Šonedēļ Valkas virsmežniecības Saules mežniecības darbinieki savā teritorijā apsekoja pavasarī kokos izliktos putnu būrīšus, lai noskaidrotu, kādi spārnaiņi tajos apmetušies.
Šonedēļ Valkas virsmežniecības Saules mežniecības darbinieki savā teritorijā apsekoja pavasarī kokos izliktos putnu būrīšus, lai noskaidrotu, kādi spārnaiņi tajos apmetušies.
Saules mežniecības mežzinis Vasilijs Kolačs informē, ka marta beigās Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” darbinieki Saules mežos izlika 2000 būrīšu, lai meža platībām, kurās iemitinājušies kaitēkļi — zāģlapsenes —, pievilinātu iespējami vairāk putnu. “Dažās dienās pārbaudījām 150 būrīšus, bet tagad šo darbu esam pārtraukuši, jo vairākās lidoņu mājvietās atradām mazuļus. Tas nozīmē, ka daļa putnu ir perējuši otrreiz, bet tādā situācijā tos nedrīkst traucēt. Kaut arī pārbaudīts tikai pusotrs simts putnu mājvietu, redzētais mūs apmierina. Vairāk par pusi apsekoto būrīšu ir putnu apdzīvoti. Tajos galvenokārt dzīvo meža zīlītes un melnie mušķērāji,” stāsta V. Kolačs.
“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka Valkas virsmežniecības speciālisti cīņā pret meža kaitēkļiem ir izvēlējušies bioloģiskās metodes. Tās paredz uz vietām, kurās kaitēkļi ir izplatījušies, pārvietot skudru pūžņus, bet kokos izlikt putnu būrus, jo skudras un putni diezgan efektīvi likvidē zāģlapsenes un citus kukaiņus, kuri eglēm un priedēm nograuž skujas. Saules mežniecībā zāģlapsenes bija iemitinājušās diezgan lielā skuju koku platībā.
“Es neatbalstu mežu miglošanu ar ķimikālijām, jo tās meža florai nav labvēlīgas, turklāt ar šo indi nevar pilnīgi iznīcināt kaitēkļus. Piemēram, daļa zāģlapseņu kāpuru iekūņojās pagājušā gada septembrī, bet pavasarī izlidoja tikai trešdaļa. Šie kaitēkļi izlido epizodiski — citi agrāk, citi vēlāk. Kūniņām ķimikālijas cauri neizspiežas, tās nogalina tikai izlidojušās zāģlapsenes. Es jau trešo gadu sadarbojos ar dabaszinātnieku Agni Šmitu, kurš bieži brauc uz Saules mežniecību. Esam daudz ko kopīgi apguvuši. Noskaidrojām, ka zāģlapsenes mežos Strenču pusē manītas jau 19. gadsimtā, un tās no jauna parādās apmēram pēc 12 gadiem. Tad tās posta meža platības kādus četrus gadus, no kuriem vispostošākais ir trešais un ceturtais. Saulē šis ir trešais gads, kopš te izlido šie kaitēkļi. Šogad esam konstatējuši, ka daudzus zāģlapseņu kāpurus ir nogalinājusi infekcija. Tātad arī pati daba regulē procesus, lai sevi aizstāvētu. Mēs tai palīdzam ar dabas metodēm, lai kaitējumi no ķimikālijām nerastos kaut kur citur. Ķīmisko līdzekļu izmantošana pret kaitēkļiem mežā nav vēlama,” apliecina V. Kolačs.
Mežzinim šajā darbā aktīvi palīdz Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes studente Zane Striķe. Viņa pēta, kādi putni visvairāk apmetušies mežā, kā arī, ko dara skudras pārvietotajos skudru pūžņos. Iegūtos novērojumus viņa izmantos darbā bakalaura grāda iegūšanai. “Pagaidām skudras kāpj bērzos pēc laputīm, jo viņām nepatīk zāģlapseņu izdalītā sveķskābe, ko šie kaitēkļi izmanto savai aizsardzībai. Dažas skudru saimes nav apmierinātas ar cilvēku izvēlēto vietu pūznim un sākušas celt to citur,” saka Z. Striķe.
V. Kolačs skaidro, ka pastāvīga sveķskābes izdalīšana zāģlapsenes novājina un tās sāk nīkuļot. “Esam pārliecinājušies, ka bioloģiskās meža aizsardzības metodes ir labas un efektīvas. To pielietošanu turpināsim,” apliecina V. Kolačs.
