Tūrisma nozare gaida atveseļošanos

Covid-19 pandēmija ir pilnībā izmainījusi mūsu dzīvi, pēdējos divos gados to īpaši izjutusi tūrisma nozare. Taču Covid-19 krīze tūrisma nozari nav skārusi vienādi – ir uzņēmēji, kas arī šajā laikā spējuši atrast veidus, kā pielāgoties un piesaistīt tūristus, neciešot lielus zaudējumus, ir tādi, kuri pārstrukturējuši savu darbību un krīzi pārcieš, ienākumus ģenerējot ar cita veida uzņēmējdarbību.

Tikmēr pandēmijas laiks ir arī apliecinājis, ka tūristu vēlme ceļot nekur nav pazudusi un ceļošana kā neatņemama dzīves sastāvdaļa, brīvā laika pavadīšanas un atpūtas iespēja nav izzudusi.

Tūrisma nozare pamazām mēģina pielāgoties Covid-19 pandēmijas radītajām pārmaiņām, tomēr paralēli tam arī mainījušies ceļotāju paradumi. Piemēram, ceļotāji  labprāt dodas nakšņot un atpūsties tuvāk mājām, lauku tūrisms un ceļojumi ar privātajiem transportlīdzekļiem ir kļuvuši par populāru izvēli ceļošanas ierobežojumu un brīvdabas piedzīvojumu meklējumu dēļ.

Aktuālākie un pieprasītākie tūrisma pakalpojumi Latvijā bija un joprojām ir nelielas naktsmītnes un ēdināšana, mierīga atpūta dabā – pastaigas, pirts un spa pakalpojumi – viss, kas saistīts ar veselīgu dzīvesveidu, nošķirtību un dabu. Lai sekmētu vietējā tūrisma attīstību un pievilcību arī pandēmijas laikā, Latvijā arī pēdējos gados ir izveidoti vairāki jauni tūrisma produkti.

“Kaut arī esam daudzmaz pielāgojušies, kovidlaiks turpina un kādu laiku vēl turpinās ietekmēt mūsu ikdienu, tajā skaitā tūrisma nozari un tās piedāvātos pakalpojumus,”  norāda Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts.

Pandēmija ir ieviesusi nopietnas korekcijas ārvalstu tūristu plūsmā. Tiek lēsts, ka pirms pandēmijas 2018. un 2019. gadā ārvalstu tūristu īpatsvars veidoja 69% no kopējā tūristu skaita Latvijā, bet pandēmijas laikā šis rādītājs nokrita līdz 32% no kopējā tūristu skaita. “Pirms pandēmijas Latvijas ārvalstu viesu galvgalī bija Skandināvijas un Vācijas ceļotāji, bet īpaši 2020. gadā, pateicoties tā sauktajam “Baltijas burbulim”, tūrisms pamatā balstījies uz vietējiem un Lietuvas un Igaunijas viesiem. Savukārt, 2021. gadā ierobežojumiem Eiropas valstīs mazinoties, Latvijas iedzīvotāji atkal atsāka tālākus ceļojumus,” zina stāstīt R. Sijāts.

“Pēc pēdējiem datiem, kas izskanējuši par šī gada janvāri, tendence rāda, ka janvārī kopējais tūristu skaits ir bijis uz pusi lielāks, nekā tas bija 2021. gada janvārī. Bet, ja salīdzinām ar 2020. gada janvāri, tad divreiz mazāks. Vienkāršāk, mēs šobrīd esam vien 50% līmenī pirms pandēmijas statistikā tūristu skaita ziņā. No šī gada 1. aprīļa esošie ierobežojumi tiks atcelti, kas bija pēdējo divu gadu garumā, taču kopš 24. februāra Krievijas uzsāktais karš ir nākamais izaicinājums mums visiem, norāda,” R. Sijāts.

