Pedagogs Vasilijs Suhomļinskis reiz teicis, ka bez grāmatas cilvēks nedrīkst dzīvot, lai kas viņš būtu – zinātnieks vai gans. Tomēr tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” nupat publiskotais pētījums par grāmatu lasīšanas paradumiem Latvijā liecina par ko citu.
Aptaujas rezultāti atklāj, ka tikai puse Latvijas iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā ir izlasījuši kādu grāmatu. Atbildot uz “SKDS” jautājumu “Cik grāmatas jūs esat izlasījuši līdz galam pēdējo sešu mēnešu laikā?”, tikai puse (50,4 procenti respondentu) norādīja, ka ir izlasījuši vismaz vienu grāmatu.Iegūtie dati ļauj secināt, ka salīdzinoši aktīvāki lasītāji ir vecumā virs 45 gadiem, bet mazāk aktīvi – no 15 līdz 14 gadiem. “Ziemeļlatvija” devās noskaidrot, vai reģionā grāmatas veikalu un bibliotēku plauktos ir klātas putekļiem vai tomēr cilvēki alkst pēc tām.Grāmatu veikalā Smiltenē “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka strauji samazinās grāmatu pirkšana. Iemesls esot cenu palielināšana bāzēs, kas notiekot visai strauji. Apkārtējos novados mazo grāmatnīcu īpašnieki šī iemesla dēļ esot spiesti veikalus slēgt. Tomēr tam nevajadzētu būt par iemeslu, lai iedzīvotāji pārstātu lasīt. Grāmatnīcā saka, ir taču bibliotēkas, kur lasāmviela pieejama bez maksas. Tas, lai cilvēki vairāk lasītu, esot atkarīgs gan no ģimenes, gan latviešu valodas un literatūras skolotājiem. Tomēr šā brīža jaunieši esot tā paaudze, kas dzīvo strauji un visu nepieciešamo atrod internetā.“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka cilvēki visbiežāk pērk bērnu literatūru un filosofiska rakstura grāmatas, savukārt uz bibliotēku dodas pēc romāniem un daiļliteratūras.Smiltenes bērnudārza vadītāja Santa Rudzīte pavisam droši ir tajā sabiedrības pusē, kurai grāmata nav sveša, gluži pretēji – tai dzīvē ir liela nozīmē. Viņa ir pārliecināta, ka viss sākas ģimenē un tieši tā veido paradumus, arī grāmatu lasīšanas vai nelasīšanas. Tieši vecāki ir tie, kas daudzām lietām piešķir vērtību. Pastāv daudz lielāka iespēja, ka bērnam grāmata būs vērtība, ja viņa vecāki daudz lasa vai lasījuši. “Manā bērnībā ar grāmatu iepazīstināja mamma un tētis. Abi bija lieli lasītāji un lieliski prata ieraut arī mani grāmatu pasaulē. Droši varu teikt, ka grāmatu devums ir nenovērtējams, tās ir mani dzīves lielākie skolotāji un joprojām nozīmē tikpat daudz, cik mani cilvēki man blakus,” atklāj S. Rudzīte.Pateicoties vecāku tradīcijām, S. Rudzītei tās izdevies turpināt arī savā ģimenē. Arī dēls Rūdolfs (mācās 2. klasē – red.) ir liels grāmatu cienītājs un lasītājs. Bērnudārza vadītāja stāsta, ka mūsdienās piedāvāto grāmatu klāsts ir ļoti plašs gan veikalos, gan bibliotēkās. Viņa pati vairāk izmanto bibliotēku pakalpojumus, veikalos pirktās grāmatas visbiežāk saistītas ar profesionālo darbību un psiholoģiju. Ja cilvēks grib iet līdzi laikam, tad jālasa katram, jo grāmatas sniedz gudrību. Tomēr esot vēl kas, dažiem rakstniekiem piemītot burvestība – lasot grāmatas, lasītājs tiek pārņemts savā varā. Taču to spēj sajust tikai tas, kurš lasa.VIEDOKĻIKā vērtējat pētījuma rezultātus un kādi ir jūsu grāmatas lasīšanas paradumi?
Zinaida Bērza, Smiltenes novada muzeja vadītāja, vairāku amatierteātru režisore:- Es pat nespēju saprast, kā tas ir, ka var arī negribēt lasīt grāmatas. Motivācija ir, tikai reizēm pašai pietrūkst laika. Grāmata ir labs skolotājs, to lasot var ne tikai daudz jauna un aizraujoša uzzināt, bet arī izkopt, bagātināt valodu, tā ir kā cita pasaule – ne tik ikdienišķa.Pieejamas ir tik daudz grāmatas, ka reizēm nespēju izvēlēties, ko lasīt. Labi, ka katrai ir anotācija un pēc tām visbiežāk vados. Reizēm arī kāds kaut ko ir pastāstījis un tas mani spējis ieinteresēt. Grāmatas gan ņemu no bibliotēkas, gan iegādājos veikalos. Žurnālus lasu ļoti maz, jo visbiežāk tie ir mazvērtīgi.
Anita Anitīna, dzejniece:- Pēdējā laikā sanāk reti lasīt, jo esmu aizņemta darbā ar Valkas novada rakstošo cilvēku kopkrājuma veidošanas. Tas prasa daudz laika un pūles, taču no otras puses – šobrīd lasu daudzu autoru veikumu. Mani grāmatas lasīšanas paradumi meklējami bērnībā, jo mājās allaž visi ir lasījuši. Tā ir kā patīkama atpūta, kā narkotikas, kas iesūc sevī – tas ir dzīvesveids. Iespējams, cilvēku ikdiena ir tik piesātināta un pārblīvēta ar citiem notikumiem, starp kuriem ir arī negācijas, ka viņi nevēlas vēl kaut ko papildu. Viņi ir piekusuši no ikdienas, kaut gan tajā pašā laikā zinu tādus, kuri ir ļoti aizņemti darbos, taču bez grāmatām tāpat nespēj dzīvot, kaut dažas rindiņas dienā ir jāizlasa. Uzskatu, ka šī nodarbe ir fantastiska iespēja apceļot pasauli, izdzīvot dažādus laikus un tēlus, iepazīt fantāziju pasauli un nemitīgi sevi pilnveidot. Jālasa ne tikai bērniem, arī pieaugušajiem.
