Strenču novada pašvaldība ir nolēmusi siltuma ražošanu un piegādi Sedas pilsētā nodot koncesijā uz 15 gadiem, tādēļ pēc ilgas birokrātisko gaiteņu izstaigāšanas un dokumentu kārtošanas ir izsludināts iepirkums par siltumenerģijas ražošanas un siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas tiesībām.
Strenču novada domes vadībai bija skaidra vīzija jeb plāns, kā atrisināt apkures problēmas Sedā. Pašvaldības zemās kredītspējas dēļ ir meklēti risinājumi izvēlētās alternatīvas īstenošanai, iesaistot privāto partneri siltumapgādes sistēmas attīstībā. Koncesijas projekts ir izsludināts. Līdz pagājušās nedēļas piektdienai neviens pieteikums nav saņemts.Mātes uzņēmums iebilst“Visu laiku nodomu protokola līmenī esam risinājuši sarunas ar Sedas kūdras rūpnīcu par to, ka viņi investēs mūsu katlumājas rekonstrukcijā un pilnībā to apsaimniekos, kā kurināmo izmantojot kūdru. Tas iedzīvotājiem ļautu saglabāt pašreizējā līmeņa maksu par siltumu, paaugstinot pakalpojuma kvalitāti,” stāsta novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš. Diemžēl situācija ir mainījusies. Sedas kūdras rūpnīcas mātes uzņēmums Somijā šo pasākumu sācis izvērtēt skeptiski. Tam ir būtiski mainījušās investīciju prioritātes, tāpēc ir iespējams, ka Sedas kūdras rūpnīcai no ieceres būs jāatsakās. Pavisam drīz būs zināms galīgais lēmums un, ja tas būs negatīvs, Strenču domei jāmeklē citas iespējas.“Mēs jau apzinām citus variantus un aizmetņus esam atraduši. Negribam piedzīvot, ka vēl vienu ziemu Sedā jāiztiek ar vienu apkures katlu, kas aukstā laikā nevar saražot pietiekami daudz siltuma,” turpina izpilddirektors. Gaida investoru piedāvājumusA. Auniņš atzīst, ka siltuma cena Sedā ir apmēram Latvijas viduslīmenī. Pašvaldība tieši šajā projektā investēt nevar, jo tad siltuma cena strauji pieaugs. Par sākotnējo ieceri, ka Sedas rūpnīca pārņems visu apkures infrastruktūru, visi bija sajūsmā. Sedas purvos kurināmās kūdras netrūkst. To eksportē gan uz Skandināviju, gan Tallinu, jo tas ir lēts kurināmais, savukārt Sedā to tagad neizmanto. Gadījumā, ja nāksies meklēt citu investoru, tad pastāv iespēja, ka tas izmantos Sedas kūdru. A. Auniņš piebilst, ka viņu gadījumā uz valsts investīcijām nevar cerēt, jo tās dod tikai tiem, kuri izmanto atjaunojamos enerģētiskos resursus, nevis kūdru, kas uzskatāms par fosilo kurināmo.Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 2. aprīlim, kad tos arī paredzēts atvērt. Strenču novada pašvaldība jau 2010. gadā izstrādāja finanšu un ekonomisko pamatojumu Sedas centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstības projektam, kurā ir paredzēts to īstenot, izmantojot koncesijas jeb publiskā – privātās partnerības modeli.Piektdien Sedas kūdras rūpnīcas direktors Andis Gredzens “Ziemeļlatvijai” apstiprināja, ka uzņēmums konkursā nepiedalīsies, taču vajadzības gadījumā ir gatavs pārdot kūdru apkurei.Nepieciešama lielāka jaudaPirms tam par siltuma ražošanu pilsētā līdz 2009. gada vidum rūpējās Sedas dome, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas šīs rūpes pārņēma Strenču novada domes attiecīgais dienests. Centralizēti pilsētā siltumenerģiju saņem 25 dzīvojamās un piecas sabiedriskās ēkas. Vienīgajā katlumājā 2008. gadā ir uzstādīts divu megavatu ogļu apkures katls. Lielākā problēma ir tā, ka ar šo katla jaudu nepietiek. Lai nodrošinātu visus patērētājus ar vajadzīgo siltumu, nepieciešams gandrīz divas reizes jaudīgāks katls jeb, kā projektā paredzēts, otrs tikpat jaudīgs katls kā esošais. “Ziemeļlatvija” jau vairākkārt ir rakstījusi, ka sedēnieši ziemā ļoti salst, jo tiklīdz uznāk padsmit grādu liels sals, esošais katls nevar nodrošināt nepieciešamo siltuma daudzumu.
