Ņemot vērā esošo situāciju
bērnu un jauniešu sporta jomā, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir
nosūtījusi vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, aicinot
rast papildu finansējumu profesionālās ievirzes izglītības iestāžu treneru algu
apmaksas 100% apmērā nodrošināšanai.
Tādējādi tiks īstenota stratēģiskajos plānošanas dokumentos
deklarētā prioritāte bērnu un jauniešu sportam, jo šobrīd pieņemtie lēmumi
realitātē neatbilst minētajos dokumentos noteiktajam. Tāpēc šonedēļ Ogres
novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis kā pirmais publiski pauda satraukumu
par situāciju bērnu un jauniešu sporta jomā, rosinot visiem kopīgi risināt
samilzušo problēmu, ar ko pašlaik saskarās pašvaldības, un aicinot valsti
izpildīt dotos solījumus. Atņemt sportam līdzekļus neesot godīgi un atbildīgi
pret sporta pedagogiem, jo sporta skolu finansējums ir samazināts netaisnīgi.
LPS skaidro, ka profesionālās ievirzes sporta izglītības
iestāžu skaits ar katru gadu pieaug, tāpat profesionālās ievirzes sporta
izglītības programmu realizēšanā papildus iesaistās arī privāti klubi un sporta
skolas. Valsts kopējā dotācija profesionālās ievirzes treneru algām pēdējos
gados palikusi nemainīga vai pieaugusi lēnāk, nekā treneru algām nepieciešamā
finansējuma summa. Tā rezultātā ik gadu rodas iztrūkums, kuru līdz šim
nodrošināja profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes dibinātājs –
pašvaldība vai privātais sporta klubs.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis vēstulē ministrei akcentē,
ka šī gada janvāra vidū pašvaldību dibinātās sporta skolas ir saņēmušas
informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķināto dotācijas apjomu
sporta skolu treneru algām. Vairumā pašvaldību iztrūkums ir 10-20% no
nepieciešamā. Pašvaldību budžeta ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2021.
gadā ir samazinājušies par 5%, līdz ar to ir ierobežotas to iespējas finansēt
iztrūkstošās treneru algas. Rezultātā vēl šajā mācību gadā var nākties slēgt no
pagājušā gada septembra darbojošās treniņu grupas. Tas var izraisīt ilgtermiņa
sekas bērniem pārtraucot sporta nodarbības un no darba aizejot un
pārkvalificējoties treneriem.
Bērnu un jauniešu sporta sistēmas pamats ir profesionālās
ievirzes sporta izglītības iestādes – sporta skolas un privāti sporta klubi.
Pašvaldību dibinātajās sporta skolās vidēji trešo daļu no visām izmaksām
sastāda valsts dotācija treneru algām, bet visu pārējo – iztrūkstošās treneru
algas, administratīvos izdevumus, sporta bāzu uzturēšanu, inventāru, bērnu
sporta nometnes, transportu, ēdināšanas un izmitināšanas izdevumus izbraukuma
sacensībās apmaksā pašvaldības.
Valsts Sporta politikas līdzšinējās pamatnostādnēs kā viena
no prioritātēm bijusi noteikta bērnu un jauniešu sports. Jaunajā pamatnostādņu
projektā bērnu un jauniešu sporta attīstība arī nosaukta par prioritāru.
