Tas taču tikai “saltiņš” jeb kāpēc bīstamiem un kaitīgiem atkritumiem nav vietas “parastajā miskastē”?

Tas taču tikai “saltiņš”, kas gan slikts var notikt, ja to izmetīšu sadzīves atkritumos? Vienkāršā atbilde –
nepareiza šādu atkritumu izmešana var radīt gan vides piesārņojuma, gan ugunsgrēka risku. Mazliet garāka atbilde slēpjas šo, it kā mazo, priekšmetu sastāvā – tajos ir akumulators, parasti litija baterijas, e-šķidrums, kas visbiežāk satur nikotīnu, propilēnglikolu, augu glicerīnu un dažādas garšas piedevas, turklāt e-cigaretēs ir metāla un plastmasas detaļas. Tas kopā veido bīstamos atkritumus, kurus nedrīkst izmest “parastajā miskastē”.

Tāpat varētu teikt, ka “tās taču tikai tabletes”, bet, ja šādi domā ne tikai viens, desmit vai pat simts cilvēku, bet krietni vairāk un turklāt jau ilgstoši, tad medikamenti, kas nonāk kanalizācijā un tālāk citos ūdeņos, sāk apdraudēt dzīvnieku sugu pastāvēšanu.

Savukārt tas, kas ilgtermiņā nodara kaitējumu videi, agrāk vai vēlāk nodarīs kaitējumu arī cilvēkam. Risinājums šim var būt gluži vienkāršs – izmest katru atkritumu veidu pareizi.

_{Praktisks likums – ko drīkst izmest nešķirotajos sadzīves atkritumos}

Der atcerēties vienkāršu praktisku likumu: nešķirotajos atkritumos jānonāk tikai tam, ko nevar pārstrādāt. Piemēram, slapji virtuves papīra dvieļi, netīrs papīrs vai plastmasa, kas nav pārstrādājama, mājdzīvnieku pakaiši, nolietoti tekstila izstrādājumi, dažādi higiēnas produkti, tai skaitā bērnu autiņbiksītes un tamlīdzīgi, var tikt izmesti nešķirotajos atkritumos.

To, ko var pārstrādāt, piemēram, plastmasas un metāla iepakojumu, PET pudeles, papīru, stiklu vai bioloģiski norādāmos atkritumus, tekstilu būtu jāizmet atbilstošajos konteineros pie mājas vai publiskajos šķirošanas punktos.

Savukārt, ja priekšmets ir izgatavots no bīstamām ķimikālijām vai šķidrumiem, no baterijām, elektronikas, attiecīgi to var pieslēgt pie elektrības vai tajā ir mikročips vai mikroshēma, vai tie ir medikamenti, – tos nedrīkst izmest nešķirotajos atkritumos, tos ir jānodod speciālos punktos.

Turklāt visas elektropreces, elektrotehnika, akumulatori un baterijas Eiropas Savienībā tiek īpaši marķētas ar pārsvītrota atkritumu konteinera apzīmējumu. Šis marķējums norāda, ka attiecīgo preci nedrīkst likt kopējā sadzīves atkritumu konteinerā.

Kas var notikt, ja bīstamos atkritumus izmetam nepareizi?

Bīstamos atkritumus, piemēram, vecas baterijas, elektroniku vai nederīgus medikamentus, nedrīkst izmest nešķirotajos atkritumos vairāku iemeslu dēļ. Šo atkritumu sastāvā bieži ir bīstamas ķīmiskas vielas, piemēram, smagie metāli (t. sk., svins, kadmijs), dzīvībai un videi kaitīgas ķimikālijas, un farmaceitiskās aktīvās vielas. Ja šie atkritumi nonāk sadzīves atkritumos, tie var radīt vairākus nopietnus draudus videi un secīgi ilgtermiņā – arī cilvēku veselībai.

Pirmkārt, vides piesārņojums. Akumulatoros esošās ķīmiskās vielas vai medikamentu aktīvās vielas var noplūst gruntī un piesārņot ūdeni. Šo piesārņojumu var uzņemt dzīvnieki vai cilvēki, piemēram, caur dzeramo ūdeni vai pārtiku, kas izaudzēta piesārņotā vidē.

Runājot par medikamentiem, Rīgas notekūdeņos bieži tiek atrastas vielas, piemēram, paracetamols, ibuprofēns un antibiotikas, kas var radīt ilgtermiņa piesārņojumu. Antibiotikas var veicināt baktēriju rezistences attīstību, kas ir būtiska problēma gan cilvēku veselībai, gan videi.

