Skolotāja un projektu
vadītāja Aiga Sorokina smejoties sevi sauc par cilvēku – puzli. Plašais interešu loks viņu mudina
nepārtraukti būt izaugsmē un pēc tam – iegūtajās zināšanās dalīties ar citiem. Stāsts
par tiem, kas daudz dara un arī padara, ir par Aigu.
Būt skolotājai ir viņas bērnības sapņa piepildījums. “Sēdināju
uz dīvāna rindā lelles, lāčus un arī brāli, kurš par to nepavisam nebija
sajūsmā, un mācīju,” atceras skolotāja Sorokina. Taču dzīvē viss sakārtojās
mazliet citādāk. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu baltu filoloģijā, viņa
izlēma, ka šajā jomā būs pagrūti nopelnīt, un iestājās Latvijas Universitātes
Juridiskajā fakultātē. Vēlāk Vidzemes Augstskolā ieguva tulkotāja kvalifikāciju
un tulkoja tekstus no angļu, kā arī lietuviešu valodas. Atgriezusies Smiltenē,
sāka strādāt domē par projektu vadītāju. “Tā ieguvu labu pieredzi starptautisko
projektu vadīšanā, taču sirds dziļumos joprojām ļoti vēlējos strādāt skolā. Pirms
pieciem gadiem vidusskolā vajadzēja angļu valodas skolotāju, direktore Ilze
Vergina mani uzaicināja. Un tā joprojām esmu šeit. Latvijas Universitātes
ieguvu pedagoga kvalifikāciju. Sākumā mācīju angļu valodu, bet tagad jau arī latviešu valodu un literatūru, saziņas
kultūru. Kā skolotāja esmu izaugusi kopā ar saviem devītajiem. Viņi man bijuši
ļoti lieli skolotāji. Šī klase man vienmēr būs īpaša. Kā pirmā mīlestība un
bērns. Ar nākamajiem jau būs zināma pieredze. Tiesa, melotu, ja teiktu, ka tas
viss ir ļoti vienkārši. Ir arī daudz izaicinājumu un reizēm nolaižas rokas. Bet
labā tomēr ir vairāk.”
Projektu iespējas
Skolotāja Sorokina ir arī Smiltenes vidusskolas pašpārvaldes
jauniešu koordinatore. Sadarbībā ar viņiem septembrī tika izlolots pasākums
“Literārā kafejnīca”. Šogad pašpārvaldes
jaunieši aktīvi iesaistījušies arī “Erasmus+” programmas projektā “Līdzdalības
karuselis”. Tas mūsu skolēniem pavēris iespēju sadarboties, dalīties pieredzē
un pārrunāt aktuālākos jautājumus ar Gulbenes novada vidusskolas, Viļakas
Valsts ģimnāzijas, Balvu Valsts Ģimnāzijas un Balvu profesionālās un
vispārizglītojošās vidusskolas pašpārvaldes jauniešiem.
“Nesen noslēdzās “Erasmus+” projekts: “Veidojam STEAM
vēstniecības Eiropas skolu tīklā”, kurā guvām bagātu pieredzi par to, kā
interesanti pasniegt eksaktos priekšmetus,” stāsta skolotāja Sorokina. Skolēnu
izaugsmē šobrīd ļoti nozīmīgs ir arī projekts “Esi pamanāms,” ko īstenojam sadarbībā
ar jauniešu starptautisko aģentūru un Smiltenes novada pašvaldību. Šā projekta
mērķis – mazināt pandēmijas izraisītās psihoemocionālās problēmas, veicināt
jauniešu savstarpējo atbalstu, komunikatīvās prasmes un celt skolēnu pašapziņu.”
Aiga Sorokina ir arī projekta “Līderis manī” koordinatore. “Ja
dažos vārdos vajadzētu raksturot šā projekta vadmotīvu, tas būtu – palīdzēt
skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem būt savas dzīves līderiem. Tas īpaši
būtiski šajā laikā, kad tik viegli aizmaldīties projām no savas patiesās
būtības. Ja apzinies savu aicinājumu un atbildību, tad netērēsi velti enerģiju,
žēlojoties par valdību, un baidoties par lietām, kuras nespēj ietekmēt.
