Pagājušajā nedēļā Blomes pagastā līdzās autoceļam Valmiera – Smiltene tika uzsākti Nigras hidroelektrostacijas (HES) ūdens krātuves aizvaru remontdarbi.
Līdz ar ūdens līmeņa samazināšanu ūdenskrātuve piesaistījusi iedzīvotāju uzmanību. Vieni ķēra zivis, citiem tā bija ekskursija, bet visvairāk neizpratnes ir par nedēļas otrajā pusē lielo daudzumu beigto zivju Nigras upē ceļa otrā pusē. “Ziemeļlatvija” skaidro, vai darbu izpilde notika, ievērojot noteikumus, un kurš atbildīgs par zivju bojāeju.
Smiltenes novada pašvaldībā uzzinājām, ka darbu pasūtītājs un izpildītājs ir SIA “GM”, kurš ir arī Nigras HES īpašnieks. “Uzņēmums ūdens līmeņa samazināšanu ir saskaņojis gan ar Smiltenes novada pašvaldību, Blomes pagasta pārvaldi, gan ar Valsts vides dienesta Valmieras reģionālo pārvaldi. SIA “GM” lūdza Valsts vides dienestam atļauju ūdens līmeņa pazemināšanai Nigras HES ūdens krātuvē, lai nomainītu esošos aizvarus novadbūvē. Ūdenskrātuves aizvari būvēti 2001. gadā, koka konstrukcijas ir nolietojušās, un tie ir avārijas stāvoklī. Arī vides inspektori 2016. gadā, apsekojot objektu plānveida tematiskajā pārbaudē, aizvaru tehnisko stāvokli novērtēja kā satrunējušu un nolietojušos,” ziņo Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze.
Nosacījumi, kas jāievēro
Smiltenes novada domē ir iesniegta Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes vēstule, kur ir sniegts saskaņojums SIA “GM” pazemināt ūdens līmeni Nigras HES ūdens krātuvē, ievērojot virkni nosacījumu, tostarp ūdenskrātuves ūdens līmeņa pazemināšanu veikt ne straujāk kā 15 centimetrus stundā; pārvietot noslēgtās gultnes bedrēs un lāmās palikušās zivis uz Nigras upes gultni vai vietu, kur saglabājies pietiekams ūdens daudzums; remontdarbu veikšanu un ūdens līmeņa pazemināšanas darbības saskaņot ar Smiltenes novada domi, kā arī informēt pieguļošo zemju īpašniekus vai valdītājus; pēc ūdens līmeņa pazemināšanas maksimāli precīzi uzmērīt bez ūdens palikušās ūdenskrātuves daļas laukumu un laika periodu, kad tā bija atsegta; pēc ūdens līmeņa atjaunošanas veikt zivsaimniecisko ekspertīzi, lai varētu aprēķināt zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmēru.
Pārvaldnieks
cenšas saglābt zivis
Katru dienu notiekošajam iecienītajā makšķernieku vietā Steģu gravas dīķī līdzi sekoja Blomes pagasta pārvaldes vadītājs Gaidis Bogdanovs. “Tā kā tur atrodas arī pašvaldības īpašums, mans uzdevums bija uzraudzīt notiekošo, sekojot līdzi zivju resursu saglabāšanai. Zinot to, ka siltā laikā šādā situācijā zivis ātrāk smok, mēģinājām tās saglābt, pārvietojot uz Nigras upes augšteci, diemžēl visas neizdevās glābt. Ļoti žēl, ka daļa zivju aizgāja bojā. Neesmu speciālists šajā jautājumā un man nav tādas pieredzes. Zaudējumi jāvērtē Valsts vides dienestam,” komentāru sniedz Blomes pagasta pārvaldes vadītājs. G. Bogdanovs piebilst, ja viss izdosies, tad nākamgad plānota slūžu nomaiņa Blomes centrā esošajā dīķī. Tas nozīmē, ka daļa no tur mītošām zivīm pa Nigru aizplūdīs uz Steģu gravas dīķi.
