Pēdējā laikā redakcijā pēc palīdzības vēršas daudz cilvēku, lai noskaidrotu, kādos gadījumos ir jāmaksā par medicīniskās palīdzības sniegšanu.
Pēdējā laikā redakcijā pēc palīdzības vēršas daudz cilvēku, lai noskaidrotu, kādos gadījumos ir jāmaksā par medicīniskās palīdzības sniegšanu. Jāatzīst, jo vairāk žurnālists iedziļinās šajos jautājumos, jo vairāk šķiet, ka bieži vien mediķi paši nezina, kuros gadījumos pacientam ir jāprasa samaksa.
Diemžēl saskaroties ar konkrētiem gadījumiem, jāsecina, ka mediķis savai rīcībai vienmēr atradīs izskaidrojumu, bet pacients visbiežāk paliks muļķa lomā. Tāpēc nav jābrīnās, ka Latvijā kā sēnes pēc lietus uzrodas visādi apšaubāmi dziednieki, kuri sola debesu brīnumus. To, ka cilvēki meklē palīdzību pie dziedniekiem, ir saprotams, jo viņiem ir vismaz skaidrs, par ko un cik jāmaksā. Pretēji mūsu sarežģītajai un neizprotamajai medicīnas sistēmai, kurā pats nelabais nolauztu kaklu.
To pierāda arī nesen notikušais gadījums ar sievieti, kurai nācās izsaukt Valkas slimnīcas neatliekamo medicīnisko palīdzību. Valcēniete pašas spēkiem nevarēja apturēt deguna asiņošanu. To nevarēja izdarīt arī ātrās palīdzības brigāde. Mediķi sievieti aizveda uz slimnīcu, un tās dienas dežurējošais ārsts Alberts Baiks veica asinsvadu piededzināšanu un asiņošanu apturēja. Par saņemto pakalpojumu sievietei bija jāsamaksā divi lati, pretī nesaņemot maksājuma apliecinošu dokumentu.
Valkas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Batalauskis skaidro, ka pacientei par ātrās palīdzības pakalpojumiem nav bijis jāmaksā. Viņa saņēmusi ambulatoru palīdzību no speciālista ārpus viņa darba laika. Noteikumos rakstīts, ka par to viņai vajadzējis maksāt piecus, nevis tikai divus. Veiksme esot bijusi tā, ka speciālists – šajā gadījumā ausu, kakla un deguna ārsts – bijis dežūrārsts. Ja šāda speciālista nebūtu, tad pacientu vajadzētu vest uz Valmieras slimnīcu, kur par asinsvadu piededzināšanu būtu jāšķiras no septiņiem latiem un mājās jānokļūst pašas spēkiem. Jāpiebilst, ka arī no Valkas slimnīcas sieviete mājās devusies kājām, kaut gan ārsts norādījis, ka labāk būtu braukt ar mašīnu.
“Ātrā palīdzība savu darbu izdarīja perfekti. Pacientam jārēķinās, ka sarežģītu traumu gadījumā viņu var nogādāt Valmieras slimnīcā,” norāda J. Batalauskis. Viņš sola, ka pacientei, kura saņēma medicīnisko pakalpojumu, bet pēc samaksāšanas nesaņēma kvīti, to nosūtīs pa pastu.
Jautājums tikai, ja spēcīga asiņošana nav uzskatāma par neatliekamo palīdzību, kas ir bezmaksas, un sieviete nebūtu devusies uz slimnīcu, vai mediķi uzņemtos atbildību, ja paciente noasiņotu?
Valmieras slimnīcas ātrās palīdzības medicīniskās daļas vadītājs Voldemārs Kokorevičs “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka Valmieras ātrā palīdzība būtu rīkojusies līdzīgi. Par pacienta stāvokli būtu bijis jāizlemj dežūrārstam. Ja viņš pats nevarētu apturēt asiņošanu, tad būtu jāizsauc speciālists. To, vai par speciālista sniegtajiem pakalpojumiem būtu jāmaksā, V. Kokorevičs nevarēja atbildēt, vien piebilda, ka katrai slimnīcai ir izstrādāti savi pacienta samaksas noteikumi.
“Valkas ātrās palīdzības mediķi rīkojās pareizi. Katrs gadījums ar pacientu ir jāizvērtē individuāli,” komentē Valsts obligātās veselības apdrošināšanas Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Ilze Arāja. Viņa uzsver, ka šajā konkrētajā gadījumā paciente par izdarītajām medicīniskajām manipulācijām samaksājusi pacienta iemaksu. Pārkāpums ir tas, ka pretī nav izdots maksājumu apliecinošs dokuments.
