Emīlija Arta, 12 gadiLai gan mans pirmais vārds ir Emīlija un ģimenē tā arī tieku saukta, pašai vairāk patīk Arta. 1. klasē audzinātāja jautāja, kā es vēlos, lai mani uzrunā. Teicu, ka Emīlija Arta. Abos vārdos viņa mani arī sauca. Klasesbiedri un draudzenes, kā arī citi skolotāji, sauc mani pirmajā vārdā. Emīliju mamma ielika, jo tajā laikā tas bija moderns vārds, bet Arta viņai paticis no savas bērnības. Pasē, dienasgrāmatā, uz burtnīcām man rakstīti abi vārdi, un esmu pie tā jau pieradusi. Baiba, ar diviem uzvārdiemMana lielākā kļūda, ka pirms desmit gadiem pēc laulībām, pieņemot vīra uzvārdu, atstāju arī meitas uzvārdu. Šodien tas manu dzīvi sarežģī un ir laba mācība, lai bērniem liktu tikai vienu vārdu. Gadījušās situācijas, ka sūtījums mani nesasniedz, jo, piemēram, kā adresāts uzrādīts tikai pirmais uzvārds, bet pasē ierakstīts vēl otrs, tāpēc pastā sūtījumu negrib dot. Ej nu pierādi, ka esmu tā īstā Upīte. Nopietni apsveru iespēju atteikties no meitas uzvārda, bet saprotu, ka tas atkal daudzas lietas, vismaz uz laiku, sarežģīs. Sandija Lelde, 21 gadsTā kā ikdienā tiek lietots tikai viens vārds, ir zināmas problēmas. Mūžīgi aizmirstas, ka visos dokumentos jānorāda abi vārdi, līdz ar to pāris reižu atkārtoti nācies, piemēram, rakstīt iesniegumu, doties pēc izziņām un tamlīdzīgi. Brālim gan vecāki ielikuši tikai vienu vārdu – un pareizi darīja. Arī saviem bērniem divus nekad nedošu. Edīte, dvīņu mamma Kad piedzima puikas, katram likām pa vienam vārdam, lai gan modē jau nāca divi. Vēlāk, kad dēlus kristījām, devām otru – kristāmo – vārdu – tādu, kāds ir katra krusttēvam. Ikdienā un dokumentos tos nelietojam, arī otru vārda dienu bērniem nesvinam. Manai krustmeitai gan ielikti divi vārdi – Katrīna Elizabete –, bet sauc viņu un vārda dienā sveic tikai pirmajam par godu.