To, ka Blomes pagasta pārvaldes vadītājs iesaistās darbu organizēšanā, Smiltenes novada pašvaldība atzīst par labu praksi. “Tas, ka pārvaldnieks Gaidis Bogdanovs iesaistījās darbos, nav nekas slikts. Viņš reaģēja uz radušos situāciju un centās zivis pārvietot uz Nigras upes augšteci, lai nodrošinātu zivju resursu atjaunošanos atbilstoši Valsts vides dienesta izsniegtajiem nosacījumiem – pārvietot noslēgtajās gultnes bedrēs un lāmās palikušās zivis uz Nigras upes gultni vai vietu, kur saglabājies pietiekams ūdens daudzums,” norāda M. Mūze.
Veiks atkārtotu pārbaudi
Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktors Aivars Liepa “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka pārvalde izsniedz tehniskos noteikumus un kontrolē notiekošo darbību. Otrdien, 15. augustā, pārbaudīt klātienē, kā tiek ievēroti Valsts vides dienesta izstrādātie nosacījumi Nigras HES remontdarbu laikā, ieradās Valsts vides dienesta inspektors. Lai arī vizuāli todien redzētais iedzīvotājiem varēja izskatīties šausmīgs, uzņēmējs rīkojies, ievērojot normatīvus. To apstiprina arī Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktors A. Liepa: “Nolaišanas procesa laikā ūdenskrātuve tika pārbaudīta. Pārkāpumi netika konstatēti. Ņemot vērā, ka šim notikumam ir pievērsta pārāk liela uzmanība un tiek ziņots par beigtām zivīm, Valsts vides dienesta inspektors vēlreiz dosies apsekot teritoriju. Šobrīd izskatās, ka, iespējams, nav bijis nodrošināts garantētais caurplūdums, bet precīzi to zināsim pēc apsekošanas. Jebkurā gadījumā zaudējumi būs jāsedz darbības veicējam. “Tos aprēķina Pārtikas, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, pēc tam nosakot kompensācijas kārtību. Jāsaka gan, ka pilnībā izvairīties no zivju bojāejas nav iespējams, bet tas jāmēģina samazināt līdz minimumam. Tāpēc jau ir izstrādāti noteikumi, kuru ievērošanu pēc tam kontrolējam.”
A. Liepa piebilst, ka Nigras HES remondarbus var veikt vienīgi vasarā, ārpus saldūdens zivju nārsta laika pavasarī un lašveidīgo zivju nārsta rudenī, bet neviens nav varējis paredzēt, ka augusts būs tik silts, kas šajā gadījumā nenāk par labu zivīm.
Juris Pētersons, SIA “GM” valdes priekšsēdētājs:
– Cienījamie laikraksta “Ziemeļlatvija” lasītāji!
Lai spētu objektīvi vērtēt notikumus, kas saistīti ar Nigras ūdenstilpnes līmeņa pazemināšanu, ir nepieciešams skaidrot vispārējo situāciju un apstākļus, kā arī saredzēt šo notikumu kopējo ainu.
Nigras ūdenstilpnes slūžu aizvari tika nomainīti 2000. gadā, tie bija savu laiku nokalpojuši un atradās sliktā tehniskā stāvoklī. Šī iemesla dēļ vasaras sausuma periodos no ūdenstilpnes aizplūda prom vairāk ūdens nekā pietecēja. Makšķernieki, kā arī citi interesenti, kas pēdējo trīs gadu laikā vasaras periodos ir bijuši pie šīs ūdenstilpnes, to būs pamanījuši, jo ūdens līmenis ezerā bija zemāks pat līdz pus metram zem normālā uzstādinājuma līmeņa. Jāpiemin, ka šis zemais ūdens līmenis nav saistīts ar mazā HES darbību, jo vasaras sausuma periodā tas nestrādā. Aizvaru sliktā stāvokļa dēļ pēc katras pārciestās ziemas to stāvoklis pasliktinājās arvien vairāk, un tas radīja risku, ka kādā no pavasara palu laikiem tie varētu neizturēt slodzi un pārlūzt, kas radītu neiedomājamus postījumus. Secinājums ir viennozīmīgs – nepieciešama aizvaru konstrukciju pilnīga nomaiņa. Aizvaru slikto tehnisko stāvokli arī apstiprina Valsts vides dienesta apsekošanas akts 2016. gadā.
