Jau vairāk nekā 10 gadus Valkas pagasta «Viesturos» mitinās zirgs. Viņš, meklējot barību, staigā, kur pašam tīk. Gudrais dzīvnieks vairs nebaidās ne no suņiem, ne cilvēku uzkliedzieniem.
Jau vairāk nekā 10 gadus Valkas pagasta “Viesturos” mitinās zirgs. Viņš, meklējot barību, staigā, kur pašam tīk. Gudrais dzīvnieks vairs nebaidās ne no suņiem, ne cilvēku uzkliedzieniem. Diemžēl no zirga patvaļas cieš tuvējo māju kaimiņi, kuriem viņš ir izbradājis labības laukus un pļavas, izpostījis piemājas dārzus.
Zemnieku saimniecības “Strūkas” īpašnieces Silvijas Prauliņas ģimene jau vairākus gadus samierinās ar zirga apciemojumiem. Viņai cilvēcīgi žēl dzīvnieka, kura īpašnieces Mirdza un Aina Lāces nerūpējoties par mājlopa iztiku, tāpēc viņam barību nākoties meklēt citviet. Pensionāres zirgu īpašumā ieguvušas par kolhoza pajām. Zirgu nevarot vairs piesiet, jo viņš nedodas rokās.
Lopiņš jau pieradis staigāt pa apkārtējo māju pļavām un dārziem, nebaidoties barību meklēt pat mežā. Arī ziemā zirgs klejojot pa apkārtni, jo viņam neesot pat šķūnīša, kurā paglābties no aukstuma un sniega. Ziemā mežā dzīvnieks zem sniega kārtas atrodot sūnas, bet kaimiņu laukos — jauno āboliņu. Jau agrā pavasarī, kad nokūst sniegs, pļavas un lauki esot izbradāti. Šoruden “Strūku” kviešu lauks esot gandrīz nenopļaujams, jo zirgs to izbradājis no vienas vietas.
“Viņš suņiem cenšas iekost mugurā. Ja zirgam tuvojas cilvēks ar nūju pār muguru, tad gan viņš skrien prom,” novērojusi Silvija. Ja nekas netikšot darīts, lai ierobežotu zirga patvaļu, viņai nākampavasar neesot vērts apstrādāt tīrumus un piemājas dārzu.
“Ziemeļlatvija”, braucot uz “Strūkām”, pamanīja vairākas zirga iestaigātas taciņas. Piektdien pusdienlaikā klejojošais dzīvnieks jau bija paspējis apstaigāt kaimiņmāju lekni ataugušos atālus un ganījās netālu no savām mājām. Apkārt pļavai redzams aploks, bet zirgam tas neesot šķērslis, jo viņš uz kaimiņmājām atradis izeju caur mežu.
Arī “Lībiešu” māju saimniekiem Uldim un Rasmai Rudzīšiem kaimiņu zirgs jau vismaz 10 gadus posta dārzu. Pavasarī viņš noēdis agros kāpostus, izbradājis burkānus, vairākkārt apēdis lopbarības bietes. Pēc kāpostu apēšanas gadījuma pagasta iecirkņa inspektors zirga īpašniecēm sastādījis protokolu un sodījis ar 50 latu lielu naudas sodu. Rudzīši vairs neko nestādot mājas tuvumā, bet kopjot laukus aiz tuvējā meža.
Kaimiņi kopā ar Valkas pagasta priekšsēdētāju Gunti Bašķi un veterinārārsti Sarmīti Apini vairākkārt runājuši ar zirga saimniecēm, diemžēl pozitīvus rezultātus tas nav devis. S. Prauliņa pēc pagasta darbinieku ieteikuma rakstījusi arī sūdzības.
“Pagasta padome zirga saimniecēm trīs reizes sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu un sodījusi ar naudas sodu. Sievietes to labprātīgi nomaksā, bet neko nedara, lai zirgu piesietu un viņam sagādātu ciešamus dzīves apstākļus,” stāsta Valkas pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Bašķis. Sievietes turot arī vairākus niknus suņus, kuri sargā māju un neļauj svešiem izkāpt no mašīnas.
G. Bašķis pieļauj, ka šīs sievietes, kuras ir cienījamos gados, nesaprot, kādu postažu pastrādā viņu zirgs, un pašlaik neredz izeju šai vairākus gadus ilgušajai problēmai, jo “pagasta padomes darbiniekiem nav tiesību nošaut vai noindēt zirgu”. G. Bašķis saņēmis informāciju no robežsargiem, ka zirgs šķērsojot arī Latvijas – Igaunijas robežu.
Veterinārārste Sarmīte Apine uzskata, ka izveidojusies bezizejas situācija. Zirgu vēlējusies nopirkt sertificēta eksperte, kas viņu reģistrēja un izsniedza pasi. Saimnieces dzīvnieku kategoriski atteicās pārdot, jo tā esot svēta piemiņa no brāļa.
“Zirgs palicis par meža dzīvnieku un pielāgojies apstākļiem dzīvošanai dabā. Lopiņa izskats un veselības stāvoklis vērtējams kā apmierinošs, jo viņš noganījies pa kaimiņu pļavām un nograuzis jaunajām priedītēm galotnes,” stāsta S. Apine.
Lai kaimiņi sevi pasargātu no zirga apciemojumiem, viņiem ap saviem īpašumiem jāceļ stipras un augstas sētas.