Viņš min, ka pēdējo gadu laikā kopīgi ar Vidzemes un kaimiņu igauņu pašvaldībām uzņēmējiem ir sagatavoti daudzi jauni produkti un piedāvājumi. “Kā piemērus var minēt “Zaļos dzelzceļus”, kur viens no posmiem savieno Valku ar Api, kā arī citus garo pārgājienu maršrutus – “Jūrtaka”, “Mežtaka”, “Jēkaba ceļš”. Jāpiemin arī Latvijas un Igaunijas kopīgais “Dārza pērļu” produkts, kur apvienojušies 76 skaistākie dārzi abās valstīs, ar jau zināmo  Sniedzes Ragžes “Ziediņu” saimniecību Vijciemā, kā arī daudziem citiem līdz šim mazāk zināmiem dārziem, kas kļuvuši par iecienītu jaunu galamērķi. Noteikti jāpiemin pandēmijas laikā Apes novadā (tagad Smiltenes novads) tapušais kultūrvēsturiskais maršruts “Dižgaru ceļš”. Pandēmijas laikā  mājražotājiem un amatniekiem bija grūtības savas produkcijas realizācijā, tādēļ viņus atbalstījām gan organizējot dažādas meistarklases, darbu realizācijā, gan arī šogad februāra sākumā noorganizējām Vidzemes tūrisma tirdziņu. 2021. gada 23. augustā izdevām Vidzemes un Igaunijas militārā mantojuma karti ar vairāk nekā 100 apskates vietām, nespējot iedomāties, cik tas varētu būt aktuāli tagad. Pirmais pandēmijas gads parādīja to, ka Latvijas iedzīvotāji sāka intensīvāk apceļot savu zemi, dodoties uz tādām vietām, kur agrāk nebija bijuši. Turklāt daļa no šiem ceļotājiem ir tie, kas dodas atkārtoti. Uz to reģionālās tūrisma organizācijas norādīja arī pēdējā tikšanās reizē ar LIAA, aicinot arī šajā gadā maksimāli strādāt tieši  pie vietējā mēroga tūrisma kampaņām, kas uzrunātu gan Latvijas, gan kaimiņu igauņu un lietuviešu ceļotājus,” viņš skaidro un tuvākajā nākotnē raugās ar ne visai pozitīvu skatījumu. “Lai gan pēc nedēļas ierobežojumi tiks atcelti, tad ar karadarbību Ukrainā es nebūt nevarētu teikt, ka tūrisma nozare ātri atgriežas vecajās sliedēs. Šī visa rezultātā, visticamāk, varam gaidīt lēnu un nevienmērīgu atveseļošanos,” tā R. Sijāts.

Vairāk tūristu no citiem Latvijas novadiem

Pandēmijas laikā tūristu skaits ir samazinājies. Ja salīdzina 2019. gada rādītājus ar 2020. gadu, tad tūristu skaits ir samazinājies aptuveni par 30–40 procentiem, stāsta Valkas novada Tūrisma un informācijas biroja vecākā tūrisma speciāliste Beatrise Laura Kanaste.

“Tas pats attiecas uz rādītājiem, ja pavērtējam ārzemju tūristu skaitu. 2020. gadā ārzemju tūristu skaits, kas izmantoja mūsu tūrisma informācijas centra pakalpojumus, bija pavisam neliels, starp tiem galvenokārt viesi no Baltijas valstīm. Tam, protams, ir izskaidrojums. Pandēmijas sākumā tūrisms praktiski apstājās. To visi labi atceramies,” atgādina B. Kanaste.

Viņa teic, ka pandēmijas tūristi vairāk izvēlējušies aktivitātes ārtelpās, izvēloties doties uz dabas takām vai apskates objektiem brīvā dabā. “Tiesa, interese ir bijusi arī par iekštelpu objektiem, neaizmirstot un augstu turot godā kultūrvēsturiskās vērtības un vietas. Bija arī tūristi, kas mums jautāja pēc individuāli izstrādātiem maršrutiem pilsētas vai novada robežās. Tās bija ģimenes, dažu savstarpēji pazīstamu cilvēku grupas un individuāli atpūtnieki,” viņa saka.