Cilvēks, kurš jūtas kā savas dzīves saimnieks un rūpējas, kā sevi pilnveidot,
parasti atrod daudz vērtīgākas un interesantākas nodarbes par citu kritizēšanu,”
uzskata Aiga.
Par sauli, jūru un
cilvēkiem
Skolotāja Sorokina spēku un jaunas ierosmes gūst grāmatās,
filmās un skaistā mūzikā. “Mana
meditācija nu jau vairāk nekā 20 gadus ir skriešana. Tās laikā aizmirstu par
visu pārējo. Domas sakārtojas un atkal var dzīvot tālāk ar prieku. Sacensību
moments man nekad nav bijis īpaši svarīgs, kaut arī esmu piedalījusies Tepera
takās un skrējusi maratonus. Vislabāk
jūtos tad, kad nevienam nav nekas jāpierāda, kad varu skriet sev vēlamajā tempā.
Ticu, ka pasaulē viss notiek likumsakarīgi. Mēs visi esam
viens ar otru saistīti. Tāpēc – jo ātrāk iemācāmies pieņemt atšķirīgo, būt cits
pret citu toleranti, jo labāk. No izaugsmes literatūras pēdējā laikā mani
visvairāk uzrunājusi Tomasa Eriksona “Apkārt vieni vienīgi idioti” un Stīvena
R.Koveja “Ļoti veiksmīgu cilvēku 7 paradumi”. Tās abas ir par to, ko jau tikko
teicu. Visi šās pasaules diženie cilvēki ir sākuši ar savu izaugsmi, nevis
domājuši par to, kā pārveidot citus.”
Vēl skolotājai Sorokinai patīk zīmēt un gleznot. Tikai un
vienīgi savam priekam. Ja viņai būtu jāglezno pašportrets, tas noteikti taptu
saulainā dienā. “Arī tad, ja laukā apmācies, man ir ļoti svarīga apziņa, ka
“tur, aiz mākoņiem, ir saule”. Vēl šajā gleznā noteikti būtu jūra. Ar to man ir
ļoti īpašas attiecības. Jūra uzlādē un dziedina. Tās spēku un dziļumu novēlu
gan sev, gan citiem. Pašportretu nevaru iedomāties arī bez cilvēkiem, jo savā
dziļākajā būtnē esmu ļoti sabiedriska būtne. Man ir jautāts: kā varu visu paspēt? – Neesmu
perfekcioniste un neprasu tādiem būt arī citiem. Manuprāt, ideāls ir kaut kas sastindzis
un auksts. Kamēr neesi ideāls, tu audz. Ne velti visi lielie domātāji daudz
piesaukuši mērenību un zelta vidusceļu. Vakaros sevi nepātagoju ar to, ko
neesmu paspējusi izdarīt vai arī ar to,
kādas briesmas mūs visus varētu sagaidīt nākotnē. Labāk palasu Bībeli, dainas
un iedvesmojos no ievērojamu cilvēku dzīvesstāstiem. Esmu pūce. Mans laiks
sākas tad, kad visi mājinieki paēduši vakariņas.”
Skolotājai patīk imperatora Napoleona pirmās sievas Žozefīnes
de Boarnes teiktais: “Nav jādzīvo bērniem, bet kopā ar bērniem.” To, kas ir
labs un vērtīgs, viņi vislabāk iemācās, skatoties, kā vecāki izturas pret
cilvēkiem, darbu un to, kas viņiem svarīgs. Piederu mammām, kuras uzskata, ka
vissvarīgākais ir kvalitatīvi kopā pavadītais laiks. Maz ko dod, ja ģimene
stundām ilgi atrodas vienā telpā, katrs savā viedierīcē.”
