Pēdējā laikā gan no amatpersonu, gan žurnālistu puses atkal skan pamudinājumi taupīt ,jo tuvojas otrais krīzes vilnis. Diemžēl jāsecina ,ka šie aicinājumi norāda uz to cik maz aicinātāji saprot ekonomiskās likumsakarības. Pēdējā laikā gan…
Taupība un piesardzība ir divas dažādas lietas. Būt piesardzīgam-piemēram, neaizņemties naudu pirkumam ,kurš nav īsti nepieciešams, vai arī cerot uz ienākumu pieaugumu nākotnē –neaizņemties grūti atdodamu summu –ir jābūt visos laikos.
Piesardzības trūkums parasti rada problēmas pašam cilvēkam, viņa ģimenei, aizdevējam un beigu beigās arī ekonomikai. Cita lieta ir taupība. Piemēram, vajadzētu jaunu televizoru, nauda ir sakrāta ,bet nepērku, jo iespējams nākas krīze.
Šogad mazāk pirkšu Ziemsvētki dāvanas ,jo jātaupa-ja nu krīze atnāk. Šāda taupība nevis pasargā, bet gan tiešām atsauc krīzi vai arī to padziļina. Kāpēc? Piemēram ,miljons cilvēku katrs nolemj ietaupīt 100 latus. Rezultātā valsts neiekasē 22 miljonus pievienotās vērtības nodokļa, tirgotāji nenopelna kādus 25 miljonus.
Gan valsts ,gan tirgotāji spiesti samazināt algas, mazāk tērēt uzturēšanai ,kā arī nereti celt cenas, lai nebūtu jāver veikals ciet. Veidojas ķēdes reakcija un krīze ir klāt vai Latvijas gadījumā-kļūst dziļāka. Valstis kas krīzes priekšnojautās aicināja cilvēkus vairāk tērēt un pašas pludināja naudu ekonomikā –krīzi pārlaida viegli (piemēram Vācija).
Latvija, kas krasi samazināja budžetu, faktiski neko neizdarīja ražošanas veicināšanai, baidīja tautu ar valsts bankrotu un nepalīdzēja banku upuriem piedzīvoja dziļāko krīzi pasaulē un procentuāli lielāko emigrāciju īsā periodā –tā pazaudējot desmitiem miljardu latu.
Nesaprātīgi samazinot tēriņus mēs neizbēgami piedzīvosim otru krīzes vilni. Tāpēc pirksim to ko šodien vajag, neatliksim dzīvokļa vai mājas remonta, bet neaizņemsimies naudu luksusa precēm un ceļojumiem .Savukārt pērkot preces izvēlēsimies pirmām kārtām Latvijā ražotās!
