Latvijā jau modušās un manītas pirmās ērces, novērojuši dabas pētnieki. Izbadējušās un alkās vairoties tās meklē upurus un mielojas ar to asinīm. Ērces ir ne tikai asinssūcēji parazīti, bet arī ērču encefalīta un Laimas slimības izraisītājas. Latvijā ik gadu tiek reģistrēti vairāki simti ērču encefalīta saslimšanas gadījumu. Aptuveni 30 procenti ērču, kas piesūkušās, bijušas inficētas, tādēļ risks saslimt pēc tās koduma ir ievērojams.
Efektīvākais profilakses pasākums
Vakcinācijas centra vadītāja Ārija Stalbova uzsver, ka ērču aktivitātes periods Latvijā sākas marta beigās un ilgst līdz pat oktobrim, tāpēc tagad ir piemērotākais laiks vakcinēties tiem, kas vēlas to darīt pirmo reizi. «Ierastākā vakcinēšanās kārtība ir saņemt pirmo poti un pēc mēneša – otro. Imunitāte iestājas jau divas nedēļas pēc otrās vakcīnas saņemšanas. Aizsardzība jeb imunitāte pēc divām injekcijām ir pietiekama tikai vienai sezonai, tāpēc pēc gada jāsaņem arī trešā vakcīna. Taču visai bieži, cenšoties nenokavēt potēšanos, cilvēki izvēlas paātrināto kursu (ar Austrijas vakcīnu), otro poti saņemot jau divas nedēļas pēc pirmās, līdz ar to aizsardzība iestājas vēl agrāk,» skaidro Ā. Stalbova.
Cilvēki daudz ko nezina, tāpēc baidās no vakcīnas, taču speciāliste uzsver, ka potēšanās ir viens no efektīvākajiem profilakses pasākumiem un pacientiem vienmēr izdevīgāka un lētāka par ārstēšanu.
Vakcinēt drīkst jau bērnus no gada vecuma, taču ir vecāki, kas no tā atsakās, argumentējot, ka bērni ar encefalītu saslimst reti vai arī pārslimo to daudz vieglāk. «Tas ir mīts. Encefalīts ir smaga infekcijas slimība, un tās gaita vai sekas nav saistītas ar pacienta vecumu. Vakcinācijas efektivitāte ir ļoti augsta, jo imunitāte iestājas līdz 90 procentiem cilvēku. Dažiem imunitāte neveidojas pret kādu vienu antigēnu, ko satur vakcīna, taču tas ir individuāli,» piebilst Ā. Stalbova.
Labs donors
Dažkārt cilvēki uztraucas, ka pēc pārslimota encefalīta vairs nevarēs būt asins donori. Valsts asins donoru centra pārstāve Alla Koreņika skaidro, ka tieši pretēji – bijušais ērču encefalīta slimnieks var būt ļoti vērtīgs asins donors. «Cilvēkam, kuram šādas asinis tiks pārlietas, var būt priecīgs, jo ar tām tiek iegūta arī imunitāte pret ērču encefalītu, jo asinis nesaglabā vīrusu, bet gan antivielas pret ērču encefalītu. Asinis drīkst nodot jau pusgadu pēc vīrusa pārslimošanas, ja nav citu sūdzību,» skaidro A. Koreņika.
Ko darīt, ja cilvēks nav ievērojis vakcinācijas shēmu un ir pagājis ilgāks laiks starp potēm? Ā. Stalbova skaidro, ka tad jāveic kārtēja vakcinācija un pēc četrām nedēļām jāizdara antivielu pārbaude. Ja antivielu līmenis ir zemāks par normu, būs jāsaņem atkārtota pote. Pēc ērču encefalīta pārslimošanas cilvēkam ir imunitāte pret šo infekcijas slimību uz mūžu.
Vakcīnas šogad dārgākas
Iedzīvotājiem jārēķinās, ka šogad ērču vakcīnas cena ir augstāka. Vakcinācijas centra vadītāja skaidro, ka Austrijas zāļu ražotājs, kas pamatā Latvijas tirgu nodrošina ar ērču vakcīnu, ievērojami palielinājis cenu. Pašlaik vakcīnas cena ir 23 lati un vairāk, pagājušajā gadā tā bija zem 20 latiem. Turklāt nelielajās Latvijas pilsētās, kur nav daudz iestāžu, kas piedāvā potēties pret encefalītu, vakcīnas cena ir tuvu 30 latiem. «Cilvēkiem, kas šogad tikai sāks potēties, nāksies rēķināties ar ievērojamu naudas summu. Taču jebkurā gadījumā ir vērts atcerēties – ja cilvēks saslimst, slimošanas un rehabilitācijas izmaksas ir krietni augstākas, turklāt slimība var atstāt veselības problēmas uz mūžu,» piebilst Ā. Stalbova.