Otrkārt, var būt toksiskas sekas dzīvniekiem. Pētījumi rāda, ka notekūdeņos nonākušās zāles var ietekmēt dzīvnieku uzvedību un veselību. Piemēram, zinātniskajos pētījumos ir apstiprināts, ka atsevišķu antidepresantu esamība ūdeņos var ietekmēt zivju uzvedību plēsoņu klātbūtnē – zivju reakcija uz draudiem kļūst lēnāka, un līdz ar to tās kļūst par upuriem. Tāpat pētījumos konstatēts, ka sintētiskie hormoni konkrētai zivju sugai pakāpeniski samazina reprodukciju.

Tiesa, nesenākie dati rāda, ka izpratne par pareizu medikamentu utilizāciju pieaug, piemēram, 2023. gadā iedzīvotāji Latvijā “Apotheka” aptiekās nodeva vairāk nekā piecas tonnas nederīgo medikamentu. Tomēr joprojām liela daļa cilvēku tos izmet nepareizi, tādējādi radot risku videi.

_{Kur likt nestrādājošo vai varbūt vienkārši nevajadzīgo elektrotehniku?}

Ja gadījumā elektrotehnika joprojām darbojas, taču nav vairs vajadzīga, tad to noteikti var pārdot vai atdot dažādās tiešsaistes grupās sociālajos tīklos, vai arī nogādāt “CleanR” un “CleanR Verso” lietoto preču apmaiņas punktā “Nomalēs”, Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā.

Arī tīmekļa vietnē www.lietovelreiz.lv var atrast vietas, kurās gan tirgo, gan mainās ar lietotām, taču vēl darba kārtībā esošām lietām, arī elektrotehniku.

Tipiskākie elektrotehnikas piemēri, kurus jānodod speciālos punktos: sadzīves tehnika – tosteri, blenderi, gludekļi, kafijas aparāti, mikroviļņu krāsnis, ledusskapji, veļas mašīnas u.c.; elektronika – televizori, datoru monitori, printeri, skeneri, pārnēsājamie datori, tastatūras, kopētāji, tālruņi un mobilie tālruņi, u.tml.

Nolietoto un pašiem vairs nevajadzīgo elektrotehniku var nodot kādā no 69 atkritumu šķirošanas laukumiem visā Latvijā. Sev tuvāko laukumu var atrast interneta vietnē www.atkritumi.lv vai www.skiroviegli.lv. Nododot elektrotehniku, jāņem vērā, lai tā nebūtu izjaukta.

No elektrotehnikas ērti un bez maksas var atbrīvoties, nododot arī kādā no speciālajām nestandarta atkritumu savākšanas akcijām. Piemēram, ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums “Zaļā josta” sadarbībā ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu BAO regulāri organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Elektrosestdiena” Latvijas reģionos, sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotāju “CleanR” – Tīrmājas akciju, aicinot iedzīvotājus bez maksas atbrīvoties no nokalpojušās un sev vairs nevajadzīgas elektrotehnikas. Šajās akcijās 2023. gadā tika savāktas 173 tonnas elektrotehnikas, kas tika atbilstoši utilizētas.

_{Ko darīt ar nevajadzīgajiem vai nederīgajiem medikamentiem?}

Pareiza medikamentu utilizācija paredz vairākus soļus. Pirmkārt, medikamenti nav jāizņem no to oriģinālajiem iepakojumiem (blisteriem, pudelītēm vai ampulām) – tos var nodot tieši tādus, kādi tie ir. Otrkārt, atcerieties, ka pareizi jāutilizē ne tikai tabletes, bet arī ziedes, ampulas, pilieni un šķidrumi, jo tie var saturēt toksiskas vielas. Treškārt, minētos medikamentus var nodot aptiekās – tajās ir zāļu nodošanas punkti, kur iedzīvotāji bez maksas var atdot medikamentus, kurus vairs nelietos.

Ko darīt ar dažādām sadzīves ķimikālijām?

Latvijā lielākajās pilsētās ir pieejami bīstamo atkritumu savākšanas punkti, kuros bez maksas var nodot zemāk minētos produktus un ne tikai. Pareiza sadzīves ķimikāliju utilizācija ir svarīga, lai pasargātu vidi un veselību no kaitīgām sekām.

Uz bīstamo atkritumu savākšanas punktiem jānogādā:

■ Tīrīšanas līdzekļu pārpalikumi.

■ Neizmantoti vai veci krāsu produkti, piemēram, krāsas, lakas, šķīdinātāji u. tml. Tukšas krāsu kārbas, ja tās ir tīras, var nodot metāllūžņos.

■ Pesticīdu un ķīmiskā mēslojuma atlikumi. Šos produktus būtiski utilizēt pareizi, lai izvairītos no ķimikāliju noplūdes augsnē un ūdenī.

