Nakti no pirmdienas uz otrdienu daudzi Valkas rajona iedzīvotāji pavadīja satraukti, bezmiegā un bailēs – ja nu zibens iesper tieši manā mājā, dzīvoklī vai citā īpašumā.
Nakti no pirmdienas uz otrdienu daudzi Valkas rajona iedzīvotāji pavadīja satraukti, bezmiegā un bailēs – ja nu zibens iesper tieši manā mājā, dzīvoklī vai citā īpašumā. Tā ikvienam būtu traģēdija.
Mutvārdu folklorā dzirdēts bezgaldaudz traģisku un neparastu nostāstu. “Šoreiz saistībā ar negaisu mums nebija daudz darba. Pirmais izsaukums bija tikai pirmdien nedaudz pēc sešiem Valkas pagasta teritorijā netālu no pilsētas uz Rīgas pusi, kur dega salmu kaudze. Diezin vai tā ir tīša dedzināšana. Visticamāk, ka tas ir zibens postījums,” spriež Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valkas brigādes komandieris Andris Vējiņš. Tiesa, pulksten 7.38 bija izsaukums uz Vijciemu, kur dega saimniecības ēka, taču tas notika starp abām negaisa epizodēm un maz ticams, ka ar tām ir kāda saistība.
Lielākā skāde glābējiem ir tā, ka izgāja no ierindas Iekšlietu sistēmas stacionārā radiostacija “Motorola”, kuru izmanto visi dienesta dispečeri. “Negaisa laikā itin bieži rodas traucējumi gandrīz visās sakaru sistēmās. Savus sakarus paši atjaunot nespējam, tāpēc šodien (trešdien) speciālisti ir ceļā pie mums un gaidām viņu palīdzību. Līdzīgas problēmas bija arī LMT, TELE2 un citiem sakaru operatoriem, tāpēc visnotaļ nozīmīga ir alternatīvu sakaru izmantošanas iespēju meklēšana,” skaidro A. Vējiņš.
Jautāts par preventīvajiem drošības pasākumiem, komandieris atbild, ka no tīkla jāatslēdz elektropatērētāji, vispirms jau multimediju sistēmas (datori, televizori, radio un tamlīdzīgi). Daudzi valcēnieši atceras, ka negaisa laikā pirms dažiem gadiem, kad notika pilsētas Pludmales svētki, pēc vētras remontdarbnīca bija pilna ar sabojātiem televizoriem un citām elektroniskām ierīcēm. Daudzi datori bija izmetami.
No nepatikšanām visvairāk izglābj zibensnovedēji. Tie ir visos daudzdzīvokļu namos, diemžēl ne visās privātmājās un mazajās sabiedriskajās ēkās. Mēdz gadīties, ka zibens sper ne tikai konkrētās vietas augstākajā punktā. Ir izņēmumi.
Nav dzirdēti gadījumi, ka zibens iespertu daudzdzīvokļu mājā, taču turpat blakus zemākā vietā iesper malkas šķūnītī, kurā pienāk elektrovads. Diemžēl patiesībai atbilst arī mīts, ka zibens triecienu pievelk liellopi. Šādu traģēdiju piedzīvoja Trikātas pagasta zemkopis Rihards Circenis, negaisa laikā zaudējot zirgus. Pērn Jūrmalas pludmalē kādam vīrietim zibens iespēra kakla zelta ķēdē. Tā sakusa, vīrietis izdzīvoja, bet uz kakla palika deguma pēdas.
Tātad, lai izvairītos no zibens ļaunuma, ēkām nepieciešami zibensnovedēji un negaisa laikā no tīkla jāatslēdz visi strāvas patērētāji. Un vēl negaisa laikā neapdzīvotā vietā nekad nevajag stāvēt zem vientuļiem kokiem. Visi, kuri domā par zibensnovedēju uzstādīšanas nepieciešamību, pēc padoma var vērsties glābšanas dienestā. Ar to nodarbojas arī daudzas privātfirmas visā Latvijā.
