Graudkopība nav bizness cilvēkiem ar vājiem nerviem. Tāds ir Valkas novada Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Lejasciņi” saimnieka Kristapa Sulas secinājums, ņemot vērā klimata svārstības Latvijā. Tas ir riska faktors, ko zemnieki nevar ietekmēt.
Līdz aprīļa nogalei daudzi lauksaimnieki jau bija pabeiguši vasarāju sēju. Līdz šim vietām nācās rēķināties ar sausumu un pievelt sējumus, bet šobrīd bažas graudaudzētājiem sagādā gaisa temperatūras svārstības.
Ziemājiem stress,
vasarāji nedīgst
Ziemāju un vasarāju sējumiem tās nenāk par labu. “Pa dienu ir vairāk nekā plus 10 grādi, bet naktī ap nulli līdz plus divi grādi, dažas naktis – pat mīnus viens, mīnus divi grādi. Tādi klimatiskie apstākļi pamodina ziemājus un visu laiku nedaudz tiem dod stresu, taču jebkurš papildu stress atstāj iespaidu uz ražu. Tāpat šādos laika apstākļos augsne neiesilst līdz galam, bet tagad iesētajam graudam vajag plus septiņus grādus augsnes temperatūru, lai sāktu attīstīties,” stāsta Kristaps Sula.
Par dzirdētajām un lasītajām laika prognozēm maijam viņš teic, – tās nav gluži labākās. LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis Facebook LTV laika ziņu kontā ieskicējis ilgtermiņa prognozes maijam – no 4. līdz 10. maijam vidējā temperatūra saglabāsies ap normu un mazliet virs tās, bet pēc tam atlikušajā maija daļā temperatūrai būs tendence saglabāties nedaudz zem klimatiskās normas. Dominēs vēsums, būs jārēķinās ar salnām. Maija otrajā pusē būs arī izteiktāki nokrišņi.
Ērģemes pagasta “Lejasciņos” saimnieko brāļi Kristaps un Ģirts Sulas. Vasarāju sēju viņi pabeidza šo pirmdien. “Lejasciņu” laukos iesēti kvieši, mieži, auzas, nedaudz arī zirņi augu sekas ievērošanai. Tagad saimniecībā sējumi tiek cītīgi sargāti no savvaļas zosīm, izmantojot gāzes lielgabalus. Zosu atbaidīšana no sējumiem ir aktuāla visā Latvijā, jo putni burtiski apsēduši laukus, meklējot barību.
No atļaujas
šaut zosis labuma nav
Šis ir pirmais gads, kad ar mērķi mazināt postījumus, ko migrējošās zosis pavasarī var nodarīt lauksaimniecības kultūrām, Latvijā izņēmuma kārtā putnu atbaidīšanai no sējumiem tiek atļauta limitēta zosu šaušana. Kopumā atļaujas izsniegtas 140 augkopības saimniecībām, kas varēs iegūt kopumā 1000 zosis. Atļauja izsniegta arī Smiltenes pagasta zemnieku saimniecībai “Rožkalni”, taču “Rožkalnu” saimnieks Ivars Ādamsons secina, ka jēgas no tās nav, jo ir ļoti sarežģīti ievērot visas izvirzītās prasības. Piemēram, zosis mednieki drīkst iegūt un atbaidīt tikai tad, kad putni atrodas uz lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Pirms tam ir jāaizpilda dažāda pieprasītā dokumentācija.
“Esmu iedevis atļauju medniekiem, taču viņi šo sarežģīto prasību dēļ neko vēl nav nošāvuši un faktiski var tikai palīdzēt pārtrenkāt zosis, bet cik ilgi? Cilvēkiem tas apniks. Zosu atbaidīšanai izmantojam gāzes lielgabalus, kas taisa troksni, iegādājāmies tos vēl papildu, bet rezultātā kaimiņu suns visu dienu guļ zem gultas,” stāsta Ivars Ādamsons.
Visvairāk “Rožkalnos” tiek sargāti pupu sējumi, kas aizņem 80 hektārus, taču zosis nodara postu arī kviešu sējumiem. “Izēd laukumiem. Kvieši pēc tam tāpat cero un aug, bet atpaliek augšanā no pārējā lauka par nedēļu, pusotru, līdz ar to no tāda lauka kvalitatīvu labību vairs neiegūt. Kad kulsi visu lauku, tā vieta būs zaļa un laboratorijā parādīs, ka tev ir puszaļš lauks. Dabas draugiem to ir grūti saprast. Viņiem šķiet, ka mēs tikai to vien gribam, kā noslepkavot zosis. Ne tā zoss ir garšīga, ne mums viņu vajag, mums vajag tikai to, lai viņa mums netraucētu,” pasūrojas “Rožkalnu” saimnieks.
