Jaunais Ceļu satiksmes noteikumu projekts velosipēdistiem piedāvā iespējami vairāk izmantot veloinfrastruktūru un iekļauties satiksmes plūsmā uz ceļa, nevis ietves. Jāteic, ka ideja ir laba, jo pats uz ietves esmu saskāries ar velobraucēju, kad nezini, pa kuru pusi divritenim tikt garām. Tikai reģionu pilsētās vēl ne visur ir iekārtoti veloceliņi. Valkā tāds ir tikai uz Varoņu ielas. Turklāt izņēmumu, kad var izmantot ietvi, ir tik daudz, ka rodas jautājums, kādēļ bija jāizdod jauns Ceļu satiksmes noteikumu projekts. Tā autori vairākus izņēmumus, piemēram, ja nav veloinfrastruktūras, ja velosipēdists nejūtas drošs par sevi satiksmes plūsmā, ja velosipēda īpašnieks nav sasniedzis 12 gadu vecumu, attaisno ar to, ka ir pārejas laiks, jo paši atzīst, ka veloinfrastruktūra visur vēl nav izveidota. Tomēr, braucot ar velosipēdu, primārais būs ceļš, ne ietve. Atgriežamies pie pašreizējās situācijas, jo jau tagad velosipēdisti brauc gan pa ietvi, gan ceļu. Lai jaunais likums darbotos, nepieciešami lieli ieguldījumi ceļu būvē, jo jāizliek zīmes, jāpaplašina brauktuves, lai ierīkotu veloceliņus. Vispirms vajadzētu padomāt, vai tam visam pietiks naudas. Ja ne, tad atkal būs izdots viens likums, ko visur nav iespējams īstenot. Jebkurā gadījumā, ja policija apstādinās velosipēdistu, viņš varēs teikt, ka nejūtas drošs, braucot satiksmes plūsmā pa ielu, un paliks nesodīts. Savukārt gājēji, izlasot jauno likumu, pārmetīs velosipēdistiem braukšanu pa ietvi un aicinās ievērot noteikumus. Jau tagad ir gadījumi, ka šie strīdi pāraug roku palaišanā. Pašlaik izskatās, ka jaunais noteikumu projekts ir uzrakstīts tādēļ, lai parādītu, cik daudz darba ir Satiksmes ministrijas ierēdņiem.
