Kultūra, izglītība un sports ir reālākie virzieni sadarbībai starp Smiltenes novadu un Novopolockas pilsētu Baltkrievijā. Tā pēc šomēnes notikušās trīs dienu ilgās atbildes vizītes Novopolockas pašvaldībā secina Smiltenes novada domes delegācija. Savukārt baltkrievi Smiltenē viesojās pērn martā.
Uzņēmējiem ceļš jālauž pašiemNo 15. līdz 17. aprīlim Novopolockā uzturējās Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Ādamsons, pašvaldības izpilddirektors Kārlis Lapiņš, pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Andris Lapiņš, pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Smalkā-Boriseviča un Smiltenes novada uzņēmēju konsultatīvās padomes pārstāvis mežsaimniecībā, Launkalnes pagasta uzņēmuma “AL Mežs” valdes priekšsēdētājs Mikus Lacbergs.Oficiāls sadraudzības līgums starp abām pašvaldībām vēl nav noslēgts. Vizītes mērķis bija diskutēt par iespējamo sadarbību un sadraudzību ar Novopolockas pašvaldību, kā arī dalīties pieredzē par uzņēmējdarbību, kultūru, sportu un citām jomām.“Kultūra, sports un izglītība ir reālākais, ar ko varam uzsākt sadarbību,” secina Smiltenes novada domes izpilddirektors Kārlis Lapiņš. “Ļoti iespējams, arī mūsu uzņēmumiem var atrasties konkrēta niša un konkrēts sadarbības partneris Baltkrievijā. Taču mums ir jau 16 sadraudzības pilsētas ārzemēs – Itālijā, Čehijā, Ukrainā, Spānijā, Francijā un citur, bet parādiet kaut vienu, ar kuru būtu izveidojušies spēcīgi ekonomiskie kontakti! Tā pasaulē nenotiek. Ja uzņēmējiem būs iespēja, viņi paši to atradīs,” piebilst K. Lapiņš.Smiltenes novadā ir attīstīta mežizstrāde un kokapstrāde, un šajā jomā strādājošiem uzņēmumiem saistošs var būt apaļkoku imports no Baltkrievijas, kā arī mežizstrāde šajā kaimiņu valstī, “Ziemeļlatvijai” atzīst SIA “AL Mežs” valdes priekšsēdētājs Mikus Lacbergs. Gan braucot uz Novopolocku, gan atpakaļceļā smiltenieši novēroja salīdzinoši lielu kokvedēju plūsmu. “Taču Baltkrievija nav laimes zeme, un atplestām rokām tur mūs negaida – “brauciet, cērtiet mežu un vediet prom kokus”. Konkrētu sarunu par mežizstrādi un citu iespējamo sadarbību vizītes laikā man nebija. Ieguvu tikai kontaktu, pie kā vērsties ar savām vēlmēm un priekšlikumiem sadarbībai, tāpēc vēl nezinu, vai man tā būtu interesanta. Visu nosaka cena, jo jārēķinās ar transporta izmaksām,” uzsver M. Lacbergs.Taču kopumā pašvaldību pieredzes apmaiņas vizītes, iesaistot tajās uzņēmējus, viņš vērtē atzinīgi un nepiekrīt viedoklim, ka ārzemju komandējumi ir tikai pašvaldību naudas tērēšana. Ja sarunas notiek oficiālas pašvaldības delegācijas sastāvā, tad tām ir augstāka uzticamības pakāpe, nekā individuāliem kontaktiem, un ja šīm sarunām ir rezultāti, tas veicina uzņēmuma attīstību un attiecīgi lielāku nodokļu pienesumu attiecīgajai pašvaldības teritorijai.
Draudzēties vēlas naftinieku pilsētaLatvija ir liels Baltkrievijas tirdzniecības partneris, un baltkrievi ir ieinteresēti attīstīt sadarbību starp abām valstīm, pēc vizītes secina K. Lapiņš.Novopolockai Latvijā ir jau divas oficiālas sadraudzības pilsētas Latvijā – Ventspils un Ludza. Pēc Latvijas konsulāta Vitebskā vadītājas konsules Dagnijas Lāces-Ates ieteikuma novoplockieši nolūkojuši arī Smiltenes novadu. “Sadarbība ir uzsākta, kontakti nodibināti. Patīkami, ka tikšanās ar kolēģiem Novopolockas pašvaldībā bija pragmatiska. Atradām saskarsmes punktus, kur varētu reāli sadarboties, piemēram, sportā, abpusēji izmantojot sporta infrastruktūru. Ir arī vērtīgi paskatīties citu pašvaldību pieredzi, un arī pēc šā brauciena ir viela pārdomām,” piebilst K. Lapiņš.Novopolocka ir liela, rūpnieciski attīstīta, padomju gados dibināta pilsēta Daugavas krastos ar aptuveni 108 tūkstošiem iedzīvotāju. Pateicoties naftas pārstrādei, Novopolockas devums Baltkrievijas iekšzemes kopproduktam ir 10 procenti no tā apjoma (visu saražoto preču un pakalpojumu vērtības). Naftas pārstrādes rūpnīca “Naftan” dod darbu aptuveni 10 tūkstošiem strādnieku, ķīmiskā rūpnīca “Polimir” – septiņiem tūkstošiem.Smiltenes novada domes delegācijai bija izdevība apskatīt valstij piederošo gandiozo naftas pārstrādes rūpnīcu, kuras gada peļņa, pārstrādājot no Krievijas ievesto naftu, mērojama gandrīz 200 miljonos ASV dolāru. Produkcijas lielāko īpatsvaru veido dīzeļdegviela, kā arī tiek ražota degviela un dažādi citi naftas pārstrādes produkti. Naftas nauda Novopolockai dod arī publiskus labumus, piemēram, “Naftan” piederošo peldbaseinu var izmantot ikviens iedzīvotājs. Pilsētā ir sporta internātskola ar modernu sporta bāzi, kas sagatavojusi nākamos olimpiskos čempionus.Uz eksaktajām jomām ir orientēta Novopolockas universitāte, kurā studē 14 tūkstoši studentu. Tikai divas no deviņām fakultātēm ir ar humanitāru ievirzi (Juridiskā un Filoloģijas fakultāte, kur nākamajā mācību gadā varēs padziļināti mācīties arī ķīniešu valodu), bet pārējās sagatavo speciālistus inženierzinātnēs, ķīmijā, celtniecībā, autoceļu būvē un tamlīdzīgi.Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Smalkā-Boriseviča uzsver, ka Novopolockas pašvaldība ir ieinteresēta sadarbībai ar Smiltenes novadu un novada uzņēmējiem, it īpaši uzsverot atkritumu apsaimniekošanas pieredzi, sporta, kultūras jomu un uzņēmējdarbību, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un sadarbību ar konkrētiem uzņēmējiem, sekmētu kultūras un sporta attīstību. “Cik veiksmīgi izdosies to realizēt, šobrīd grūti teikt, jo vēl nepieciešamas konkrētas sarunas par iespējamo sadarbību,” piebilst pašvaldības speciāliste.
