Iedzīvotāju ierosinājumi un iebildumi nelīdzēs. Kāpnes atpakaļ netiks atliktas. Tā uzzināja “Ziemeļlatvija”, atsaucoties mūsu lasītāju lūgumam noskaidrot, vai Smiltenes tehnikums plāno atjaunot šoruden noņemto kāpņu posmu Smiltenes pagasta Kalnamuižā.
No Smiltenes pilsētas augšup Kalnamuižā gājējiem vienīgais taisnais ceļš ir garas kāpnes ar margām un soliņiem kāpņu laukumiņos, kur cilvēkiem piesēst un atpūtināt kājas. Jau tuvāk kalna galam vairākus gadu desmitus bija vēl vienas kāpnes (sānu atzars), tās izmantoja tuvējās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji un tehnikuma audzēkņi: vieni – saīsinot ceļu uz mājām, citi – uz skolu.
Gribēja “apturēt” jauniešus
Šoruden Smiltenes tehnikums sānu kāpnes stāvajā nogāzē noņēma. Kaut arī pret to iebilst vairāki Kalnamuižas iedzīvotāji un lūdz tehnikumu aizvestās kāpnes atlikt atpakaļ, izglītības iestāde savu lēmumu nemainīs.
Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis skaidro, ka tam ir divi iemesli. “Pirmkārt, kāpnes bija ļoti stāvas, nodrupušas un bez margām, ziemā pakāpieni apledoja. Pārvietoties pa tādām kāpnēm ir bīstami, bet jaunas kāpnes maksā dārgi. Otrkārt, vai tiešām šās daudzdzīvokļu mājas (Kalnamuiža 46 – redakcijas piezīme) iedzīvotāji grib, ka cauri viņu pagalmam staigā tehnikuma audzēkņi?” taujā tehnikuma direktors.
Proti, tas bijis viens no iemesliem, kāpēc kāpnes noņemtas. Tehnikuma audzēkņi par īsāko ceļu no skolas galvenās ēkas uz Smiltenes pilsētu un atpakaļ izvēlējušies daudzdzīvokļu mājas Kalnamuiža 46 pagalmu, pret ko iebilduši šā nama iedzīvotāji, un tad tālāk devušies uz tuvumā esošajām Kalnamuižas kalna sānu kāpnēm. Tehnikuma vadība cerējusi, ka tad, kad kāpnes tiks demontētas, jaunieši mainīs savu iestaigāto ceļu, apies pārdesmit soļus apkārt daudzdzīvokļu mājas pagalmam un pagastmājai un lejā kāps pa galvenajām kāpnēm.
Pagaidām risinājums nelīdz
Jauniešu ierastais ceļš pat norobežots ar drošības lentām. Tāpat ar lentām norobežota vieta, kur agrāk kāpņu tuvumā atradās zālienā iemīta un tagad uzrakta taciņa, bet, izrādās, arī tas nelīdz.
“Tehnikuma audzēkņi tāpat bariem staigā cauri mūsu mājas pagalmam un šļūc lejā pa nogāzi vietā, kur agrāk bija trepes,” novērojusi kāda Kalnamuižas 46 iedzīvotāja (viņas vārdu avīzē sieviete lūdz neminēt).
Arī viņai nepatīk, ka mājas pagalms ir caurstaigājams. Jaunieši pa to ejot bariņos, līdz ar to pagalmā esot grūti iebraukt ar automašīnu, jo ceļu viņi nedodot. Tāds caurstaigājams pagalms neesot nekas labs arī priekš mājas bērniem, jo gājēji traucējot pagalmā viņiem spēlēties vai braukt ar riteni.
Tehnikuma direktors gan cer, ka tagad, kad kāpņu vairs nav, skolas audzēkņi ar laiku mainīs veco iemīto maršrutu un gan viņi, gan arī citi gājēji sapratīs, ja ceļa pagarinājums tagad ir tikai kādi 30 soļi.
“Ļoti tomēr pietrūkst to trepju. Visi pa tām gāja. Mēs, mājas iedzīvotāji, paši pat grasījāmies uzlikt soliņu. Bet viņi (tehnikums – redakcijas piezīme) nevar atļauties kāpnes priekš iedzīvotājiem un labāk tās nojauc,” “Ziemeļlatvijai” par vairāk nekā 40 gadu pierastā maršruta “noņemšanu” sūrojas kāda Kalnamuižā dzīvojoša seniore.
“Tas taču ir skaidrs, ka cilvēki tāpat ies pa taisno. Ir dzirdēts teiciens, ka ārzemēs vispirms iesēj zālīti, ļauj cilvēkiem iemīt taciņas un pēc tam tur te ierīko gājēju celiņus. Kalnamuižā ir noticis otrādi, bet problēmu varēja atrisināt, vecajām kāpnēm pieliekot margas,” domā kāda cita iedzīvotāja.