Runājot par zivju resursiem, ir jāmin, ka aizvaru sliktais stāvoklis un pazeminātais ūdens līmenis visdrīzāk ir negatīvi ietekmējis arī zivju nārstu pēdējos gados. Attiecībā uz veicamajiem darbiem, atbilstoši tehniskajiem noteikumiem bija paredzēts pārvietot palikušās zivis. Ar Blomes pagasta pārvaldnieku vienojāmies, ka pagasta iedzīvotāji viņa vadībā pārvietos šīs zivis uz Blomes Dzirnavu ezeru, kas atrodas augšpus Nigras ūdenstilpnes, un abas šīs ūdenstilpnes ir savienotas ar Nigras upi. Taču, pateicoties Andra Paula-Pāvula publiskajām aktivitātēm un slikta tēla radīšanai, šie darbi tika pārtraukti un zivis aizplūda lejup pa straumi vai arī tika izņemtas no ūdenstilpnes, ko veica uz vietas sanākušie interesenti. Kas attiecas uz nodarītajiem zaudējumiem zivju resursiem, tad atbilstoši likumos noteiktajai kārtībai šie zaudējumi tiks aprēķināti un ieskaitīti Valsts kasē. Kaut arī tas nav mūsu pienākums šos zivju resursus atjaunot, mēs, Nigras HES īpašnieki, plānojam to darīt, sadarbojoties ar Blomes pagasta pārvaldi un vietējiem iedzīvotājiem, Latvijas zivjaudzētavām, kā arī ar speciālistiem no “BIOR”. Neskatoties uz publiskajā telpā radīto negatīvo tēlu par mazajiem HES, kas neatbilst realitātei un patiesībai, arī to īpašnieki ir saimnieciski cilvēki, kuriem rūp daba un sakārtota apkārtējā vide.
Jebkuras darbības rezultātā, vai tā būtu slūžu aizvaru nomaiņa, vienkārša bezdarbība vai, sliktākajā gadījumā, avārija, zivju resursi ciestu zaudējumus. Tas paliek katra paša ziņā izvērtēt, kurš no šiem scenārijiem būtu labākais risinājums. Mēs rīkojamies atbilstoši ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumiem un Ministru kabineta izstrādātajiem normatīvajiem aktiem.
Es aicinu ikvienu lasītāju objektīvi izvērtēt publiskā telpā pieejamo informāciju, vai tā ir atbilstoša un patiesa, vai arī tas ir kārtējais negatīvais un kliedzošais raksts par cilvēkiem, kas saimnieko un cenšas kaut ko Latvijā izdarīt.