Tūrisma speciāliste atzīst, ka pandēmija ir ietekmējusi tūrismu ne tikai apmeklētāju skaita ziņā, bet tas arī bijis kā pārbaudījums tūrisma informācijas centra darbinieku iespējām īstenot tūrisma aktivitātes. “Valstī noteiktie ierobežojumi deva papildu darbu, taču sapratām, ka viss ir izdarāms. Respektīvi, nereti plānotos pasākumus nācās atcelt, pārcelt uz citiem datumiem vai arī bija jāpielāgo tā brīža epidemioloģiskās situācijas ierobežojumiem. Katrā šādā situācijā esam mēģinājuši rast risinājumu un atrast tādu kopsaucēju, lai pasākums vispār varētu notikt un būtu piemērots apmeklētājiem,” min B. Kanaste un atsauc atmiņā, ka viens no šādiem piemēriem ir Ziemassvētku tirdziņa norise Valkā pērnā gada nogalē. Lai vispār tas varētu notikt, bija jānodrošina prasības pēc atbilstošas teritorijas tirgotājiem, attiecīgi ierobežojot arī tirgotāju skaitu un tamlīdzīgi.

“Arī tūristu auditorija ir mainījusies, vismaz mums Valkas pusē. Pēdējo divu gadu laikā esam izjutuši, ka lielāku interesi ir sākuši izrādīt latvieši, kuri vēlas apskatīt vietējās āres un varbūt tādā ekskursijā mūspusē līdz šim vēl nebija bijuši. Viņu vidū bija arī tūristi no tālākiem Latvijas novadiem. Protams, nevar noliegt, ka, atrodoties pierobežā, joprojām liela interese par Valkas novadu saglabājas no kaimiņu igauņu puses,” atzīst B. Kanaste, kura novērojusi, ka arī par nakšņošanas iespējām Valkas novadā interese bijusi liela. “Nereti tie, kas brauc uz Valku, mēģina apkopot informāciju, ko var apskatīt Valgas pusē, tādējādi izvēršot braucienu vairāku dienu piedzīvojumā. Turklāt interese ir bijusi vienlīdz liela gan par izmitināšanu kā pilsētā, tā attālākās lauku mājās pagastos. Tieši kovidlaikā  aktualizējās tas, ka cilvēki vairāk meklēja nakšņošanas iespējas laukos, kur izolēties, pabūt vienatnē, piemēram, atrodoties tā saucamajā pašizolācijā. Par pieprasītu galamērķi kļūst arī dažādi apskates objekti pagastos,” norāda Tūrisma un informācijas birojā.

B. Kanaste pati šo tēmu pārspriedusi ar vairākiem mūspuses uzņēmējiem, kuri arī kovidlaikā meklējuši iespējas, kā pielāgoties situācijai, tostarp pārdomājot piedāvājumu, lai nezaudētu cilvēku interesi, lai pēc iespējas mazāk sāpīgāk pārdzīvotu šo laiku. “Manā rīcībā nav informācijas, ka līdz ar pandēmiju kāds uzņēmums būtu beidzis pastāvēt. Cik esmu runājusi ar uzņēmējiem, arī viņi meklējuši risinājumus, lai pielāgotos situācijai, kā vien var. Lielākoties visi mēģina dzīvot ar cerību, ka šis gads palēnām, palēnām sāks mūs atgriezt ierastajā ritmā, kas bija pirms pandēmijas. Šobrīd ar īpašu prieku tiek gaidīts katrs apmeklētājs, lai katrs, kam ir ko piedāvāt, varētu iepazīstināt ar savu uzņēmējdarbību,” viņa piebilst.

Jāteic, ka Valkas Tūrisma un informācijas birojā uz jauno tūrisma sezonu raugās cerībā, ka šis gads vainagosies ar plus zīmi visās jomās. “Esam gatavi uzņemt ikvienu, Valkas Tūrisma un informācijas birojs aktīvajā tūrisma sezonā no maija līdz oktobrim ir atvērts katru dienu un šeit laipni tiek gaidīts katrs tūrists no tuvākām vai tālākām vietām. Šajā gadā turpināsim darbu pie tām tūrisma aktivitātēm, kurām jau ir ielikti pamati. Interesentiem piedāvāsim individuālus vai grupu maršrutus atbilstoši viņu vēlmēm. Tāpat kā līdz šim, mums ir daudzveidīgs piedāvājums, jo īpaši padomājot par aktīvās atpūtas cienītājiem,” tā B. Kanaste.

