Teju pēc 40 gadu pārtraukuma Latvijā konstatēts ligzdojošs mājas apogu pāris

Teju pēc četrdesmit gadu pārtraukuma Latvijā ir konstatēts ligzdojošu mājas apogu pāris, kas pašreiz jaunatklātajā ligzdvietā Zemgalē jau aprūpē savus pēcnācējus. Latvijas ornitoloģisko novērojumu vēsturē šis ir īpaši retais mājas apoga novērojums, kas veikts Latvijas Ornitoloģijas biedrības putnu uzskaišu laikā, apzinot ligzdojošo putnu izplatību Latvijā.

Mājas apogu Athene noctua 2023. gada 7. jūlija naktī Zemgalē konstatēja Latvijas Ornitoloģijas biedrības darbiniece Tatjana Ignatoviča, kura bija devusies naktsputnu uzskaitē, cerot saklausīt griezes un paipalas, kā arī vienlaikus meklējot citas īpaši aizsargājamās sugas, lai papildinātu datus par to izplatību Latvijā.

“Putns sēdēja uz elektrības vadiem un pustumsā bija grūti pamanāms, tomēr tā, manuprāt, neierastā ķermeņa forma lika apstāties un pievērst tam pastiprinātu uzmanību. Nolēmu izpētīt situāciju un pavērot putna uzvedību, un noskaidrot papildu informāciju. Pēc brīža uz lauksaimniecības tehnikas angāra, kas atradās blakus, pamanīju otru putnu, kas lika man aizdomāties par iespējamo mājas apogu pāra klātbūtni un iespējamo ligzdošanu šajā teritorijā. Pēc neilga brīža viens no putniem aizlidoja, bet iedziedājās angāra iekšpusē, tajā pat laikā otrs putns vēroja mani no savas sākotnējās atrašanas vietas,” savos novērojumos dalās Tatjana Ignatoviča, piebilstot, ka tonakt par mājas apoga ligzdošanu pārliecināties neizdevās.

Uzzinot par iespējamo mājas apogu novērojumu, pārliecināties par Latvijā reto ligzdotāju  8. jūlijā devās Latvijas Ornitoloģijas biedrības darbinieks, putnu uzskaišu veicējs Edgars Smislovs, kurš dokumentāli fiksēja mājas apoga ligzdvietu, secinot, ka mājas apogu pāris tajā jau aprūpē savus mazuļus.

Iepriekšējā retā reize, kad mājas apoga ligzdošana tika konstatēta Latvijā, bija 1984. gadā Ventspilī, kad putna ligzdošana pierādīta pilsētas nomales vistu fermā spraugā zem jumta pārseguma. Kopš 1986. gada ir zināmi tikai trīs mājas apoga pierādītas novērošanas gadījumi: 1986. gadā – Iecavas apkārtnē, 1993. gadā – Skaistkalnē, un pēc divdesmit četru gadu pārtraukuma arī 2017. gadā – Mārupē.

Mājas apogs ir pūčveidīgo putnu suga ar ļoti plašu izplatības areālu, kas aptver lielāko daļu Eiropas, daļu Āzijas un Ziemeļāfrikas. Latvija atrodas uz sugas areāla ziemeļu robežas. Mājas apogs ir nometnieks, ligzdo ēku spraugās un koku dobumos, pārtiek no sīkiem grauzējiem un putniem, kā arī sīkākām radībām – bezmugurkaulniekiem. Putns sastopams lauku ainava ar ēkām un veciem kokiem, vistu un liellopu fermās, vecos parkos, apdzīvotas vietās un pilsētu nomalēs.

Mājas apogs ir kļuvis ļoti rets ne tikai Latvijā. Vairākās Eiropas vietās tā areāls ir sašaurinājies, ko skaidro galvenokārt ar biotopu pārmaiņām, ieskaitot ligzdošanas vietu zudumu, lauksaimniecības intensifikāciju un pesticīdu lietošanu, kā arī vecu, dobumainu koku izciršanu un veco ēku pārbūvi.

Datu ieguve par īpaši aizsargājamām sugām ES Putnu direktīvas 12. panta ziņojumam ir iespējama pateicoties Dabas aizsardzības pārvaldei un Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālam atbalstam.

Informāciju sagatavoja: Kitija Balcare, Latvijas Ornitoloģijas biedrības komunikācijas speciāliste