Centra vadītāja vakcīnas cenas palielināšanos skaidro ar tās augsto cenu Eiropā. «Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ērču encefalīta vakcīna līdz šim bija viena no lētākajām. Tagad tā piemērota Eiropas līmenim,» stāsta Ā. Stalbova.
Ko darīt,
ja piesūkusies ērce?
◆ Ja cilvēks nav vakcinēts pret ērču encefalītu, pēc iespējas ātrāk jāapmeklē ārsts, jo tikai trīs dienu laikā no ērces piesūkšanās brīža iespējams veikt nepieciešamos profilakses pasākumus. Ja ērces koduma vietā parādās sarkans plankums vai citi simptomi, jākonsultējas ar ārstu.
◆ Piesūkusies ērce jānoņem, cik iespējams ātri, un tas jāveic ļoti uzmanīgi, ērci nesaspiežot.
Kāpēc ērces ir bīstamas?
Ne vienmēr ērces ir inficētas, taču Latvijā slimo ērču skaits ir liels.
Laiks no inficētas ērces piesūkšanās brīža līdz slimības sākumam ir no nedēļas līdz divām.
Encefalīts sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem – nespēku, galvassāpēm, sāpēm muskuļos un paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Mēdz būt arī slikta dūša, vēdera sāpes un caureja. Simptomi ilgst dažas dienas, tad pašsajūta uzlabojas. Turpmākās pāris nedēļas cilvēks jūtas vesels, bet pēc tam pēkšņi sākas slimības otrā fāze – visas iepriekšminētās pazīmes atjaunojas, tikai daudz spēcīgāk. Daļai slimnieku ērču encefalīta otrā fāze noris drudža formā, pārējiem pievienojas nervu sistēmas iekaisuma simptomi, kam ir dažāda smaguma pakāpe. Apmēram pusei slimnieku nervu sistēmas iekaisums izpaužas kā meningīts, kam raksturīga ļoti augsta temperatūra, galvassāpes, paaugstināta jutība pret gaismu, reibonis, slikta dūša un vemšana. Nedaudz retāk sastopams meningoencefalīts ar apziņas traucējumiem un ilgstošu drudzi. Smagākos gadījumos var iestāties daļēja ķermeņa paralīze. Daudzos gadījumos ērču encefalīta sekas saglabājas uz mūžu – biežākās ir galvassāpes, atmiņas pavājināšanās, nespēks un samazinātas darbaspējas pat vairākus gadus pēc pārslimošanas.
Enerģijas dzērienu aizlieguma vietā būtu jāizglīto
Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības ministrija un Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija rosina pieņemt likumu, kas liegtu personām, jaunākām par 18 gadiem, iegādāties enerģijas dzērienus.
Dace Diržine
Likumprojekta anotācijā minēts – Latvijā veiktie pētījumi apstiprinājuši, ka pusaudžu vecumā enerģijas dzērienus retāk vai biežāk lieto katrs trešais līdz 19 gadu vecs jaunietis. Parasti tie tiek dzerti reizi nedēļā – paģiru gadījumā, kopā ar alkoholu, kā arī lai palielinātu sportiskos sasniegumus.
Narkoloģijas centra ārsts narkologs Aldis Zvirbulis neuzskata, ka ar aizliegumu tirgot tiks panākts kāds rezultāts – kas gribēs, atradīs veidu, kā dzērienu iegādāties. «Viss atkarīgs no devām – arī no medus, ja to pārēdīsies, būs slikti. Enerģētiskie dzērieni pamatā satur kofeīnu un citas bioloģiski aktīvās vielas. Lielākajā daļā šo dzērienu ir tik daudz kofeīna, cik standarta izmēra astoņās tasītēs kafijas. Arī desmit un vairāk tasītes kafijas nenobriedušā organismā var izraisīt nemieru, trauksmi, bailes, sirds ritma traucējumus, bet vai tāpēc jauniešiem liegsim dzert kafiju, retoriski vaicā ārsts un piebilst, ka ļaunprātīgi var lietot jebko, piemēram, elpot šķiltavu gāzi, kas arī ir toksiska, bet šķiltavas ir brīvi nopērkamas. «Kādreiz pat zobu pastas ēstas, lai apreibinātos,» smaida ārsts. «Viss atkarīgs no patērētā daudzuma. Aizliegt kādam iegādāties enerģētiskos dzērienus, manuprāt, nevajadzētu, bet izglītot sabiedrību gan,» saka A. Zvirbulis.
Galvenā problēma – tie, kuri regulāri patērē enerģijas dzērienus, tos mēdz lietot lielākos apjomos vai arī jaukt kopā ar alkoholu. Kofeīns pats par sevi lielā daudzumā nav vēlams. No tā rodas ne tikai atkarība, tas iedarbojas arī kā stimulators un diurētisks līdzeklis. Kā blakusefekti no dzēriena cilvēkam var parādīties sirdsklauves, paātrināta sirdsdarbība, bezmiegs. Alkohols un kofeīns arī dehidrē organismu, un abi kopā rada intoksikācijas draudus.
