Ziemellatvija.lv
Jūnijā veiktajā aptaujā par mācību sākuma laiku skolās un skolēnu nokļūšanu uz skolu tiesībsargs saņēma 3684 atbildes. Vecāki kopumā atzinīgi vērtē bērna miega ilgumu – tas par apmierinošu atzīts 67% anketās. Vēl lielāka apmierinātība (75%) ir saistībā ar bērna mācību stundu sākuma laiku. Tomēr 22% vecāku norāda uz nesamērīgi agru stundu, it īpaši tā dēvētās 0. stundas sākumu.
Tiesībsarga ieskatā, pozitīvi vērtējams arī tas, ka gandrīz puse (45%) vecāki atzīmējuši – laiks, ko bērns pavada ceļā uz skolu, ir salīdzinoši mazs, proti, līdz 15 minūtēm. Tāpat vairākumā anketu (65%) ir atbildēts, ka skolas autobusa kursēšanas laiki ir saskaņoti ar bērna mācību stundu sākuma laiku. Rezultātā – bērns skolā ir ne par agru, ne par vēlu.
“Paldies vecākiem par lielo atsaucību un atzinīgajiem vārdiem saistībā ar tēmas aktualizēšanu. Aptaujas rezultāti sniedz daudz noderīgu atbilžu uz jautājumiem mūsu lielajā izpētē par izglītības iestāžu mācību darba laika organizēšanu. Lai gan tie rāda, ka vecāki pārsvarā ir apmierināti gan ar bērna miega ilgumu, gan stundu sākuma laiku, tas automātiski nenozīmē, kā tā ir visur un nekas nav jāmaina,” uzsver Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Nevar ignorēt arī to, ka teju ceturtā daļa (22%) vecāku nav apmierināti ar bērna mācību stundu sākuma laiku, īpaši tā dēvētās 0. stundas. Īpaši akūti tas iezīmējas atbildēs par Rīgu, Aizkraukles, Salaspils un Saldus novadiem, kur 25% vecāku norādījuši, ka viņu bērniem parasti skola sākas laika posmā no 7:00 līdz 7:29.
Dažās anketās norādīta tiesībsarga ieskatā nesamērīgi agra celšanās, proti, laikā no plkst.4.30 – 5.00. “Lai gan aptauja nesniedz skaidru atbildi par šāda celšanās laika iemesliem, to nepieciešams izpētīt padziļināti. Tiesībsargam jau ir skaidri nākamie darbības soļi – mēs sazināsimies ar to pašvaldību izglītības pārvaldēm, kurās ir norādīts nesamērīgi agrs stundu sākuma laiks, un aicināsim to pārskatīt. Savukārt Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju aicināsim noteikt agrāko pieļaujamo mācību stundu sākuma laiku,” paskaidro L. Grāvere. Šajā saistībā vecāki, kuri nav apmierināti ar mācību stundu sākuma laiku, norāda uz sekām – bērns ir miegains, nespēj koncentrēties, īgns, stundām jāpielāgojas visai ģimenei, no rīta netiek ēstas brokastis, pasliktinās sekmes u.c.
Citi būtiskie secinājumi
Visbiežāk vecāki saviem bērniem izvēlas skolu, kura ir tuvāk mājām (38%) vai pēc noteiktiem izglītības kritērijiem (35%). Jāatzīmē, ka vidusskolēnu vecāki ievērojami vairāk skolu izvēlas pēc noteiktiem izglītības kritērijiem (66%). Raksturojot skolas attālumu no mājām, visbiežāk atzīts, ka bērna skola atrodas mazāk nekā divu kilometru attālumā no dzīvesvietas (29%) vai gluži pretēji – tā ir vairāk nekā 10 km attālumā (27%). Vairumā gadījumos bērnu uz skolu kāds aizved ar automašīnu (40%). Citi veidi, kā bērns nokļūst uz skolu, atzīmēti retāk (12%-26%).
Jautāti, kādā laikā bērns ceļas uz skolu, visbiežāk anketās vecāki atzīmēja tādus celšanās laikus kā plkst. 7.00-7.29 (35%) un plkst. 6.30-6.59 (34%). Gandrīz pusē anketu (49%) atzīts, ka celšanās no rītiem ir ietekmējusi bērna mācību procesu, un vēl biežāk (60%) norādīts, ka tā ir ietekmējusi bērna pašsajūtu. Raksturojot bērna stundu sākuma laiku, visvairāk anketās atzīmēts, ka stundas sākas laikā no plkst. 8.00 līdz 8.29 (48%) un no plkst. 8.30 līdz 8.59 (46%).
Saskaņā ar aptaujas datiem 36% anketās, kurās bija atzīmēts, ka bērni uz skolu tiek vesti ar automašīnu, ir norādīts, ka tas rada apgrūtinājumu plānot laiku citu pienākumu veikšanai. Visbiežāk minētais laiks, ko bērns pavada ceļā uz skolu, ir līdz 15 minūtēm: tas norādīts 45% anketās. Vairākumā gadījumos (88%) atzīmēts, ka sabiedriskā transporta pietura no bērna dzīvesvietas atrodas gājienā līdz 15 minūtēm, un visbiežāk atzīts, ka bērns sabiedriskajā transportā līdz skolai brauc līdz 15 (33%) vai līdz 30 (33%) minūtēm.
Jāmin, ka salīdzinoši daudz (70%) vecāki norāda, ka, atbraucot uz skolu ar sabiedrisko transportu, bērnam ir jāgaida stundu sākums. Labāku ainu iezīmē to bērnu vecāki, kuru bērni brauc uz skolu ar pašvaldības transportu – vairākumā anketu (65%) ir atbildēts, ka skolas autobusa kursēšanas laiki ir saskaņoti ar bērna mācību stundu sākuma laiku – bērns skolā ne par agru, ne par vēlu. Tomēr iezīmējas arī kopējas problēmas ar pašvaldības autobusu un sabiedrisko transportu – tuvumā nav pieturu, šāds transporta veids nav pieejams, maršruti ir nepārdomāti, pārāk ilgs laiks ceļā, nav drošas vides, sastrēgumi ceļu ietekmē utt.
Lielākais anketu skaits saņemts no Rīgas – 850 anketas jeb 23% no kopējā anketu skaita. Vairāk nekā 100 anketas saņemtas no tādām pašvaldībām kā Jelgava, Ogres novads, Siguldas novads, Tukuma novads, Talsu novads, Valmieras novads, Mārupes novads, Ropažu novads. Citās pašvaldībās anketu skaits nepārsniedza 100. Dati liecina, ka 40% bērnu, kuru vecāki aizpildījuši anketu, dzīvo kādā no Latvijas valstspilsētām, 20% – kādā no novadu pilsētām, bet 40% – kādā no novadu pagastiem.
Šobrīd tiesībsargs veic izpēti par izglītības iestāžu mācību darba laika organizēšanu un aicina pašvaldības bērnu interesēs pilnveidot skolēnu pārvadājumu pakalpojumus, uzsverot, ka īpaši nepieļaujama ir dzīvošana internātos kā alternatīvs risinājums.
Jau 2018. gadā tiesībsargs veica izpēti par to, kā agrs mācību sākums ietekmē bērnu un jauniešu veselību, un aicināja Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju vērtēt iespējas noteikt pamatskolu un vidusskolu audzēkņiem vienotu mācību stundu sākuma pieļaujamo agrāko laiku.
Edgars Lākutis, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja, Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājas vietnieks
Reklāma