Zemā pasta pakalpojumu pieprasījuma dēļ no šī gada 30. maija tiek mainīts Smiltenes novada Trapenes pasta nodaļas darbības modelis un darbalaiks, pielāgojot to iedzīvotāju reālajām vajadzībām.
No minētā datuma Trapenes pagastā visi pasta pakalpojumi katru darbdienu no pulksten 11 līdz 12 tiks nodrošināti līdzšinējās pasta nodaļas telpās Krustceļos. Ārpus pasta pakalpojumu sniegšanas vietas darbalaika iedzīvotāji var izvēlēties pasta pakalpojumus saņemt pēc pieprasījuma savā dzīvesvietā.
Ciematos esošo pasta nodaļu pāreja uz vienas stundas darbalaiku dienā Latvijā notiek daudzviet, par to esam vēstījuši arī laikrakstā. Tāpēc šī nebūt nav pirmā nodaļa, ko valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” nolēmusi slēgt. Līdz šim aizklapētas vairākas nodaļas pat galvaspilsētā. Tas viss, veicot reorganizāciju un optimizāciju.
Paliks bez darba
Kā stāsta Trapenes pasta nodaļas vadītāja Ija Neiberga, viņa strādā pēdējo mēnesi. No 30. maija darbdienās stundu dienā pakalpojumus sniegs Apes pasta nodaļas pastniece. “Šādas pārmaiņas ir daudzviet, neko mēs tur nevaram padarīt. Es neteiktu, ka cilvēki nenāktu uz pasta nodaļu. Apmeklētāji bija un ir. Iedzīvotāji nāk veikt maksājumus, saņem algas un pensijas Pasta norēķinu sistēmas kontos, saņem sūtījumus, abonē laikrakstus, kā arī iegādājas dažādas saimniecībā noderīgas preces, kas mums pastā ir pārdošanā. Tas jāpieņem kā fakts, ka paciņu/sūtījumu saņemšanai tagad attīstās pakomātu pakalpojumi, daudz ko citu var izdarīt caur internetu, bet vai visiem tas pieejams un vecāka gadu gājuma cilvēki ar to prot apieties, es ļoti šaubos,” pauž I. Neiberga.
“Saņemot ziņu savās pastkastītēs par izmaiņām Trapenes pasta nodaļas darbā no 30. maija, daudzi domā, ka nekas nemainīsies, ka viss būs kā iepriekš, tikai ar saīsinātu darbalaiku. Patiesībā tā nav. Pasta pakalpojumus sniegs Apes pasta nodaļa,” stāsta I. Neiberga, kura Latvijas pastā nostrādājusi 34 gadus, tāpēc ziņu par pasta nodaļas darbības modeļa maiņu viņa uztvērusi ar divējādām sajūtām – gan pieņemot to kā likumsakarību, gan saprotot, ka līdz ar to būs aizvērusies kāda nostrādātā darba mūža lappuse. Strādājot pastā, viņa piedzīvojusi dažādus laikus un gana daudz priecīgu brīžu, sniedzot pakalpojumus vietējiem ļaudīm, lielākā daļa no tiem labi iepazīti un personīgi pazīstami.
Neslēpj vilšanos
Uzrunātie iedzīvotāji ir nobažījušies par paredzēto pasta nodaļas reorganizāciju. Vietējos šis fakts skumdina. “Ļoti drūma aina kopumā paveras. Grib slēgt skolu, turpmāk nebūs arī pasta nodaļas, kāda šeit visu laiku ir bijusi. Kas tad mums vēl paliks pagastā? Kultūras iestādes – bibliotēka, kultūras nams, cerams, ka vismaz tām neviens neķersies klāt. Man pasts pa logu redzams, cilvēki to apmeklē. Kādu dienu vairāk, kādu mazāk, bet vismaz kāda kustība laukos notiek,” secina Trapenes bibliotēkas vadītāja Dzidra Zariņa.
Paciņu sūtīšana un saņemšana, naudas pārvedumi un rēķinu apmaksa, pensiju izņemšana, arī preses izdevumu, saimniecībā noderīgu lietu un pat augu sēkliņu sagāde. Un tie ir tikai daži no pakalpojumiem, ko vietējie izmanto pasta nodaļā. Savu lomu spēlē arī satikšanās un socializēšanās ar līdzcilvēkiem.