Būtiski saglabāt spēju adaptēties apstākļiem

Līdzīga situācija novērota arī Smiltenes Tūrisma informācijas centrā, kur atzīst, ka izteikti lielākā daļa no novada viesiem, kas pandēmijas laikā iegriezušies Tūrisma informācijas centrā, ir latvieši – gan no Smiltenes novada, gan no citām Latvijas vietām. “Izteikts ienākošo latviešu tūristu skaita pieaugums bija novērojams 2020. gada vasarā, jo tajā laikā bija būtiski ierobežojumi ceļošanai uz ārvalstīm, 2021. gada vasarā latviešu tūristu skaits nebija tik augsts, bet tik un tā izteiktā vairākumā. Novadu apvienošanās laikā un pēc tās manāmi bija arī mūsu pašu jaunie novadnieki, kas tuvāk gribēja iepazīties ar sava jaunā novada centru – Smilteni,” norāda Smiltenes TIC tūrisma organizatore Linda Šūlmeistere.

Viņa min, ka izteikta tendence pēdējo gadu laikā – ir manāms apmeklētāju skaita samazinājums. Tas gan nenozīmē, ka uz Smiltenes novadu tūristi nedodas, bet gan to, ka tie mazāk apmeklē Tūrisma informācijas centru. “Noteikti šajā novērojumā savu lomu spēlē arī pandēmija, jo dažādu ierobežojumu dēļ tūristu skaitam varētu būt tendence samazināties, kā arī drošības apsvērumu dēļ cilvēki kontaktus ar citiem, piemēram, tūrisma centru darbiniekiem, mēģināja samazināt. Tomēr nedomāju, ka tas ir vienīgais faktors. Ne tikai pie mums, bet tūrisma informācijas centru kā tādu funkcija mainās. Tūrisma informācija ir pieejama un atrodama dažādos digitālajos kanālos – mājaslapās, sociālajos medijos u.c. –, arī tūrisma kartes ir pieejamas lejupielādei digitālā formātā, maršrutiem pieejami digitālie navigācijas faili utt., bet, ja ir vēlme pēc taustāmas kartes, arī tās ir iespējams iegūt pašapkalpošanās kastītēs vai citās tūrisma vietās, kas novadā tiek apmeklētas. Līdz ar to tūristam mazinās vajadzība iegūt šo aci pret aci interakciju ar kādu, kas viņam šo informāciju pastāstītu. Protams, tādi cilvēki vēl joprojām ir, bet viņu skaits ar katru gadu samazinās,” stāsta L. Šūlmeistere.

Interesējoties par ārvalstu tūristu skaitu, Smiltenes TIC stāsta, ka ārvalstu tūristu skaits Smiltenes novadā, kas iegriežas Smiltenes Tūrisma informācijas centrā, vienmēr ir bijis salīdzinoši neliels, tā bijusi mazākā daļa no kopējā apmeklētāju skaita. Taču pandēmijas ietekmē šis skaits ir īpaši sarucis. Pirms pandēmijas 2019. gadā ārvalstu apmeklētāju skaits TIC bija 8% no kopējā skaita, bet pagājušajā gadā šo apmeklētāju skaits ir sarucis līdz 2%.

“Labā ziņa tomēr ir: lai gan kopējais tūristu skaits TIC samazinās, tūristu skaits no citiem Latvijas novadiem proporcionāli pieaug. Agrāk mūsu apmeklētāju vidū izteikti bija Smiltenes novada iedzīvotāji (lai iegūtu tūrisma informāciju par citiem novadiem, lai iegādātos suvenīrus, arī uzzinātu tūrisma informāciju par mūsu pašu novadu, kā arī izmantotu mūsu piedāvātos maksas pakalpojumus), bet 2021. gadā šis sadalījums ir bijis gandrīz proporcionāls (53% un 47%). Tātad proporcionāli palielinās ienākošais tūrisms,” novērots Smiltenes TIC.

