Pēdējā laikā sabiedrībā notiek “vārīšanās” ap Uzvaras pieminekli Rīgā, kas uzcelts par godu padomju karavīriem, kuri galvaspilsētu atbrīvoja no hitleriešiem.
Daudzos disputus par pieminekli izraisīja ierosinājums to nojaukt, bet nule atklātībā parādījies arī aicinājums nojaukt Brīvības pieminekli.
Vēlējies sapurināt prātusTādu ierosinājumu interneta portālā draugiem.lv ir ievietojis bijušais valcēnietis un tagadējais valmierietis 30 gadus vecais Jānis Sondars. Trešdien viņš par savu aicinājumu skaidrojumu sniedza intervijā TV3 kanāla žurnālistiem. Pēc J. Sondara ieteikuma, Brīvības pieminekļa vietā labāk būtu uzcelt daudzstāvu celtni, kurā varētu izmitināt ārzemniekus ar uzturēšanās atļaujām. Šādu iespēju viņš savā profilā parāda arī ilustratīvā fotomontāžā. Televīzijā citēti atsevišķi J. Sondara teikumi, bet minētajā portālā J. Sondars ir ievietojis pilnu intervijas tekstu. “Ziemeļlatvijai” izdevās telefoniski sazināties ar J. Sondaru. Vēlējāmies uzzināt, ko tieši viņš ar šādu aicinājumu domājis. J. Sondars skaidro, ka to darījis, lai pievērstu cilvēku uzmanību tādām tēmām kā uzturēšanās atļauju tirdzniecībai, sliktajai demogrāfiskajai situācijai un citām negācijām, ko radījuši politiķi. Ar savu aicinājumu viņš vēlējies iedzīvotājus izraut no rutīnas, kurā viņi iezombēti. Pēc Jāņa domām, ažiotāža ap Uzvaras pieminekli sarīkota, lai sašķeltu Latvijas tautu, tādēļ viņš tai ar savu ieteikumu radījis pretstatu, lai cilvēki saprastu, ka tauta nav jādala latviešos un krievos, bet jāapvienojas darbam valstij, kas arī bijis tās dibināšanas iemesls. “Ziemeļlatvija” sazinājās arī ar Jāņa mammu, valcēnieti Daigu Sondari. Viņa neslēpa nožēlu par cilvēkiem, kuri dēla rīcību nav sapratuši. “Pie tā vainojama arī televīzija, kura citēja tikai dažus viņa vārdus, izraujot no konteksta. Dēls vēlējās panākt, lai cilvēki pamostos un akli neietu dažādu politisko spēku pavadā. Man pēc televīzijas pārraides piezvanīja radinieki un izteica savu sapratni. Ir taču tā, ka neviens no valdošajiem spēkiem mums vairs neprasa, ko gribam vai negribam, bet liek darīt, kā paši augšās nolēmuši,” saka D. Sondare.
Valsts simboli jāliek mierāJ. Sondars “Ziemeļlatvijai” paskaidroja, ka ir Latvijas patriots un patiesībā nedomā panākt Brīvības pieminekļa nojaukšanu, bet vēlējies tikai sapurināt cilvēku prātus, tādēļ izvēlējies asu sarkasmu. “Varbūt tomēr tas nav normāli, ka mūsu valsti izpārdod, ka neviens mums neprasa, vai gribam eiro, vai vēlamies, lai zeme piederētu ārzemniekiem, kā arī tas, ka valdība aizvien vairāk attālinās no tautas un nepārstāv tās intereses. Ne jau tādēļ mūsu senči nolika savas galvas un ne jau tādēļ viņiem uzcēla pieminekli, lai mēs sačakarētu paši savu valsti,” saka J. Sondars.“Ziemeļlatvija” vēlējās uzzināt arī dažādu sabiedrības pārstāvju viedokli par tādu aicinājumu. Zemessargs, 213. Valkas jaunsardzes vienības instruktors Ritvars Leitens savā viedoklī ir strikts. “Es tādas muļķības galīgi neatzīstu. Pašlaik atrodos ar jaunsargiem mācībās mežā, un esmu pārliecināts, ka viņi zinās, kā veidot Latviju, jo ir drosmīgi, izturīgi un īsti patrioti. Var saprast, ka par pašreizējām negācijām kādam sirds ir pilna, taču ir lietas, ar kurām nedrīkst manipulēt un spēlēties. Brīvības piemineklis ir mūsu valsts simbols, un tas jātur svēts. Var izvēlēties citu veidu, kā paust savu taisnību un cīnīties par to, bet ne jau spriežot par pieminekļu jaukšanu,” apliecina R. Leitens.Valkas ģimnāzijas vēstures un politoloģijas pedagoģe Vineta Skutāne uzskata, ka pieminekļi nav domāti, lai ar tiem karotu. “Ja mūsu tautiešiem ir tik zems inteliģences līmenis, ka tie gatavi rīkot pieminekļu karus, tad lai atver mācību grāmatu un izlasa, kādēļ un kam ceļ pieminekļus. Šajā gadījumā nav atrasta īstā lieta sava politiskā viedokļa paušanai. Tad jau es arī varētu paziņot, ka nojauksim Valkā daudzdzīvokļu mājas, lai nav jāmaksā par apkuri un lai apkārtējo vidi nepiesārņotu. Pieminekļi nav domāti politiskiem kariem,” uzsver V. Skutāne.Mūsdienu Latvijā tiešām vēl ne viss ir kārtībā un ir labi, ka cilvēki aizvien vairāk pret negācijām sāk protestēt. Taču pie līdzekļu izvēles vajadzētu piedomāt. Paziņojot par tautai un Latvijai dārgu simbolu pazudināšanu, var iznākt, ka tādu izteicienu autors pat, iespējams, negribot sevi nostāda pret valsti, par ko iestājas. Šajā gadījumā minēto aicinājumu var uztvert arī kā provokāciju. Brīvības piemineklim jāstāv, lai uz to paskatoties, varētu atgūt sevī jaunu spēku cīņā par tādu valsti, kādu visi vēlamies un lai šai ceļā nepagurtu.