Bažas par vietējās pasta nodaļas slēgšanu pauž arī trapeniete Edīte Kārkliņa, kura uz pasta nodaļu līdz šim bija ieradusi doties vairākas reizes mēnesī. “Lai gan pensiju es nesaņemu pasta nodaļā, tur eju pēc citiem pakalpojumiem. Sūtu preces uz pasta nodaļu, jo parasti tā ir daudz izdevīgāk nekā pasūtot uz mājām vai kādu pakomātu. Mums jau nemaz nav pakomātu, tie ir tikai attālākās pilsētās – Apē, Alūksnē, Smiltenē. Pastā pērku rūpniecības preces, kādas citur uz vietas pie mums nemaz nav pieejamas. Vēl esmu iegādājusies preces uz nomaksu. Man ir ērtāk un drošāk doties uz pastu apmaksāt rēķinus. Saņemu uz rokas kvīti, tad vajadzības gadījumā ir ko uzrādīt, ka viss ir nomaksāts. Ļoti žēl, ka laukos jāpaliek bez savas pasta nodaļas,” sašutumu pauž E. Kārkliņa.
Viņa uzskata, ka lielākās neērtības tiks radītas tieši vecāka gadu gājuma cilvēkiem. “Tāda sajūta, ka viss iet mazumā. Skola, pasts, kas tālāk? Jaunos tas noteikti neskars, jo viņiem nav tādu vajadzību pēc pasta pakalpojumiem, visu var izdarīt internetā. Vecāka gadu gājuma cilvēki saņem sociālos pabalstus Pasta norēķinu sistēmas kontā. Tā ir tā ļaužu grupa, kuri ar datoru un internetu nedraudzējas. Var jau būt, ka pie pastnieka varēs kaut kādus darījumus veikt, bet tas tad būs pakalpojums par attiecīgu samaksu. Un ja pāriet tikai uz norēķinu kartēm un cilvēks neprot ar tām rīkoties? Tad naudas izņemšana jāuztic bērniem, mazbērniem vai kādam citam. Labi, ja gadās godprātīgs cilvēks, citādi, pašam nemaz nezinot, var palikt ar tukšu kontu,” situāciju ieskicē E. Kārkliņa.
Trapenes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Šepters norāda, ka pirms pāris mēnešiem uz pagasta pārvaldi bija ieradusies uzņēmuma “Latvijas Pasts” pārstāve, izklāstot situāciju un reālo ainu. “Ir bēdīgi apzināties, ka pagastā kļūst arvien ierobežotāks pieejamo pakalpojumu klāsts. Tātad arvien vairāk lauku iedzīvotāji tiek attālināti no iespējām saņemt vajadzīgos pakalpojumus tuvāk savai dzīvesvietai. Tomēr šajā gadījumā tas ir uzņēmuma “Latvijas Pats” pamatots lēmums. Redzam, ka lauku pasta nodaļu optimizācija notiek arī citviet. Varētu vākt parakstus un protestēt par pasta nodaļas saglabāšanu līdzšinējā kārtībā, bet ko tas dos? Lēmums ir pieņemts, uzņēmums argumentēti pamato, ka Trapenes pasta nodaļa strādā ar zaudējumiem. Ir skaidrs, – lai šie pakalpojumi būtu rentabli, ir jābūt attiecīgam iedzīvotāju skaitam, kas tos saņem. Kas šajā situācijā sarūgtina visvairāk, ka cilvēki laukos paliek bez darba,” pauž J. Šepters.
Turpmāk – cits darbības modelis
Kā skaidro “Latvijas Pastā”, ņemot vērā niecīgo universālā pasta pakalpojumu pieprasījumu Trapenes pasta nodaļā, kas rada “Latvijas Pastam” ikgadējos zaudējumus vairāk nekā 3500 eiro apmērā, tiek mainīts pasta nodaļas darbības modelis un darbalaiks, bet iedzīvotājiem arī turpmāk būs ērti pieejami visi nepieciešamie pasta pakalpojumi. Proti, tāpat kā līdz šim, Trapenes pasta pakalpojumu sniegšanas vietā Krustceļos iedzīvotājiem būs pieejami visi pasta pakalpojumi un arī citi pakalpojumi, kurus nodrošina “Latvijas Pasts”: vienkāršu un ierakstītu iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu – vēstuļu, pastkaršu, sīkpaku, bandroļu – saņemšana un nosūtīšana, iekšzemes un pārrobežu pasta paku saņemšana un nosūtīšana, pastmarku un aplokšņu iegāde, preses izdevumu abonēšana, iemaksas Pasta norēķinu sistēmas kontā, naudas pārvedumu izmaksa, komunālo maksājumu un citu rēķinu apmaksa un komercpreču iegāde.
#SIF_MAF2023
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Reklāma