L. Šūlmeistere uzskata, ka uzņēmējiem, kas strādā tūrisma jomā, šis laiks katram ir bijis ļoti individuāls un nevar teikt, ka visi tūrisma uzņēmēji piedzīvoja krīzi. “Kopumā tas, kā tūrisma nozarē pārdzīvo kovidlaiku, tiešām ir individuāli vērtējams un atkarīgs no dažādiem faktoriem un spējas adaptētiem jaunajiem apstākļiem, no piedāvātā pakalpojuma veida. Piemēram, pandēmijas laikā latviešu vidū ļoti aktuālas bija nelielas brīvdienu mājas, kempingi, glempingi, kur pie dabas atpūsties no pilsētu burzmas savas ģimenes vai mazu kompāniju lokā. Toties lielie viesu nami un kompleksi, kas ikdienā uzņem lielas kompānijas, apkalpo korporatīvos pasākumus, tajā pašā laikā saskārās ar izteiktu apmeklētāju skaita kritumu. Latviešu tūristi, kas bija pieraduši visos atvaļinājumos doties uz ārvalstīm, atklāja, ka arī pie mums Latvijā ir ko redzēt un darīt, tāpēc arī vietējais tūrisms bija aktīvs, kas par labu, protams, nāca arī daļai tūrisma uzņēmēju,” viņa secina un piebilst, ka ēdinātājiem noteikti bija viens no grūtākajiem laikiem, jo ierobežojumi ļoti tieši ietekmēja viņus. Te atkal jautājums par to, cik ļoti katrs spēja pielāgoties – piedāvāt ēdienu līdzņemšanai, piedāvāt piegādes iespēju, kas bija lielā cieņā. Daļa gan arī lēma uz laiku darbību pārtraukt.

Arī Smiltenes TIC “Ziemeļlatvija” painteresējas, ar kādu noskaņojumu tiek sagaidīta jaunā tūrisma sezona. “Uz šī gada tūrisma sezonu raugāmies pozitīvi. Mūsu iestāde ir pārveidojusies, arī darbinieku vidū ir izmaiņas, tātad arī jaunas idejas, un visi ir gatavi darboties, lai sagaidītu un pavadītu jauno tūrisma sezonu. Šobrīd strādājam arī pie pirmajiem jaunā novada tūrisma ceļvežiem. Sākam aktīvi gatavoties un kopā ar rīkotājiem LIAA un “Lauku ceļotāju” koordinēt, kā mums šķiet, vienu no gaidītākajiem pasākumiem šajā vasarā – “Mājas kafejnīcu dienas”, kas Smiltenes novadā plānotas 20. un 21. augustā. Sāksim darbu arī pie kādas interaktīvas aktivitātes novadā, ar ko iedzīvotāji un mūsu viesi visdrīzāk varēs iepazīties tieši uz sezonas sākumu. Aktīvi radām saturu gan mūsu mājaslapai, gan “Facebook” lapai, lai par mūsu novadu un tā piedāvātajām tūrisma iespējām uzzinātu arvien vairāk potenciālo viesu – tūristu,” teic L. Šūlmeistere.

Ceļojumu aģentūra krīzi pārvarējusi

Šajos gados daudzi jau paguvuši izmantot Vidzemes tūrisma aģentūras “BALT-GO” piedāvātos pakalpojumus, gan ceļojot tepat pa Latviju, gan dodoties uz ārvalstīm. “Pēdējie divi gadi, tāpat kā citiem tūrisma uzņēmumiem, arī mums nebija viegli. Vistrakāk bija dīkstāves periodā, kad viss apstājās, braucieni nevarēja notikt un bijām uz pauzes. Bija ļoti svarīgi, ka valsts nāca pretim un nozarē iesaistītie saņēma dīkstāves pabalstus. Tas ļāva vismaz kaut kā pārdzīvot to laiku. Pirmais dīkstāves periods bija no marta līdz jūnijam, bet 2020. gada vasarā atsākām braucienus. Pāris maršrutu bija arī tālāki, bet galvenokārt orientējāmies uz piedāvājumu Latvijā, Igaunijā. Šī paša gada rudenī noorganizējām lidojumu apkārt Kurzemei. Cilvēki bija nocietušies pēc lidojumiem un labprāt izmantoja šo iespēju. Var teikt, ka tas bija tāds ekskluzīvs gadījums, par mums pat interesējās ārvalstu prese. Bija jādomā alternatīvas, kā krīzi pārdzīvot,” stāsta “BALT-GO” dibinātāja un vadītāja Līga Pommere.

