Tiesībsarga aptauja iezīmē tendenci – izklaides trokšņu problemātika pastāv; iedzīvotāju centieni mainīt situāciju nav efektīvi

Aptaujā par izklaides trokšņu radītajām neērtībām tiesībsargs triju nedēļu laikā kopumā saņēmis 643 iedzīvotāju ziņas. Pārliecinoši lielākais vairākums ziņojuši par Rīgas valstspilsētu (69,7%), kam seko Bauskas novads, Liepājas un Jūrmalas valstspilsētas, kā arī Aizkraukles un Ķekavas novadi.

Pārliecinoši lielākais skaits jeb 80% respondentu atzīmējuši, ka ir saskārušies ar izklaides troksni savā apdzīvotajā vietā. Teju 90% respondentu norādījuši, ka izklaides troksnis ir ietekmējis viņu naktsmieru – no tiem 65% regulāri, bet 25% “dažreiz”. Tikai 10% norādījuši, ka viņus izklaides troksnis neietekmē.

Visbiežāk iedzīvotāji ziņo par āra terašu radīto troksni (44 %), kam seko bāri (31%), naktsklubi (28%), kafejnīcas (24%) un viesu nami (7%).

Zīmīgi, ka tikai pusē gadījumu iedzīvotāji norāda, ka ir vērsušies pēc palīdzības šajā jautājumā. Kā galvenos iemeslus problēmas nerisināšanai respondenti norādījuši neticību tam, ka situācija varētu mainīties, kā arī nesakārtoto tiesisko regulējumu.

Savukārt tie iedzīvotāji, kuri centušies risināt trokšņu problemātiku, visbiežāk vērsušies pēc palīdzības pašvaldības policijā, daži vērsušies arī pie uzņēmumu vadības un darbiniekiem, kā arī ēku īpašniekiem. Iedzīvotāju sniegtās atbildes rāda, ka 60% gadījumos viņu darbība nav palīdzējusi situāciju atrisināt, tikmēr 36% atbildējuši, ka situācija uzlabojusies vien uz īsu brīdi (piemēram, uz konkrēto nakti).

Kā lielākos iemeslus, kāpēc problēmu neizdodas atrisināt, iedzīvotāji min nesakārtoto tiesisko regulējumu, izklaides vietu interešu pārsvaru pār iedzīvotāju interesēm un pašvaldību nevēlēšanos iesaistīties situācijas risināšanā.

Tikmēr kā labākos risinājumus situācijas uzlabošanā iedzīvotāji nosauc pienākumu izklaižu vietu īpašniekiem nodrošināt trokšņu slāpējošus risinājumus, valsts līmenī noteikt maksimāli pieļaujamo izklaides trokšņu līmeni, pašvaldībās noteikt tās teritorijas, kurās izklaides ir pieļaujamas, un to, ka izklaides uzņēmējdarbībai būtu jāsaņem valsts vai pašvaldības atļauja (licence) uz atrunātiem noteikumiem, piemēram, nosakot izklaides vietai konkrētu darba laiku.

“Aptaujas rezultāti apstiprina problēmas esamību. Iedzīvotāji, kuri saskaras ar traucējošu izklaides troksni, sagaida aktīvu atbildīgo iestāžu rīcību jomas sakārtošanā. Aptauja spilgti izgaismo iedzīvotāju noskaņojumu – neticība, ka valsts spēj šo jautājumu risināt un atrisināt. Vai tiešam tā tas ir? Negribu tam ticēt! Gribu ticēt, ka valsts drosmīgi, ātri un efektīvi var izpildīt savu uzdevumu – līdzsvarot dažādas intereses, t.sk. iestājoties par tiem, kuru tiesiskās intereses līdz šim nav bijušās pietiekami aizsargātas. Tiesībsargs aicina atbildīgās iestādes ieklausīties iedzīvotāju viedoklī un rīkoties,” uzsver Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis.

Uzziņai:

Tiesībsarga ieskatā iedzīvotāju un izklaides biznesa intereses jau ilgstoši nav līdzsvarotas un ir tiesiski nesakārtotas. Tādēļ tiesībsargs līdz 18. martam aicināja iedzīvotājus paust viedokli par problēmas aktualitāti, izplatību un iespējamiem risinājumiem.

Saistībā ar izklaides trokšņu problemātiku tiesībsargs pēc savas iniciatīvas ir ierosinājis pārbaudes lietu. Aptaujas dati sniegs būtisku ieguldījumu problemātikas un tās risinājumu izzināšanā. No Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses izriet, ka naktsmiera traucēšana ir tiesību uz privāto dzīvi aizskārums, un skar arī tiesības uz labvēlīgu un veselībai nekaitīgu vidi. Ja valstī nav piemērota mehānisma šo tiesību aizsardzībai, tad valsts pienākums ir situāciju mainīt un rast veidus, kā sabalansēt izklaides vietu un iedzīvotāju tiesības un intereses.

Iedzīvotāju viedokļi no aptaujas atbildēm

“Pats dzīvoju veiksmīgā vietā, kur tikai tipiski pilsētas trokšņi, bet ļoti labi saprotu tos, kuriem tuvumā ir “izklaides” vietas, kuras var neregulēti un bez jebkādām rūpēm par pilsētas iedzīvotājiem nekontrolēti trokšņo. Miegs, tāpat kā labs gaiss ir svarīgs un nedrīkst pieļaut, ka izklaides tiek veiktas uz citu veselības un labsajūtas rēķina, bez jebkādas kontroles.”

