimenei faktiski ir traģēdija. Stādu audzēšana nav tikai viņu ienākumu avots, tas ir arī dzīvesveids un sirdslieta no 2001. gada.

“Augi dod man spēku,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic Andris Zauska. Daudzi smiltenieši un apkārtējo pagastu iedzīvotāji bija pieraduši dārza darbu sezonā viņu redzēt tirgojam savus stādus un ražu tirdzniecības vietā Smiltenē pie veikala “Maxima”. Tagad Zausku ģimenei ir tikai viens sapnis – pēc iespējas ātrāk atjaunot siltumnīcas, atsākt stādu audzēšanu un atgriezties dzīvot savā īpašumā kaut pagaidu mājiņā.

Ļoti sāp, – atzīst Andris Zauska. Ugunsgrēkā sadega visi iesētie un jau paaugušies tomātu, gurķu un paprikas stādi, ap diviem tūkstošiem atraitnīšu stādu un citas puķes. Zudībā aizgājis viss darbs un līdzekļi, kas bija ieguldīti līdz pēdējai kapeikai, bēdājas dārzkopis.

“Liliju bija daudz, pāri par tūkstoš podiem. Viena daļa jau veidoja pumpurus. Domāju, būs uz izlaidumiem, ko dot cilvēkiem. Nekā. Skaistas graudzāles bija, otrā gada audzējums. Visu ziemu auklējām. Sadega arī sešus gadus veci loloti krūmmelleņu stādi. Jau ogu aizmetnīši bija klāt. Domāju, pavasarī došos uz tirgu ar ogām pilniem stādiem. Cilvēki priecāsies un brīnīsies. Pamostos no rīta un atceros, – nav melleņu vairs,” to stāstot, Andrim Zauskam no pārdzīvojuma aizlūst balss.

Tagad viņam ir raizes, kur likt uz kredīta nopirkto stādu jauno partiju, pēc kuras bijis šo trešdien, 13. martā. “Kamēr tikšu atpakaļ pie savas siltumnīcas, manus stādiņus apņēmās paauklēt kāds saimnieks no Rankas, viņam ir apkurināma siltumnīca. Bet man ir svarīgi ātrāk tikt pie savām apkurināmām siltumnīcām, lai varu klientiem pavasarī iedot stādus. Tomātus vēl var iesēt, gurķus arī. Traktorīti ļoti vajag, lai varu pats zemi iestrādāt un nav citiem jālūdz palīdzība. Traktors, kas sadega, bija mans vienīgais darba zirgs. Tagad ļoti vēlos tikt pie jauna sava sapņu zirga. Vismīļākie sveicieni un paldies visiem, kuri man cenšas palīdzēt! Ceru, viss sakārtosies” teic Andris Zauska.

Vienīgais sapnis – atgriezties mājvietā

Cilvēki, kuri vēlas palīdzēt Zausku ģimenei, var zvanīt Andrim Zauskam uz tālruni 26217601. Viņš arī plāno sazināties ar banku un noskaidrot, kā var atvērt ziedojumu kontu.

Tikmēr uzņēmīgākie cilvēki sociālajos tīklos jau rīko akcijas, lai savāktu podiņus, kur Zausku ģimenei uzglabāt jaunos stādus. Piemēram, Palsmanes pagasta iedzīvotājas Tigna Podniece un Inita Zaharčuka jau nākamajā dienā pēc ugunsgrēka ar sociālo tīklu starpniecību aicināja palīdzēt ugunsnelaimē cietušajai Zausku ģimenei un piedāvāt viņiem podus stādiņiem. Podi jānoliek Palsmanes baznīcas sētā pie šķūnīša līdz svētdienas, 17. marta, vakaram.

Andris Zauska pateicas par palīdzību un piebilst, ka mazo podiņu jau ir gana, kaut gan tie tāpat iziesies, taču vēlams būtu vairāk palīdzēt ar lielajiem podiem.

Palsmanieši sniegs vēl kādu atbalstu Zausku ģimenei. Palsmanes luterāņu baznīcā 24. martā, Pūpolsvētdienā, pulksten 13 būs labdarības koncerts, kurā uzstāsies soliste Signe Baltere un viņas vadītais Launkalnes tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Anemones”.

“Vāksim ziedojumus cilvēkiem, kuri nonākuši nelaimē, lai Zausku ģimene pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot siltumnīcas un sākt savu darbu no jauna. Gribam kopīgi sadarboties un palīdzēt Montas vecāku ģimenei (Monta Zauska dzīvo Palsmanē, līdz ar to notikusī ugunsnelaime palsmaniešiem vairāk ir acu priekšā – redakcijas piezīme),” teic Palsmanes luterāņu draudzes padomes priekšsēdētāja Inita Zaharčuka.

Arī Montai Zauskai notikusī ugunsnelaime ir liels pārdzīvojums. “Tas nav vārdos aprakstāms. Sāp ļoti. No sirds pateicamies visiem, kuri grūtā brīdi ir ar mums un piedāvā dažādāko palīdzību. Liels paldies ugunsdzēsējiem glābējiem! Tas, ko viņi darīja, dzēšot ugunsgrēku, bija varoņdarbs un vārdos pat nav izstāstāms. Kāpa, zāģēja, skrēja, lai saglābtu, ko vēl var iznest no degošās mājas. Izglāba vecāku pases. Mums šobrīd ir grūti aptvert, kā dzīvot tālāk. Vecāku vienīgais sapnis ir atgriezties savā dzīvesvietā un atjaunot siltumnīcas, bet pašu spēkiem tas nebūs iespējams. Tāpēc domāsim, ko un kā palīdzēt. Vēlreiz no sirds pateicamies ikvienam,” milzīgu paldies par atbalstu līdzcilvēkiem saka Monta. Ja cilvēks nelaimē nav viens, tas ir daudz no svara.