Viņa min, ka līdztekus bija vairāk jāpiedomā, kā organizēt braucienus, lai izpildītu visas epidemioloģiskās prasības. Tas attiecas uz dažādiem ierobežojumiem, uz pieļaujamo grupas dalībnieku skaitu, izmitināšanas iespējām, ēdināšanu un tamlīdzīgi. Jo jāapzinās, ka, nonākot citā valstī, epidemioloģiskās prasībās var būt atšķirīgas no mums ierastajām. “Tam visam nācās pielāgoties, interesēties par apkārt notiekošo un visu saskaņot daudz rūpīgāk, jo tūristu grupa tomēr ir vērā ņemams apmeklētāju skaits kā viesnīcās un muzejos, tā apskates objektu vietās, bet visur savas prasības. Tas, protams, prasīja papildu enerģiju un laiku no darbinieku puses,” viņa atzīst un uzsver, ka tad, kad radās iespēja organizēt braucienus tiem, kuriem ir Covid-19 sertifikāts, kas vēlējās ceļot, šādu iespēju arī izmantoja. Vienīgi nereti nācās doties ceļā arī ar pustukšiem autobusiem. Ievērojot visas epidemioloģiskās prasības, vismaz kaut kā varējām atsākt darboties. Tā uz sitiena procentos nepateikšu, bet klientu skaits ir sarucis, līdz ar to arī apgrozījums. Lai tiktu atpakaļ pirmspandēmijas līmenī, būs jāpaiet zināmam laikam,” secina L. Pommere.

Šo tūrisma sezonu uzņēmumā gaida visai cerīgi, jo ceļojumos cilvēki dodas un vēlas apskatīt pasauli. Arī brīdī, kad “Ziemeļlatvija” sazinājās ar Līgu, viņa kopā ar tūristu grupu atradās Romā. Un uzsvēra, ka arī šajā reizē starp ceļotājiem bijuši vairāki smiltenieši. “Mums ir dažādi maršruti, piedāvājam cilvēkiem ērtākos variantus, kur uzsākt ceļojumu. Tā arī šajā sezonā būs maršruti, kuros iekāpšana autobusā paredzēta kā Smiltenē, tā Valkā un Strenčos,” papildina L. Pommere.

Viņa uz jauno sezonu raugās pozitīvi, taču neslēpj, ka pēdējo nedēļu notikumi tomēr var atstāt arī kādu iespaidu uz ceļotājiem. “Šobrīd noskaņojumu ir mainījis karš Ukrainā. Bet pirms tam viss bija ļoti cerīgi. Tie, kas divus gadus bija bijīgi pret ceļošanu, baidījās kaut kur braukt un noķert vīrusu, tagad bija apņēmīgas pilni atsākt ceļošanu, paskatīties, kas notiek pasaulē. Jo cik tad ilgi var sēdēt uz vietas. Esam saņēmuši daudzus zvanus, kuros cilvēki paši atklāj, ka šajā sezonā vēlētos kaut kur doties un izkustēties. Kā tas viss izvērtīsies, vēl redzēsim. Tāpēc arī par ceļojumu dārdzību šobrīd nevaru spriest. Katrā ziņā tiem, kas ceļojumus jau rezervējuši laicīgi, biļešu cenas noteikti nemainīsies,” tā L. Pommere. 

VIEDOKLIS

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, EP priekšsēdētājas vietnieks, EP Ekonomikas un monetārās komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Nodokļu jautājumu apakškomitejas loceklis:

 – Pandēmijas ietekme uz tradicionālo tūrisma nozari ir novērojama visā Eiropā. Kā atceramies, pandēmijas sākumā tika pārtraukti lidojumi,

 nenotika ceļojumi. Grūtāko laiku tūrisma uzņēmumiem palīdzēja pārdzīvot atbalsta programma Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai.

