Šonedēļ Zāģezers palika bez ūdens. Tiklīdz tas aizplūda pa Pedeli, tā pie ezera slūžām sāka darboties vīri ar dažādiem tehnikas agregātiem.
Tikai pēc ūdens nolaišanas atklājās, ka slūžu konstrukcijām nepieciešams nopietns remonts, ko šajās dienās veic SIA “Kalndzirnavas” remontstrādnieki. Vispirms aizbetonēs plaisasUzņēmumam pieder pie ezera uzceltā mazā hidroelektrostacija (HES), un firmas īpašnieks Ivans Bergmanis skaidro, ka atjaunotās konstrukcijas uzlabos ūdens plūduma regulāciju un nodrošinās kvalitatīvāku HES darbu.“Kad nolaidām ūdeni, atklājām, ka betona apmalēs pie slūžām ir parādījušās plaisas. Tā kā slūžu caurtece nav visai plaša, ūdens sūcās caur plaisām un ir jau parādījies arī vaļņa otrā pusē. Mūsu pirmais uzdevums ir aizbetonēt plaisas, pēc tam nomainīsim slūžu konstrukcijas. Vecās ir galīgi sapuvušas. Iepriekšējie saimnieki tās bija tikai nedaudz pielabojuši, bet tas ilgākam laikam neder. Patiesībā visas slūžas bija avārijas stāvoklī. Pavasara palos atlika tās stiprāk pagrūst kādam ledus gabalam un viss sagrūtu,” skaidro I. Bergmanis. Viņš spriež, ka slūžu remonts varētu ilgt apmēram nedēļu.Cenšas nekaitēt dabaiVasarā remontu nevarēja uzsākt, jo tad būtu apdraudēta zivju populācija. “Pašlaik, kad ir kļuvis vēsāks, ūdens nolaišana vairs nav tik kaitīga dabai. Zivis lielākoties kopā ar straumi aizpeldēja pa Pedeles upi. Tās, kas bija palikušas dūņās, ar lāpstām savācām un ielaidām straumē,” stāsta I. Bergmanis.Izdevīgi, ja visu dara pašiSIA “Kalndzirnavas” nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu valstij. Uzņēmums apsaimnieko trīs mazās HES – Valkā pie Zāģezera, Alūksnes novadā Jaunannas un Smiltenes novadā Brutuļu. I. Bergmanis atzīst, ka pagaidām šajā biznesā pārlieku lielu peļņu nevar iegūt, bet iesākts tas ir un jādara vien tālāk. Stacijā pie Zāģezera iespējams saražot no 150 līdz 200 tūkstošiem kilovatu stundā. “Izdevīgi darboties šajā biznesā ir tad, ja visu darām paši. HES apsaimniekošanā ir tāda īpatnība, ka slūžu sistēmas ik pa laikam jāpārbauda un jāremontē, jo ūdens pastāvīgi kustina konstrukcijas. Piemēram, ja šo remontu mēs uzticētu veikt kādai firmai, tad tas mums izmaksātu vismaz 10 tūkstošus latu. Tādēļ esam pieņēmuši cilvēkus, kas prot šo darbu, un iegādājušies arī vajadzīgo tehniku. Kā redzat, arī es pats esmu darba drēbēs un strādāju kopā ar citiem,” saka I. Bergmanis.Ja izdošoties attīstīt elektroenerģijas ražošanas biznesu, tad nākotnē varēšot sakārtot arī stacijas ēku.Valkas novada domes izpilddirektors Guntis Bašķis apliecina, ka ezera nolaišana un slūžu remonts ir saskaņots ar pašvaldību. “Tas ir labi, ka īpašnieks rūpējas par slūžu drošību. Nepastāvēs vairs avārijas iespējamība. Pēc konstrukciju atjaunošanas norīkosim 100 latu stipendiātus darbā pie ezera, lai savāktu visus vasarnieku atstātos atkritumus un sakārtotu krastmalu. Daļa mazo zivtiņu gan ir gājušas bojā. Tās peldam pa Pedeli ir redzējuši arī iedzīvotāji. Par veiktajiem darbiem un iespējamu nelielu saduļķojumu esam informējuši arī Valgas vadību,” saka G. Bašķis. Viņš cer, ka uzņēmuma darbinieki respektēs vides aizsardzības pārstāvju norādījumus, kurus ievērot SIA “Kalndzirnavas” vadība ir apņēmusies pirms darbu uzsākšanas.
