Vēl tikai divas dienas palikušas līdz 12. Saeimas vēlēšanām, taču joprojām ir daudz cilvēku, kuri nevar izšķirties, par kuru sarakstu balsot un kuras personālijas novērtēt ar plus vai mīnus zīmi.
Ļoti precīzi situāciju raksturo un savā twitter kontā ierakstījis mācītājs Juris Rubenis: “Noteikti piedalies vēlēšanās! Nekur nav ideālu partiju. Cilvēka brieduma zīme ir māka izvēlēties. Tas, kas nicina demokrātiju, dabū diktatoru.”Sabiedrība par atklātību “Delna” sadarbībā ar sabiedriskās politikas centru “Providus” un “Lursoft” iepazīstināja interesentus ar informāciju, kas apkopota par Saeimas vēlēšanu sarakstu līderiem, ko būtu noderīgi zināt ikvienam vēlētājam. Ar šo informāciju var iepazīties mājaslapā www.kandidatiuzdelnas.lv.
Vēlētājiem jāatsvaidzina atmiņa“Providus” pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka Saeimas deputāta darbs nav nekāda izklaide – regulāri jāstrādā ar liela apjoma informāciju un jālasa juridiski sarežģīti dokumenti, jāprot vadīt sarunas un meklēt kompromisus pat ar cilvēkiem, kuru viedoklim nepiekrīti. Taču deputāta personīgais darba tikums ir uz katra paša sirdsapziņas. Deputāts pats lemj, kā izmantot savu laiku. Novērojumi rāda, ka kāds nestrādā ilgāk par vienu pilnu dienu nedēļā, kamēr cits strādā pat naktīs un brīvdienās, tāpēc ir tik svarīgi, cik čaklus, godprātīgus un kompetentus cilvēkus ievēlēsim. Pētījums liecina, ka gandrīz pusei kandidātu, kas ir vēlēšanu sarakstu augšgalā, ir atrodami reputācijas traipi viņu līdzšinējā biogrāfijā. “Delna” uzskata, ka tas var radīt šaubas par kandidātu piemērotību Saeimas deputāta amatam. Projekta mērķis ir veicināt neiecietīgu attieksmi pret korupciju, kā arī paaugstināt gan politiķu, gan vēlētāju atbildīgumu. Lai to sasniegtu, nepieciešama vēlētāju atmiņas atsvaidzināšana. Pieredze rāda, ka sabiedrības īsā atmiņa var kļūt par iemeslu, kas palīdz negodprātīgiem politiķiem noturēties amatos vai tikt atkal ievēlētiem, tāpēc “Delna” jau trešo reizi pirms Saeimas vēlēšanām sadarbībā ar žurnālistiem apkopoja plašsaziņas līdzekļos un datu bāzēs pieejamo informāciju par Saeimas vēlēšanu kandidātiem, kuri vēlēšanās startē partiju sarakstu augšgalā – pirmajā desmitniekā, piecniekā vai trijniekā atkarībā no partijas lieluma un vēlēšanu apgabala. Ja kandidāta biogrāfijā bija atrodami gadījumi, kas saistīti ar neētisku rīcību, sliktas pārvaldības praksi, nonākšanu interešu konfliktā, iesaisti koruptīvos darījumos vai citos kriminālpārkāpumos, informācija publicēta mājaslapā kandidatiuzdelnas.lv un kandidātam tika piešķirts informatīvs vērtējums sešās kategorijās.Analīzei tika atlasītas četras lielās partijas – Nr. 4 “Vienotība”, Nr. 7 Nacionālā apvienība “Visu Latvijai” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Nr. 11 sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, Nr. 12 Zaļo un Zemnieku savienība.Savukārt sešu mazo partiju grupā ietilpst Nr. 1 “Latvijas attīstībai”, Nr. 6 “Vienoti Latvijai”, Nr. 8 “Latvijas reģionu apvienība”, Nr. 9 “Jaunā Konservatīvā partija”. Nr. 10 “Latvijas Krievu savienība”, Nr. 13. “No sirds Latvijai”.