Savukārt 2020. gada vasarā pēc diezgan veiksmīgas Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa pārvarēšanas Latvijas tūrisma nozares pārstāvji nākotnē raudzījās ar cerībām. Daudzi izmantoja iespēju ceļot pa dzimto zemi, ko varbūt agrāk nebija darījuši. Sliktāka situācija bija ziemas periodā. Diemžēl vīrusa izplatībai atkārtoti pieaugot un paplašinoties ierobežojumiem, spiediens uz tūrisma nozares uzņēmumu finansēm tikai palielinājās.

Gada griezumā situācija mainīga. Piemēram, iebraucošais tūrisms nelielā tūrisma pozīcijās arī pagājušā gada vasarā ir bijis visai sekmīgs. Cita runa ir par lielām apkalpojošām viesnīcām un lielu cilvēku grupu aktivitātēm. Tiem, protams, klājas grūtāk, un acīmredzami šiem uzņēmējiem nākotnē būs jāveic zināmas izmaiņas. Pandēmija ir skārusi visas tās nozares, kurās tiek strādāts ar savstarpējiem kontaktiem, jo īpaši tās, kas strādā uz masu tūrismu. Eiropā šādas masu tūrisma ķēdes bija izveidojušās, un kovids tajās ieviesa milzīgas izmaiņas. Viens piemērs – zviedru galds, pie kura pulcējās vairāki simti cilvēku, lai ieturētu maltīti. Kovidlaikā šāda sistēma vienkārši nestrādāja un nebija iespējama. Skaidrs, ka viņi cieta zaudējumus visvairāk. Manā skatījumā, masu tūrisms cilvēkiem vairs nav tik interesants. Tieši pandēmijas laikā cilvēki vairāk meklēja iespējas, kur atpūsties nelielā vai ģimenes lokā, vienmēr būs atšķirība no tā, ko ieraugām, braucot kopā ar lielu tūristu grupu vai izbaudot ceļojumu pēc individuāla plāna.

Kas attiecas uz izbraucošo tūrismu, tas aktīvāk atsākās 2021. gadā, kad ieviesa ES digitālo Covid-19 sertifikātu regulu (ka digitālie Covid sertifikāti ir pārbaudāmi visā ES).

Jāsaka gan, ka ceļošanā joprojām neiet ideāli ar šo sertifikātu sistēmu. Pats braucu uz darbu – lidoju ne tikai uz Briseli, bet arī uz citām ES valstīm. Esmu piedzīvojis arī dažādus pārpratumus. Ceļošanai nepieciešamais digitālais zaļais sertifikāts palīdz, bet tie mainīgie noteikumi rada neērtības. Proti, daudzās valstīs ierobežojumi strauji tiek samazināti, bet ir valstis, kurās vēl saglabājas dažādas drošības prasības. Īpaši tas jāņem vērā, ja nokļūšana galamērķī ir paredzēta ar pārsēšanos kādas citas valsts lidostā. Tāpēc ir gadījies, ka, nonākot kādā valstī, izrādās, ka ir faktiski jādodas uz dažām dienām izolācijā, un tad ir jāmēģina iestāstīt lidostas darbiniekiem, ka, piemēram, no Frankfurtes lidostas pāris stundu laikā ir jānokļūst darbavietā Briselē. Tās ir lietas, ar kurām jārēķinās ceļotājiem. Var teikt, ka mūsdienās vajag arī vairāk pacietības.

Tikmēr Latvijas tūrisma nozares nākotne un izaicinājumi ir cieši saistīti ar globāliem procesiem “Covid-19” vīrusa izplatības ierobežošanā, pieejamo cilvēkresursu, digitalizāciju, kā arī mārketinga aktivitātēm Latvijas popularizēšanā. Taču jārēķinās, ka saistībā ar karu Ukrainā pārmaiņas ir vērojamas praktiski visās nozarēs un tūrisms nav izņēmums.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju