Smiltenes pilsētā šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, aktuāla ir problēma ar latvāņiem. Patlaban apzinātas vairāk nekā desmit problēmvietas, bet, lai cīņa būtu efektīva, nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi, kuru šobrīd nav.
Vislielākās latvāņu platības ir tieši Vecajā parkā un Kalnamuižas teritorijā, mazākas – Jaunajā parkā. “Pilsētas parkos nedrīkst izmantot ķimikālijas, līdz ar to kā vienīgā metode cīņai ar latvāņiem šobrīd tiek izmantota pļaušana, neļaujot tiem izziedēt. Latvāņu izpļaušanu pēc domes pasūtījuma veic “Smiltenes NKUP”. Šogad ir plānotas trīs pļaušanas, un šonedēļ veiks jau otro,” ziņo Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas vadītājs Gints Kukainis.Uzzinājām, ka bija plānots izmēģināt arī citu metodi – latvāņu izrakšanu ar visām saknēm vietās, kas ar tehniku ir pieejamas, pilnībā nomainot esošo grunts slāni pret jaunu. Diemžēl šis process ir ļoti dārgs. Arī valsts mērogā šai problēmai nav rasts vienots risinājums, jo trūkst finansējuma, taču tas nenozīmē, ka nav veiksmes stāstu tepat netālu Vidzemē.Cīņa ar latvāņu iznīdēšanu notiek arī citos Latvijas novados daudzu gadu garumā. Zināms, ka lielākās problēmas ar šo augu plantācijām ir Cēsu pusē. Publiskajā telpā izskanējusī informācija liecina, ka tāda metode kā latvāņu pļaušana nav gluži cīņa ar vējdzirnavām. Priekuļu novada ainavu arhitekts Jānis Sirlaks “Panorāmai” norādījis, ka vajagot tikai latvāņus pirms ziedēšanas regulāri pļaut sešus septiņus gadus pēc kārtas – tik ilgi, kamēr latvāņu sēklas saglabā dīgtspēju. Svarīgi zināt, ka nedrīkst izlaist nevienu gadu. Ja to izdara, viss ieguldītais darbs bijis veltīgs.
