Teātra izrāde “Sprīdītis” neatstāj vienaldzīgus ne bērnus, ne pieaugušos

Skolēnu pavasara brīvlaika nedēļa tuvojas izskaņai. Skolēniem bija iespēja labi atpūsties, kaut kur doties kopā ar savu ģimeni, apmeklēt kādu pasākumu vai teātra izrādi. Šobrīd Valmieras teātrī pēc Annas Brigaderes lugas motīviem tiek izrādīts “Sprīdītis”, to ar lielu interesi paguvušas noskatīties jau vairākas ģimenes no mūspuses.

Uz Valmieras drāmas teātra izrādi kuplā pulkā devušies arī Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 5. klašu skolēni ar skolotājām. “Uz teātri braucām 7. martā, piektdien, kad skolēni devās uz skolu ar pacilātu noskaņojumu, jo ilgi gaidītais pavasara brīvlaiks tūlīt būs klāt. Šī ekskursija tika plānota jau ļoti laicīgi visām 5. klasēm kopā. Teātra biļetes tika sarūpētas jau salīdzinoši sen. Ideja par teātra apmeklējumu radās vairāku iemeslu dēļ. Galvenokārt tāpēc, ka mūsu jauniešiem šobrīd mācību procesā ir pašiem jāiepazīstas ar “Sprīdīša” lugu literatūrā. Kā arī pašiem būs jāiejūtas Sprīdīša lomā teātra mākslas priekšmetā. Un vēl pašiem jāizgatavo dizaina un tehnoloģiju stundās dažādas dekorācijas lugas notikumu spilgtināšanai. Iepriekš biju apmeklējusi šo izrādi ar savu ģimeni. Un radās ideja par skolas bērnu apmeklējumu tieši uz šo izrādi,” stāsta Baiba Leite, 5.a klases audzinātāja.

Bērniem bija lieliska iespēja redzēt, kā veidojas lugas būtība un morāle, kādi tēli iekļauti Sprīdīša ikdienā, kādas dekorācijas tika izmantotas un, pats galvenais, kādi aktieri spēlē šīs lugas galvenos notikumus.

Kā vēsta pieteikums uz afišas – tā ir izrāde visai ģimenei, bērniem no 1. līdz 5. klasei.

“Visi bērni bija ļoti apmierināti ar redzēto. Jā, bija arī tādi, kuri iepriekš nebija lasījuši Sprīdīti (neizpildījuši mājas darbu) un bija iespēja iepazīties ar lugu. Otra daļa bija lasījuši lugu un, noskatoties izrādi, bija iespēja salīdzināt lasīto ar redzēto.

Pēc izrādes, aprunājoties ar bērniem, visi kā viens atzina – aktiera darbs nav viegls, cik liela loma ir iespaidīgām dekorācijām un cik liels ieguldījums ir, lai noturētu skatītāju uzmanību visas izrādes laiku. Manuprāt, aktieru lomu spēle tika izcili piemērota gan skolas bērniem, gan pieaugušajiem. Pamanīju, ka uz izrādi bija devušies arī pirmsskolas vecuma bērni. Un visi kā viens mierīgi, ar skatuvei pievērstu uzmanību vēroja un sekoja izrādes notikumiem,” stāsta B. Leite.

Viņa uzsver, ka līdz ar izrādes noskatīšanos skolas bērni nošāva divus zaķus reizē – kāds pirmo reizi apmeklēja teātra izrādi un viņiem bija iespēja iepazīties ar teātra dzīvi, kā arī skolas mācību procesam ieguva izcilu piemēru, kā veidojas luga.

Arī “Ziemeļlatvijai” bija iespēja apmeklēt “Sprīdīti”. Sākotnēji pieaugušajiem var rasties doma, ko es darīšu pasaku lugas izrādē, bet jau pirmo desmit minūšu laikā šīs šaubas ir pazudušas – izrāde aizrauj līdz ar katru jaunu epizodi: mežs ar maldugunīm, zaļais ozols, zelta pils, zvaigžņotā nakts, Vēja māte, Lutausis un daudz kas cits.

Sprīdītis dodas pasaulē un mācās, līdz mājās atgriežas pavisam cits zēns – daudz redzīgāks. Viena no atziņām, kas izskan izrādē: “Melnumiņu no sirds vajag notīrīt, tad sirds būs kā tāds daiļš trauciņš, kurā var ielikt visdārgāko!”

Pat ja “Sprīdītis” ir lasīts kaut kad sen skolas laikā pirms daudziem gadiem, šī ir lieliska iespēja atsaukt atmiņā lugas varoņus un jāsaka arī – ieraudzīt tos jaunā gaismā. Proti, varēja just, ka visa radošā komanda ir domājusi par savu auditoriju, kā to aizraut, noturēt uzmanību visas izrādes laikā. Valoda, varoņu manieres – tas viss atbilstošs mūsdienu laikam. Dekorācijas un kostīmi – tas vien ir ko vērts! Blakus sēdošās dāmas savā starpā sarunājās, nevarējušas vien iztēloties, kā varēšot attēlot Lutausi, bet šeku reku tas izdevies uz visiem simts. Kāds bērns starpbrīdī mammai jautā, vai Sprīdītis atgriezīsies mājās. Viņa saka, – noskatīsimies, tad jau zināsim. Bērni ir jāved uz teātri!