Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) politiski ir visgrūtākais. Tā portālam ManaBalss.lv tautā plašu atsaucību guvušo iniciatīvu komentē biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore Ilze Berga.
„Ja atceļam NĪN vienīgajam mājoklim, tad ir jāsaprot, ka tas ir būtisks ienākumu avots daļai pašvaldību, un būs jādomā, kā šo budžeta robu kompensēt,” saka eksperte.
Iniciatīva „PAR NEKUSTĀMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA ATCELŠANU VIENĪGAJAM ĪPAŠUMAM” (skat. https://manabalss.lv/i/976) ir guvusi platformas ManaBalss.lv pastāvēšanas laikā vislielāko atbalstu – virs 44,6 tūkstošiem balsu. Tai atkārtoti ir ticis veltīts arī RīgaTV 24 raidījums, kurā izskanēja dažādi viedokļi – gan, ka problēma ir risināma ar kadastrālās vērtības vērtējuma maiņu, gan arī, ka NĪN atcelšana vienīgajam īpašumam ir tikai politiskās gribas jautājums.
Valsts un pašvaldību budžets – tā tēriņi un ieņēmumi ‒ ir savienots trauks, par šo jautājumu ManaBalss.lv saka jau KPMG eksperte I. Berga. Mēs nevaram prasīt uzlabot ceļu kvalitāti, izglītības sistēmu, palielināt finansējumu medicīnai un vienlaikus teikt, ka mēs par to vēlamies maksāt mazāk.
Attiecīgi, ja valstij būs jāceļ citi nodokļi, piemēram, PVN vai akcīzes nodoklis, domājams, ka tas skars lielāku sabiedrības daļu. Tas negatīvi ietekmēs patēriņu, kas savukārt varētu atstāt negatīvu ietekmi uz IKP.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa celšana radītu motivāciju vai nu slēpt nodokli, vai arī mazināt iedzīvotāju vēlmi pelnīt vairāk, ja no katra nākamā papildus nopelnītā eiro liela daļa jāatdod nodokļos.
Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) celšana tik drīz pēc reformas varētu radīt ļoti negatīvu ietekmi uz Latvijas investīciju vidi un spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, kam atkal būtu negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Nodokļu teorija saka, ka UIN ir vistiešākā ietekme uz ekonomikas izaugsmi – tiklīdz to paceļam, tā IKP aug lēnāk, bet mēs jau šobrīd atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju ziņā.
Saskaņā ar nodokļu teoriju, NĪN pacelšanai ir vismazākā negatīvā ietekme uz IKP. Attiecīgi tā samazināšana un papildus atvieglojuma piešķiršana neveicina IKP pieaugumu. Bet šis nodoklis ir tas, kuru politiski ir visgrūtāk gan pacelt, gan politiski bezkaislīgi samazināt.
Tāpat ir būtiski ņemt vērā, ka mums tomēr ir daļa sabiedrības, kas izvairās no nodokļu nomaksas, bet NĪN ir tas nodoklis, no kura nomaksas ir grūti vai pat neiespējami izvairīties. Līdz ar to šis būtu tas nodoklis, no kura iekasēšanas Latvijas valstij vismazāk vajadzētu atteikties. Tā iekasēšana ir salīdzinoši viegla, jo mazāk pakļauta krāpnieciskām shēmām. Tas arī nozīmē, ka no katra iekasētā eiro ir mazāk jātērē tā iekasēšanai, un vairāk varam novirzīt svarīgu valsts funkciju nodrošināšanai – izglītībai, veselības izglītībai, infrastruktūras uzturēšanai un uzlabošanai.
Ierosinājums pilnībā atbrīvot vienu mājokli var radīt nepatīkamus blakus efektus, kur turīgajiem valsts iedzīvotājiem tiek lielāka atlaide, bet mazāk turīgajiem ‒ mazāka. Tā kā nekustamais īpašums tiek rēķināts procentuāli no īpašuma vērtības, tad turīgām personām var būt viens, bet ļoti dārgs nekustamais īpašums, kura atbrīvošana no nodokļu maksāšanas radītu nesamērīgi lielu ietaupījumu tai sabiedrības daļai, kurai vajadzētu maksāt lielāku nodokli. Tas varētu novest pie negatīvas ietekmes uz nodokļu progresivitāti.
Ir svarīgi veidot nodokļu politiku veidot tā, lai izvairītos no nepatīkamiem un nevēlamiem pēcefektiem. Kā alternatīva atbrīvojumam pastāv iespēja piešķirt NĪN samazinājumu absolūtā izteiksmē pie noteiktiem apstākļiem, piemēram, konkrēta ienākumu līmeņa gadā, noteiktas sliekšņa īpašuma vērtībai vai tamlīdzīgi.