Andris Pauls-Pāvuls, Smiltenes pagasta iedzīvotājs, sekoja līdzi notiekošajam:
– Profesionāli rīkojoties, jebkuru defektu iespējams pārvērst par efektu. Jau janvārī Valsts vides dienests bija saskaņojis un informējis Smiltenes novada domi par plānotajiem Nigras HES remonta darbiem un tādēļ neizbēgamo nepieciešamību nolaist upē iecienīto, zivīm bagāto makšķerēšanas vietu. Iepriekš šāds process notika 2001. gadā, tātad pašvaldībai bija gan pieredze, gan pietiekams laiks sagatavoties un vienoties ar SIA “GM” par kārtību, kā šo procesu organizēt. Vietējo makšķernieku spilgtās atmiņās joprojām ir 2001. gada leģendārie notikumi, kad Steģu gravu nolaižot, entuziasti dūņās ar rokām ķēruši milzu zivis. Otrdienā kļuvu par liecinieku precīzam šīs leģendas atkārtojumam: dienai satumstot, Steģu gravas nolaišanai iestājās beigu fāze un, pēdējam ūdenim aiztekot, vīri kopā ar pamatskolas vecuma dēliem metās ķert dūņās iesprostotās zivis, tās pametot krastā stāvošām sievām. Atzīšos, man šīs azartiskās nodarbes vērošana bija krietni aizraujošāka par pasaules čempionātu hokejā vai motokrosā, jo saturēja fantastisku pārsteiguma momentu, redzot, piemēram, kā 12 gadīgs puika ar rokām izceļ no dūņām 13 kilogramīgu karpu un stiepj to mammai. Lai gan pašvaldības darbinieki nedēļu klātienē bija sekojuši līdzi Steģu gravas nolaišanai, tomēr izšķirošajā stundā klāt bija tikai pašvaldības policijas ekipāža, kura zivju glābšanas darbos nepiedalījās, bet tikai vēroja notiekošo. Man šķiet, pašvaldība kārtējo reizi palaida garām iespēju saliedēt novada iedzīvotājus zivju glābšanā, sagādājot visiem piedzīvojumiem bagātu dienu, piemēram, savlaicīgi plānojot un ar Nigras HES īpašnieku saskaņojot pēdējā ūdens aiztecēšanas brīdi, varēja sarīkot sacensības – kurš palikušajā dubļu vannā izglābs vairāk vai lielāko zivi! Ar savlaicīgu reklāmu dalībnieku būtu simtiem un skatītāju tūkstošiem. Galvenais, ja pēdējā ūdens aiztecēšana būtu plānota brīvdienas priekšpusdienā, nevis darbdienā, iestājoties tumsai, tad, esmu pārliecināts, pietiktu talcinieku, kuri operatīvi ar rokām spētu palīdzēt tikt atpakaļ Nigras straumē krastā izskalotajiem, tagad beigtajiem zivju tūkstošiem. Būtu bijis krietni lietderīgāk, ja pašvaldības sabiedrisko attiecību dienests vairāk plānotu pozitīvas, novada tēlu veidojošas akcijas, nevis būtu spiests meklēt atrunas pašvaldības darbinieku neizdarību paslaucīšanai zem tepiķa.
Jānis Masaļskis, makšķernieks ar aptuveni 50 gadu stāžu:
– Makšķerēju kopš sevi atceros. Steģu gravas dīķis ir iecienīta mašķernieku vieta. Patiesībā šajā dīķī mīt visas zivis – brekši, karpas, līdakas, asari. Zinu, ka tagad tur ir diezgan daudz beigtu zivju. Pirmā kļūda ir tā, ka viņi pārāk strauji nolaida, jo tad zivis ir panikā un mūk uz visām pusēm. Patiešām, kad ūdens līmenis krītas, zivis bēg. Vajadzēja visu procesu mazliet lēnāk darīt, nevis divās trīs dienās nolaist daudzumu. Vīri brauca ar garajiem zābakiem, brida pa dūņām, ķēra tās zivis – tas bija nesmuki. Cik zinu, ar tīkliem pat bija vilkuši, arī vēži tur esot bijuši.
Saprotu, ka remontdarbi ir vajadzīgi, par to neko nesaku, bet ne tādos tempos pazemināt ūdeni. Vienīgais pluss, ka viņi to nedarīja pavasarī nārsta laikā, ne pirms ziemas, kad nav īstais ūdens līmenis.
Protams, nevar iztikt bez beigtām zivīm, bet vajadzēja rīkoties saudzīgāk. Tā ir paša cilvēka attieksme. Sāpīgi tagad uz šo visu noskatīties. Makšķernieki šo tematu savā starpā pārspriež, šonedēļ daudzi nāk un man prasa, vai esmu to visu redzējis. Negatīva attieksme ir par to, ka zivis šādi iet bojā.
