Pagājušajā nedēļā Strenčos bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks, kā arī vairāki Saeimas deputāti ar pilsētas iedzīvotājiem diskutēja par vardarbības izpausmēm ģimenē.
Pagājušajā nedēļā Strenčos bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks, kā arī vairāki Saeimas deputāti ar pilsētas iedzīvotājiem diskutēja par vardarbības izpausmēm ģimenē.
Runātāji šai negācijai minēja vairākus iemeslus, tomēr tas, ka pēdējos gados šī problēma kļūst arvien aktuālāka, liecina, ka sabiedrībā kopumā kaut kas nav kārtībā.
Minot cēloņus savstarpējai neiecietībai, runātāji it kā neviļus bija nosaukuši vairākas jomas. Tika minēti sliktie sociālekonomiskie apstākļi, grāvējfilmas, noslāņošanās bagātajos un nabagos, alkoholisms un daudz kas cits. Manu uzmanību piesaistīja ministra A. Baštika it kā cita starpā pateiktais, ka viņš, braucot uz tikšanos, piestājis mežmalā un tikai vienā vietā saskaitījis vismaz sešas tukšas plastmasas pudeles. Ministrs aizdomājies, ka vardarbība izpaužas visur, arī pret apkārtējo vidi. Domāju, ka šajā it kā ārpus konteksta izteiktajā piebildē meklējams galvenais cēlonis vardarbībai pret tuviniekiem un citiem apkārtējiem cilvēkiem, jo nevar tā būt, ka cilvēks tikai ģimenē ir ļauns, ka tikai mājās viņam nerūp sava uzvedība. Nav jāspriež, kādēļ daudzi sit bērnus un tuviniekus ģimenē, bet jānoskaidro, pret ko mēs apkārtējā vidē un sabiedrībā neesam vardarbīgi. Iedomājoties piemēslotos mežus, piecūkotās ceļmalas, piesārņoto jūras ūdeni, bet sabiedrībā pieaugošo korupciju un intrigu tīmekļus, kurus daudzi auž, lai paši uz nomelnoto fona izceltos, grūti rast atbildi uz šo jautājumu. Iejūtība un līdzcietība citam pret citu ir aizmirsusies tik lielā mērā, ka par parastu parādību kļuvusi pat vardarbība pašiem pret sevi. To apliecina lielais pašnāvību skaits. Šī traģiskā statistika ir pierādījums tam, ka liela daļa raksturā vājāku cilvēku nav spējuši izturēt apkārtējo ļaunumu, kas var izpausties dažādi — sociālekonomiskajos spaidos, vienaldzībā, nesapratnē, pazemojumos un citādi.
Vardarbība sabiedrībā ir daudzveidīga. Grūti atbildēt, kādēļ mīlestība mūsdienu sabiedrībā izzūd un kādēļ tikai dažas dienas pirms Ziemassvētkiem spējam kļūt labāki un iejūtīgāki. Ja jau tomēr spējam, tad gēnos kaut kas no šīm jūtām ir palicis. Varbūt tiešām jāapsver Saeimas deputāta Andra Bērziņa ierosinājums censties visu gadu nodzīvot ar maziem Ziemassvētkiem sirdī un jāpamēģina tā darīt. Varbūt, ka izdodas.
