Kur tikai eju, tur dzirdu runas par Valkas pamatskolas apvienošanu ar ģimnāziju. Pašvaldība nolēmusi spert radikālus soļus – jau tagad sākt darbu pie vienas skolas izveidošanas, kas gan būs izvietota pa divām ēkām. Skaidrs – viegli nebūs, bet interesanti gan! Kā divu skolnieču mamma nedaudz bēdājos, ka meitas savu 9. klases izlaiduma valsi nedejos savā pirmajā skolā, jo nākamajā mācību gadā viņām brīvprātīgi piespiedu kārtā būs jāmācās vienotās skolas ģimnāzijas ēkā. Jau tagad pusaudži spurojas un bubina, ka nemūžam pēc 9. klases nepaliks mācīties Valkā. Ļauju izpausties un nemēģinu kaut ko pierādīt, jo saprotu – arī bērniem nav viegli. Lai gan viņi pārmaiņas pieņem ātri, tomēr jūtu, ka viņus satrauc gaidāmā pārcelšanās uz ģimnāziju. Atklāti sakot, klusībā ceru, ka arī pēc devītās klases viņas vidējo izglītību vēlēsies iegūt tepat Valkā. Pagaidām gan ir tikai gaisa piļu celšanas periods un sapņošana par dzīvi ārpus mājām. Arī to saprotu, jo kuram gan pusaudzim negribētos būt patstāvīgam un pašam lemt, kur iet, ko darīt un kā tērēt vecāku piešķirto kabatas naudu. Es tik tiešām ļoti ceru, ka šī abu skolu apvienošana tiešām apturēs skolnieku aizplūšanu uz Valmieru un citām tuvējās apkārtnes vidusskolām. Piederu pie tiem, kuri uzskata, ka uz elitārām skolām jādodas tiem bērniem, kuri ir īpaši talantīgi. Savukārt pārējiem, kuri vēlas iegūt konkurētspējīgu vidējo izglītību un tālāk startēt uz augstskolām vai arī turpināt izglītoties, lai iegūtu izsapņoto profesiju, jāmācās pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai. Ne tikai tāpēc, ka vecākiem būtu finansiāli vieglāk, jo visi ēd no kopēja zupas katla, bet arī tāpēc, ka Valkai ir nepieciešami jauni cilvēki. To diemžēl joprojām trūkst.
