Kad šovasar Variņu pagastā ieradās Vidzemes novada sakoptākā pagasta konkursa komisija, varinieši to aizveda arī uz zemnieku saimniecību “Dampnieki”.
Kad šovasar Variņu pagastā ieradās Vidzemes novada sakoptākā pagasta konkursa komisija, varinieši to aizveda arī uz zemnieku saimniecību “Dampnieki”.
“Šķirnes zirgu audzētāji. Par Eiropas Savienības struktūrfondu naudu stallim uzlikts jauns jumts,” toreiz “Ziemeļlatvijai” saimniecību raksturoja Variņu pagasta pašvaldības vadītājs Uldis Birkenšteins.
No galvaspilsētas uz laukiem pārceļas zirgu dēļ
Tumši sarkano jauno staļļa jumtu var redzēt jau no attāluma, tuvojoties “Dampniekiem”. Šajās lauku mājās Variņu pagasta Ķeņģos saimnieko Ināra un Ilgonis Gailīši un viņu jaunākā meita Lauma — Smiltenes ģimnāzijas 10. klases skolniece. “Dampnieki” ir ģimenes uzņēmums — audzē šķirnes zirgus un sniedz kravas transporta pakalpojumus. Algotu darbaspēku Gailīšu ģimene neizmanto.
“Katram vajag apgūt savu pieredzi. Kas der vienam, tas varbūt ir pilnīgi garām citam,” sarunu par savu sirdslietu jeb sporta zirgu audzēšanu iesāk Ināra. Viņas izvēlētā nodarbe ir laika un naudas ietilpīga. Šķirnes zirga pārdošanas vecums ir, sākot no trijiem gadiem. Līdz tam skaistais un graciozais dzīvnieks saimniekam ir jāaudzē un jātrenē. “Mežonis nevienam nav vajadzīgs,” piebilst Ināra.
Ar zirgiem bijusī rīdziniece aizrāvās, mācoties vidusskolā. Vēlāk piedalījās jāšanas sporta sacensībās, pēdējo reizi — pirms 18 gadiem. Zirgi arī bija noteicošais, kādēļ Ināra pārcēlās uz dzīvi laukos.
Saskarsme domu līmenī un savstarpēja uzticēšanās, saka Ināra, taujāta, ar ko viņu piesaista zirgi. “Zirgi saprot cilvēku, ir ļoti komunikabli un draudzīgi. Vēl tādi ir suņi. Tikai ne visi ļaudis māk sazināties ar dzīvniekiem. Tik tālu atsvešinājušies savā urbanizācijā, ka vairs neprot kontaktēties ar dzīvo dabu.
Zirgs ošņā kabatu, taču grib arī, lai viņu paglauda, pakasa. Varbūt pat reizēm vairāk par kārumu viņš vēlas saskarsmi ar cilvēku. Ja ir izņēmumi, tad tajos vainojams cilvēks.”
Šķirnes zirgs ir personība
“Dampnieku” zirgu lielākais kārums ir “Ķelmēnu” maize, burkāni un āboli. Arī labs vārds, piebilst saimniece.
Gailīšu ģimenes saimniecības ganāmpulkā šobrīd ir 19 zirgu. To saimnieki uzskata par optimālo lielumu. Ganāmpulka lepnums un vienlaikus barvede ir sešus gadus vecā vaislas ķēve Kalla — iegādāta par ES struktūrfondu līdzekļiem. Sākumā citi zirgi Kallu trenkājuši, bet nu viņa barā iekarojusi autoritāti, apzinās, ka ir vērtība, stāsta saimniece. Šobrīd Kalla atkal ir grūsna. Kumeliņam jānāk pasaulē nākamā gada sākumā.
“Dampniekos” audzē sporta zirgus. Ināra teic, ka izkoptais šķirnes ganāmpulks ģenētiski atbilst Eiropas līmenim, tikai vajadzīgi Eiropas līmeņa pircēji. Latvijā audzētos sporta zirgus pārdod gan vietējā tirgū, gan ārzemēs. Uz kurieni aizceļo “Dampnieku” zirgi, saimnieki nezina. Pārsvarā pēc dzīvniekiem ierodas uzpircēji. Neesot viegli šķirties no pašu audzētiem un iemīļotiem zirgiem. “Tomēr visus paturēt nevar. Kādam ir arī jāaizbrauc, lai pārējie zirgi būtu paēduši. Kādreiz domāju — kad man būs savs ganāmpulks, savu zirgu nepārdošu. Taču izrādījās, ir vēl trakāk nekā kopsaimniecībā. Līdzekļi spiež, un ir jāpārdod.”
Ināra cer, ka vienu zirgu viņai tomēr izdosies paturēt. Tas ir pirms pāris nedēļām iegādātais ērzelis Eksperts. “Ekspertu nopirku no savā ziņā fanātiķes Lilitas Freivaldes. Viņa vienīgā Latvijā audzē angļu tīrasiņu jājamzirgu šķirni, no kuras izveidotas visas pārējās sporta zirgu šķirnes. Jūtu — šīs šķirnes zirgs ir personība,” raksturojot Ekspertu, saka saimniece.