“No izklaides vietu radītā trokšņa cieš ne tikai cilvēki šo vietu tiešā tuvumā, bet arī attālāku apkaimju iedzīvotāji. Piemēram, it kā nomaļajā Andrejsalā notiekošie koncerti un naktsdzīve tieši ietekmē Ķīpsalā dzīvojošos, jo pār Daugavu skaņa plūst brīvi, to nekas neslāpē. Reizēs, kad skaņa ir īpaši skaļa, to dzird arī Dzirciemā un Iļģuciemā.”

“Aizliegt rīkot Rīgā rīkot masveida brīvdabas pasākumus/festivālus, īpaši nakts stundās (pēc 23:00) (Lucavsala, Mežparka estrāde – izņemot Dziesmusvētkus), kuriem būtu jānotiek ārpus pilsētas svaigā gaisā – lai Positivus brauc atpakaļ uz Salacgrīvu un Tehno mūzikas festivāls uz Latgales tālēm”.

“Silent Disko – mūzikas atskaņošana speciālās austiņās, nevis uz kluba skaļruņiem”.

“Likumdošanas ierosinājumiem jābūt viegli ieviešamiem un viegli kontrolējamiem. Savādāk tie nestrādās.”

“Neesmu nīgrs cilvēks, patīk gan mūzika, gan izklaides. Vēlos norādīt uz to, ka trokšņošana ir kļuvusi nekontrolēta un likumdošana šajā sfērā krietni atpaliek no mūsdienu ātrās attīstības.”

“Ja izklaides vieta atrodas blakus dzīvojamām mājām, tad būtu jāizskata jautājums līdz cikiem vakarā pieļaujama skaļa mūzika un citi trokšņi. Kādas personas bizness nedrīkst pasliktināt blakus dzīvojošo cilvēku naktsmieru.”

“Dzīvojot Rīgas centrā racionāli domājošam cilvēkam ir jārēķinās ar trokšņiem naktī.”

“Es uzskatu, ka mājas dzīvokļu īrniekiem un bāru/ naktsklubu vai jebkuras citas iestādes īpašniekiem ir vairāk jāmācas komunicēt savā starpā un risināt šādas problēmas kopā. Piemēram, mūsu māja nav problēmas sazināties ar kādu no bāra īpašniekiem un pārrunāt kādas radušās situācijas vai pārpratumus. Viss balstās uz savstarpēju komunikāciju un cik ļoti vēlies uzklausīt sava oponenta viedokli.”

“Ar izklaides trokšņa problēmu cīnos jau vairāk nekā 10 gadus. Izklaides vietu īpašniekiem ir nospļauties uz iedzīvotājiem, viņi ņirgājas, acīs skatoties, un nemaz nedomā kaut ko uzlabot vai taisīt jebkādas- skaņas barjeras. Manā dzīvoklī, kaut es dzīvoju parastā daudzdzīvokļu mājā, nav iespējams gulēt cauru gadu, jo vienmēr ir troksnis no viena no trim avotiem, jebkurā gadalaikā, jebkurā nedēļas dienā.”

“Ēdināšanas un izklaides sektora darbiniekiem vajadzētu saprast, ka viņi zaudē vietējos klientus, ja cilvēkiem ir jāpārvācas skaņas piesārņojuma, kliedzošu, piedzērušos tūristu dēļ.”

“Manuprāt, aptauja ir tendencioza. Tas, ka reizēm dzirdu trokšņus, nenozīmē, ka man tie traucē. Uzskatu, ka, ja gribi dzīvot pilnīgā klusumā, to var darīt ārpus lielas pilsētas (īpaši ārpus centra).”

“Šis viss izklausās īgnu cilvēku vēlme izbojāt dzīvi tiem kas izvēlas dzīvi svinēt, nevis iet gulēt pēc panorāmas. Un pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos dzīve ir jāsvin, kad vien ir tāda iespēja – jo nevar paredzēt kad to vairs nevarēs darīt.”

“Kopumā Rīgā ir salīdzinoši maz naktsdzīves, cilvēki maz iet ārā, tāpēc negribētos to vēl vairāk ierobežot. Ja cilvēks izvēlās dzīvot vietā, kur apakšā vai tuvumā ir bārs vai klubs, viņam ar trokšņiem būtu jārēķinās, un ja cilvēks zina, ka trokšņi traucē viņa vai viņa bērnu naktsmieru, tad nevajadzētu meklēt dzīvesvietu aktīvā rajonā.”

“Par konkrēto iniciatīvas virzītāju – dzīvoju blakus Andrejsalai, par kuru notiek sūdzības, un šeit tā skaņa nav traucējoša. Var dzirdēt, bet netraucē vairāk kā smagās mašīnas uz ceļa blakus. Arī vienreiz pati biju bārā Andrejsalā un nodomāju, cik klusa mūzika, mierīgi var savstarpēji sarunāties, bet tajā pat vakarā bija ieraksts par to, ka Ķīpsalā nevar aizmigt. Līdz ar to es teiktu, ka šajā gadījumā nevar visu atbildību novelt uz uzņēmējiem. Skaņas fizika strādā tā, kā viņa strādā.”

“Tramvajs ir skaļāks un rada lielākas vibrācijas, kā izklaides vietas”.

Edgars Lākutis, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja, Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājas vietnieks