Valcēnietis Tālis Auniņš par aizvadītā gada sasniegumiem veterānu vieglatlētikas sacensībās ir novada 2011. gada sporta laureātu sarakstā par uzvaru Latvijas Pašvaldību sporta veterānu (senioru) 48. sporta spēlēs 60 metru skrējienā telpās un 100 metru skrējienā stadionā V-55+ grupā.Tālis neuzskata to par dižu sasniegumu, jo tas ir tikai nosaukums un loģisks papildinājums sacensībās gūtajiem panākumiem. Jautāts, cik sacensībās gada laikā viņš piedalās, Tālis atbild, ka šādas uzskaites nav. Viņam nozīmīgs ir pats process. “Man galvenais ir piedalīties, nevis uzvarēt. Ja gadās uzvarēt, tad, sorry, draugi un kolēģi. Šoreiz paveicās man,” smaida Tālis.Arī cilvēciska saziņaT. Auniņam kā jau visiem aktīviem sportistiem ir savs itin plašs draugu un paziņu loks ne tikai Vidzemē, bet arī citos reģionos. Valsts mēroga sacensībās veterāni allaž satiekas, cits citu iztaujā par jaunumiem darbā, personīgajā dzīvē un sportiskajās aktivitātēs. Līdzās sporta lietām notiek arī cilvēciska saziņa.Protams, sasniegumi sportā nav iespējami bez regulāriem treniņiem. Valcēnieši trenējas savā pilsētā, taču, kad ziemā ir liels sals, tad dodas uz sporta manēžu Valgā, kur tā saucamajā brīvā apmeklējuma laikā par diviem eiro vai diviem latiem ļauts trenēties. Pašlaik Tālis turpina trenēties ārā, jo muskuļiem nedrīkst ļaut slinkot.Kad āķis ir lūpāSports viņam ir tuvs kopš pamatskolas. Ādolfs Bondars un Jānis Eglītis bija pirmie, kas puisī radīja pārliecību par sporta prioritātēm. Pati pirmā fizkultūras skolotāja Tālim bija Anita Skrastiņa. Mācoties vidusskolā, sporta biedrībā “Darba rezerves” jaunietis 200 metru skrējienā bija ceturtais Latvijā un tad plinti krūmos vairs nemeta, radās apetīte jeb, kā mēdz teikt, ieķērās āķis lūpā. Sporta skolotājs nelika mieru un mudināja doties uz treniņiem stadionā. Pēc dienesta armijā Ādolfs Bondars jaunieti aicināja aizstāvēt kāda kolhoza godu, un tā inerces dēļ viss turpinās.“Visbiežāk sacensībās esmu pirmais vai ceturtais. Ja tā nav, tad nokļūstu pa vidu starp šīm vietām,” joko Tālis.Valkā ir izveidojusies sava veterānu grupa, kas turas kopā un arī uz sacensībām brauc kopā. Tālis ir kompānijā ar Zitu Sproģi, Aiju Lāci un Ingu Bergholdi. Nu jau uz mačiem dodas divās mašīnās, jo grupai ir pievienojusies Anta Mincāne, Antra Milberga, Iveta Karole un Agris Knope.Jautāts, cik liela mērā Tāli atbalsta sieva Dināra, viņš apmierināts pamāj ar galvu un teic, ka jūtot vislielāko atbalstu. “Viņa nav no tām, kas burkšķ, ka nav pielikts plauktiņš un ieskrūvēta vaļīga skrūve. To var izdarīt arī citās brīvās dienās. Kad notiek sacensības, tad piedalīšanās tajās ir pirmajā vietā,” apmierināts Tālis. Sportistiem parasti nozīmīgs ir ēšanas jautājums. Tālim šajā ziņā problēmu nekādu, jo sev neko neatsakot. Dažkārt, protams, jāpiebremzē, lai pirms sacensībām nebūtu piestūķēts kā maiss.Ir kļuvis par līderiPar pēdējā laikā nozīmīgākajām uzvarām viņš uzskata tās, kad ir apliecinājis sevi kā labāko Latvijā savā vecuma grupā, nevis kā agrāk ierasto otro vai trešo vietu ieguvēju. Šajā sezonā atklātajā Latvijas čempionātā telpās uzvarēja kaimiņvalsts Lietuvas pārstāvis. Arī 400 metros Tālim sudrabs. “Pats biju vainīgs. It kā pārliecinoši uzvarēju un pēdējos metros gandrīz nosoļoju. Par ātru nopriecājos, jo finišā atskārtu, ka ir vēl viens skrējiens. Gluži kā drukas kļūda,” par sevi ironizē sportists. Toties 100 metru skrējienā viņam pārliecinoša uzvara. Tālis ir sprinteris, taču ne reti skrien arī garākus gabalus, piedaloties maratonu satelītskrējienos. Jautāts, cik ilgi plāno aktīvi sportot, viņš brīdi padomājis, bilst, ka, cik viņam laiks ļaus, tik ilgi skries.Tālim patīk viņa dzīvesveids, kurā liela loma ierādīta sportam. Viņš gan izsaka nožēlu, ka aktīvo sportotāju skaits nepalielinās. Katrās sacensībās vienas un tās pašas sejas. Tas attiecas gan uz skolēniem, gan veterāniem. Lielā sporta sacensībās valcēnieši neizceļas ar augstiem rezultātiem.T. Auniņš ir pateicīgs Valkas novada vadībai par veterānu sporta kustības atbalstu, jo par transportu, izmitināšanu un ēdināšanu valsts mēroga sacensībās pašam nav jādomā. T. Auniņš uzskata, ka galvenais nav gūt uzvaras, taču veselības uzturēšanai tas ir nozīmīgi ikvienam. “Fiziskās nodarbības mūsu sēdošajā dzīvesstilā ir nepieciešamība. Izklaidējoties pie datora un lūkojoties ziepju burbuļos televizora ekrānā pie veselības netiksi,” pārliecināts Tālis.