Vēl “Dampnieku” zirgu ganāmpulkā ir, piemēram, Princese Karolīna, Progress, Pitagors, Prometejs. Kumeļam jādod vārds, kas sākas ar tādu pašu burtu, kā viņa tēva vārds. “Lauku zirdziņus parasti sauc, piemēram, Maija, Paija, Maksis. Tie ir vienkārši, latviski, visiem saprotami vārdi. Jo zirgs ir dižciltīgāks, jo vārdi kļūst smalkāki,” skaidro Ināra.
Būvēs slēgtu izjādes manēžu
Pagājušajā gadā Ināra uzrakstīja projektu, ar kuru “Dampnieki” pretendēja uz ES struktūrfondu finansējumu investīcijām lauksaimniecībā. Projektu apstiprināja, taču “tas palika aiz svītras”, jo bija izsmelti naudas resursi, stāsta Ināra. Finansējumu “Dampnieki” saņēma šogad.
Gailīšu ģimenes zemnieku saimniecībā tas ir pirmais projekts ar ES naudas piesaisti. No ES fondiem segs 60 procentus izdevumu. Projekts sadalīts trijos posmos. Divi ir jau īstenoti. Pirmais etaps attiecas uz tehnikas iegādi. Nopirkts jauns furgons zirgu pārvadāšanai, traktors zāles pļaušanai un vēl citi sīkāki agregāti. Paveikta arī projekta otrā daļa. Stallim uzklāts jauns jumta segums, uzlikts zibensnovedējs.
Projekta trešo daļu īstenos nākamajā gadā. Būvēs slēgtu izjādes manēžu zirgu trenēšanai. “Izklausās smalki. Nezinātājam var šķist, ka tā būs liela manēža ar tribīnēm sacensību rīkošanai. Taču nekādas sacensības tur nenotiks. Manēžu izmantosim tikai savām vajadzībām zirgu treniņam, un tā būs mazāka par standarta izmēriem,” skaidro Ināra.
Pagaidām “Dampniekos” zirgus trenē aplokos zem klajas debess. Process atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc slēgta manēža ir ļoti vēlama.
Pasaulē izcilākie zirgi maksā miljonus
Darbs ar zirgu sākas jau no viņa pirmās dzīves dienas. Nopietna treniņslodze ir no trīs gadu vecuma, kad zirgs skaitās pieaudzis. Sacensībās zirgi piedalās no četru gadu vecuma. “Zirgaudzētājiem ir mērķis izaudzēt arvien talantīgākus un spējīgākus rikšotājus. Taču šad tad domāju, vai es to gribu,” atzīst Ināra. “Ja zirgs būs talantīgs un spējīgs, vai saimnieks būs pret viņu saprotošs un viņu nenodzīs? Varbūt zirga liktenis pēc trijiem gadiem būs kautuvē, jo sabeigto kāju dēļ dzīvnieks sportam vairs nederēs. No tāda viedokļa, labāk audzēt ne tik talantīgus zirgus. Vislabāk būtu zirgu audzēt tikai sev. Tiesa, lielajā sportā arī cilvēku liktenis ir nežēlīgs. Laiku pa laikam parādās ziņa — kāds sportists nomiris basketbola vai hokeja laukumā. Savā ziņā sports ir nežēlīgs un varbūt pārlieku tendēts uz naudu. Vairs nesagādā prieku. Cilvēks var izlemt savu likteni — sportot vai ne, taču zirgs to neizvēlas. Viņu piespiež.”
“Dampnieku” saimniece atturas nosaukt konkrētu cenu, cik maksā sporta zirgs. “Variācijas ir bezgalīgas. Cena atkarīga ne tikai no zirga izaudzēšanas, trenēšanas, izskata, bet arī no dzīvnieka noskaņojuma, no tā, kā viņš sevi parāda, kamēr pircējs uz viņu skatās. Ne tikai cilvēks izkāpj ar kreiso kāju no gultas. Arī zirgam var gadīties slikts garastāvoklis vai slikta pašsajūta. Ja viņam nav noskaņojuma, ja viņš ir sabozies, tad nepiesaista pircēja uzmanību. Bet, ja zirgam ir uguntiņa, ja var redzēt, ka viss viņam sagādā prieku, nekas nav par grūtu un “jūra līdz ceļiem”, zirgs pircējam iepatīkas un cena ir pavisam citādāka.”
Viszemākā zirgam ir gaļas vērtība dzīvsvara kilogramos — aptuveni 150 – 200 latu, skaidro Ināra. Labi apmācīts darba zirgs bez ciltsrakstiem maksā aptuveni 500 līdz 600 latu. Sporta zirga vērtība pārsniedz šo summu virzienā uz augšu. Pasaulē izcilākie zirgi maksā miljonus.