Riska grupās – pazīstami politiķiKopā analizēti 256 sarakstu līderi jeb 22 procenti no visiem 1156 kandidātiem. Grupā “bīstams” iekļauti trīs kandidāti. Tie ir Jānis Ādamsons no sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”, Ainars Šlesers no “Vienoti Latvijai” un Aivars Lembergs no Zaļo un Zemnieku savienības. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir apsūdzēti vai notiesāti korupcijā vai citos likumpārkāpumos, var būt arī interešu konflikti, slikta pārvaldība un neētiska rīcība vai sistemātiski pārkāpumi.Grupā “augsts risks” iekļauti 11 deputātu kandidāti. Viņu biogrāfijā atrastas aizdomas par korupciju vai kriminālpārkāpumu, var būt interešu konflikti, slikta pārvaldība, neētiska rīcība. Tie ir Andis Adats, Gunārs Dāboliņš un Aigars Kalvītis no “Vienoti Latvijai”, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Geduševs, Baiba Rozentāle, Nils Ušakovs, Aivars Guntis Kreituss un Jānis Urbanovičs no “Saskaņas”, Rihards Eigims no Zaļo un Zemnieku savienības un Dzintars Mozgis no “Visu Latvijai” – TB/LNNK”.Ar “vidēju risku” novērtēti 33 kandidāti, tostarp tādas Latvijas politikā pazīstamas personas kā Solvita Āboltiņa, Uldis Augulis, Gaidis Bērziņš, Andrejs Elksniņš, Ivars Godmanis un citi. Pārējie apskatītie deputātu kandidāti ietilpst “zemā riska” un “viela pārdomām” grupās. Gandrīz pusei sarakstu līderu ir reputācijas problēmas, virknei deputātu kandidātu ir milzīgi parādi un aizdevumi. Tas liek uzdot jautājumus par atsevišķu kandidātu iespējamu atkarību no ienākumiem, aizdomīgiem darījumiem vai ienākumu avotiem. “Lursoft” secina, ka jauno partiju līderi biznesā ir aktīvāki, taču starp sarakstu līderiem ir arī maksātnespējīgu uzņēmumu īpašnieki. Savukārt Saeimas kandidāti, kuri politikā darbojas jau ilgāku laika periodu un pēdējos gados bijuši arī deputāta statusā, ir padomājuši par savas uzņēmējdarbības sakārtošanu, vairumā gadījumu uzņēmumu daļas pārrakstot uz savu radinieku vārda.
Nejūt personīgās morāles robežas“Delna” analizēja arī to, vai kandidāti ir mainījuši partijas, bijuši naidīgu runu autori vai izcēlušies ar citiem naidīgiem izteicieniem, kā arī apkopoja informāciju par kandidātu ziedojumiem partijām un viņu finansēm. Savukārt “Lursoft” pirmoreiz pētīja, kādas ir sarakstu līderu sekmes uzņēmējdarbībā, bet sadarbībā ar “Providus” tika radīts Saeimas deputāta iespējamais “darba sludinājums”, kas palīdz ilustrēt, ko īsti nozīmē deputāta darbs un kāpēc tajā būtu jāstrādā tikai pašiem labākajiem. Vēlētāji ir Saeimas deputātu darba devēji un ar savu balsi izlemj, kuriem no kandidātiem tiks nodrošināts stabils darbs uz četriem gadiem Saeimā.“Delnas” direktors Gundars Jankovs pētījumā secinājis, ka, iepazīstoties ar visu sarakstu līderu biogrāfiju, rodas apjausma, ka viena daļa kandidātu nejūt personīgās morāles robežas. Ir virkne kandidātu, kas ir nopietni aptraipījuši savu reputāciju – saņēmuši sodu vai turpina tiesāties, bet tas nekavē viņus kandidēt vēlēšanās. Šādu kandidātu nonākšana pie varas var graut uzticību valsts varai, kā arī politiķu godaprātam, tāpēc “Delna” aicina vēlētājus atbildīgi izsvērt, kurus kandidātus svītrot, bet kuriem likt plusiņu. Kandidatiuzdelnas.lv var palīdzēt pieņemt šo lēmumu.Savukārt “Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa skaidro, ka panākumi uzņēmējdarbībā, tāpat arī prasmes tikt galā ar neveiksmēm, noteikti ir viens no faktoriem, kuru var ņemt vērā, izvēloties, par kuru sarakstu atdot savu balsi Saeimas vēlēšanās, jo fakts, ka persona pie pirmajām neveiksmēm savu uzņēmumu likvidē, lai tā vietā reģistrētu jaunu, var liecināt par nepastāvīgumu un nestabilitāti lēmumu pieņemšanā. Uzņēmuma apkopotā informācija atklāj, ka atsevišķu partiju kandidāti specializējušies un uzņēmējdarbību attīstījuši noteiktās nozarēs.Daudz informācijas par katru deputātu sniedz arī aizņemtās un aizdotās naudas summas, viņu skaidrās naudas uzkrājumi. Naudas uzkrājumus var izmantot dažādām spekulācijām un negodprātīgiem mērķiem. Savukārt lielas parādsaistības rada atkarību no aizdevēja un ikmēneša ieņēmumiem. Lieli aizdevumi rada jautājumus un aizdomas, no kurienes personai radušies tik lieli uzkrājumi. Plašāka informācija par deputātu kandidātu naudas lietām gūstama www.kandidatiuzdelnas.lv. Pētījuma veicēji aicina ikvienu no mums būt atbildīgiem par to, ko ievēlēsim.
