Daļu no šovasar Smiltenē kapusvētkos saziedotās naudas pašvaldības uzņēmums “Smiltenes NKUP” izdevis, lai norēķinātos par smiltīm. Tās uz kapsētu atveda aizgājēju atdusas vietu sakopšanai.
Šogad kapusvētkos ļaudis ziedojuši pavisam 912 latus un astoņus santīmus. Pusi no ziedojumu summas tradicionāli saņem Smiltenes pilsētas kapsētas apsaimniekotājs “Smiltenes NKUP”, pusi – Smiltenes evaņģēliski luteriskā draudze.Šogad sponsoru nebijaAtskaitot izdevumus par kapusvētku dievkalpojuma lapiņām un baznīcas pakalpojumiem kapu svētku rīkošanā, “Smiltenes NKUP” rēķinā ieskaitīti 456 lati un četri santīmi. “Šogad mums nebija sponsoru smilšu pievešanai pirms kapusvētkiem, tāpēc gandrīz visa nauda aizgāja šā pakalpojuma apmaksāšanai. Toties ietaupījām kapu apsaimniekošanai paredzēto naudu no pašvaldības budžeta,” informē pašvaldības uzņēmuma “Smiltenes NKUP” ainavu tehniķe Baiba Rubene. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” Smiltenes ceļu rajonam par smilšu transportēšanu samaksāti 448 lati un 50 santīmu, bet smiltis no Kapusila karjera ceļinieki atvēlēja bez maksas. Aizvadītajā gadā “Smiltenes NKUP” rīcībā no kapusvētku ziedojumiem palika 426 lati un 80 santīmu. Par šo naudu toreiz tika sakārtota ūdensapgādes sistēma pilsētas kapsētā.No vēl nepadarītiem darbiem B. Rubene min kapliču remontu gan pilsētas, gan Meža kapos, kur kapliča esot kritiskā stāvoklī. “Jau otro gadu Meža kapos kapličas jumts ir nosegts ar plēvi, jo cauri tek ūdens. Jādomā arī par kapu ceļu labiekārtošanu, jo tie ir izskaloti, šķībi un grumbuļaini. Vēl nav uzmērīti visi kapi ielas otrā pusē aiz Meža kapiem, bet tur vēl ir vieta apbedījumiem. Novadam ļoti nopietni jādomā par jaunas kapsētas veidošanu, jo pilsētas kapi ir pilni,” atgādina B. Rubene.Raizējas par vecajiem kokiemŠovasar pilsētas kapos lieli labiekārtošanas darbi nav plānoti. Kapsētā strādā 100 latu stipendiāti, uzkopjot tās teritoriju. “Ko darīt, kapos nekad nepietrūks. Jāravē celiņi, jāvāc koku zari, rudenī jāgrābj lapas,” teic “Smiltenes NKUP” kapu strādniece Liesma Zālīte.Šonedēļ pilsētas kapos nodarbināti deviņi stipendiāti. “Ziemeļlatvijas” sastaptie strādnieki Māris Grīnvalds, Luitis Marcinkēvičs, Oksana Marcinkēviča un Vēsma Ķīle atzīst, ka cilvēki čakli kopj savu tuvinieku atdusas vietas.“Pamestie, nekoptie kapi ir satīrīti, pateicoties simtlatnieku darbam,” savukārt ievērojusi kapos satiktā Solvita Bāliņa. Jaunā sieviete domā, ka kapsētas teritorija ir labi sakopta, vienīgi biežāk varētu izvest kapu atkritumiem paredzēto konteineru. Tiesa, šoreiz tas bijis pārpildīts ar vētrā nolauztiem koku zariem.Netālu no kapličas savu tuvinieku atdusas vietu kopj Āboltiņu ģimene. Aigars Āboltiņš spriež, ka kapu apsaimniekotājiem jādomā, ko darīt ar vecajiem kapsētas kokiem, jo daudzi ir pavisam šaubīgi. Sausie zari vējā lūst un uzkrīt kapu kopiņām. B. Rubene piekrīt, ka kapos ir daudz vecu, trupes bojātu koku, bet atzīst, ka to nozāģēšana ir problemātiska. “Bīstamākie pašreiz ir tie koki, kas vētrā ir aizlūzuši, izcilāti, bet nav nokrituši līdz zemei un var nolūzt arī bezvēja laikā. Jāskatās, ko ar tiem darīt,” saka ainavu tehniķe.