■ Motoreļļu, antifrīzu un citu ķimikāliju, kas tiek izmantotas automašīnās, pārpalikumi.

Sadarbībā ar SIA “Zaļā josta”

#zaļājosta #apritesekonomika

Runāts daudz, bet līdz visu ausīm nenonāk

Kristaps Kalniņš, Smiltenes pilsētas iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs:

– Manuprāt, iedzīvotāji tiek informēti par bīstamo atkritumu šķirošanas un izmešanas kārtību diezgan bieži un daudz. To dara paši atkritumu apsaimniekotāji, publicējot reklāmas, kur cilvēki var nodot vairs nevajadzīgās elektroiekārtas un kā to izdarīt bez maksas, piemēram, nododot kādā no speciālajām nestandarta atkritumu savākšanas akcijām. Es pats esmu nodevis elektroiekārtas, piemēram, vecu televizoru un datorus, kas man vairs nav bijuši vajadzīgi, par maksu, jo negribēju ilgi glabāt mājās, taču ir iespēja to izdarīt arī bez maksas, tikai cilvēkiem pašiem jāsazinās ar sev tuvāko atkritumu apsaimniekotāju un jānoskaidro iespējas. Mums arī pašiem jādomā, lai sadzīvē radušos bīstamo atkritumu būtu mazāk. Šovasar sarunu festivālā “LAMPA” Cēsīs dzirdēju jauniešus rosinām ideju dažādu elektrotehniku, piemēram, ledusskapjus, veļas mašīnas, mēģināt salabot, nevis izmest. Taču šķiet, ražotāji vairāk iziet uz to, lai šādu tehniku būtu pēc iespējas sarežģītāk salabot un patērētājiem nāktos elektropreces mainīt. Piemēram, nezinu, vai var salabot televizorus. Un vēl ir problēma atrast meistaru, kas prot salabot elektrotehniku. Var novērot, ka tādu meistaru kļūst aizvien mazāk.

Domāju, liela daļa sabiedrības joprojām nezina, ka medikamentus, kurus pašiem vairs nevajag, var nodot aptiekās. Arī par to cilvēki tiek informēti, par to tiek stāstīts, bet informācija kaut kā līdz viņiem neaiziet. Piedalījos kādā diskusijā, kurā tika prezentēti rezultāti mēģinājumam popularizēt informāciju, ka medikamenti, kuriem beidzas derīguma termiņš, jāatgriež aptiekās. Secinājums pētījumā bija tāds, ka atsaucība nav tik liela.

Savukārt par to, kur un kā nodot ķimikālijas, man ir maz informācijas. Zinu vienīgi, ka atkritumu apsaimniekotāju izveidotajos atkritumu savākšanas punktos var nodot krāsu bundžas. Arī par to vajadzētu sabiedrību informēt vairāk. Mēs, Smiltenes iedzīvotāju padome, ielikām mūsu sēdes darba kārtībā jautājumu, kā mēs paši redzam sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un ko varam no savas puses rosināt, lai šie atkritumi nenonāktu apkārtējā vidē, bet tiem paredzētajās vietās. Par to ir jārunā. Viens no mūsu iedzīvotāju padomes locekļiem strādā mežsaimniecībā, bieži uzturas mežā un no redzētā secina, ka, laikam ritot, nelegāli mežos izmesto atkritumu daudzums nav mazinājies. Viņam pat radies priekšstats, ka šis apjoms ir pieaudzis. Tas man šķiet diezgan šokējoši, jo ilgu laiku cilvēkiem jau kopš skolas vecuma tiek mācīts, ka nevajadzētu mest atkritumus nekur citur, kā tikai tiem paredzētajās vietās. Man pat prātā nenāk doma izmest atkritumus citur un ir grūti saprast cilvēkus, kuri tā tomēr dara. Tas ir sabiedrības audzināšanas jautājums. Lai gan gadiem tiek pie tā strādāts, nespējam atrast pareizo ceļu, kā pieiet pie visiem cilvēkiem un kā to iemācīt. Mēs, iedzīvotāju padome, pārrunāsim šo jautājumu, kā vietējā kopienā atsvaidzināt informāciju par iespējām nodot sadzīves atkritumus, it īpaši bīstamos atkritumus un kā tos šķirot. Tāpat jāskaidro, kas notiek, bīstamajiem atkritumiem nonākot apkārtējā vidē un kādu piesārņojumu tie rada. Vide mums ir ļoti jāsaudzē. Tas ir mūsu viens no vietējiem skaistumiem, kas citviet varbūt nav tik viegli pieejams, bet kas var beigties, ja mēs to piemēslosim.

Sandra Pētersone