par kaimiņiempar kaimiņiem
Normal 0
false
false
false
RU
X-NONE
X-NONE
/*
Style Definitions */ table.MsoNormalTable {mso-style-name:”Обычная
таблица”; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes; mso-style-priority:99; mso-style-qformat:yes;
mso-style-parent:””; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt;
mso-para-margin-top:0cm; mso-para-margin-right:0cm;
mso-para-margin-bottom:10.0pt; mso-para-margin-left:0cm;
line-height:115%; mso-pagination:widow-orphan; font-size:11.0pt;
font-family:”Calibri”,”sans-serif”; mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin; mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;}
Pēdējā laikā bieži
noķeru sevi pie domas, kas tad ir tie mūsu kaimiņi, ar kuriem jau
divdesmit gadus mūs biedē politiķi? Kas tad ir tie, briesmīgie
krievi? Kādēļ daudzi latvieši vienas krievvalodīgo pieminēšanas dēļ
vien kļūst dusmīgi? Kā tas nākas, ka gandrīz puse mūsu mazās valsts
iedzīvotāju, kur drīz katrs cilvēks būs zelta vērtē, ir nokļuvuši
svešo lomā?
Un ticiet, saprātīgu atbildi uz šiem
jautājumiem es neredzu.
Bieži vien no
politiķiem var dzirdēt- visas mūsu nelaimes nāk no krieviem. Tie
mūs okupēja, tie iezagās mūsu mājās un vispār – ticēt viņiem
nedrīkst. Varbūt mēģināsim tikt skaidrībā, kas viņi ir patiesībā,
un vai tiešām visas nelaimes nāk no viņiem
vien?
Savulaik, vācu baronu vietā Latvijā ieradās krievi, atvēra
skolas latviešu bērniem, kuras par vajadzīgu nebija uzskatījuši
vācu baroni. Krievu cara laikā latvieši drīkstēja mācīties
augstākajās mācību iestādēs. Vai tas bija slikti
darīts?
Nāca Padomju Savienības laiki, PSRS. Latvijā ienāca nauda,
iebrauca svešzemju speciālisti. Latvijā sākās celtniecība. Atkal
slikti.
Un te jāklausās nacionāli norūpējušos cilvēku balsis – bet
okupācija? Jautājums, protams, paliek atklāts, interesants. Bet vai
šī okupācija vispār ir bijusi? Es visus papīrus redzējusi, nedz
lasījusi neesmu, tāpēc ar pārliecību apgalvot to nevaru. Bet Jūs?
Vai Jūs, latvieši, mani tautieši, varat ar stingru pārliecību
apgalvot, ka okupācija bija? Jūs, tāpat kā es, šos dokumentus, kas
apliecinātu šo faktu, redzējuši neesiet. To mēs dzirdam tikai no
politiķiem.
Deportācijas? Tas arī ir
jautājums.
Un kā būtu, ja mēs bez emocijām parunātu par šo tēmu?
Ieradās sveši cilvēki svešā valstī, neko un nevienu nezinot, kuru
izsūtīt, kuru nē, jo palikt svešā zemē bez iedzīvotājiem, viņi arī
negribēja. Viņi taču arī kaut kādas savas idejas ienesa. Tad, kurš
bija tas, kurš palīdzēja viņiem Jāni, Aivaru vai Irmu izsūtīt uz
Sibīriju? Kuri bija tie, kas pēc tam iesēdās mūsu valdības krēslos,
kuri bija tie, kas sastādīja deportējamo sarakstus, vai krievi,
kuri šeit neko nezināja, vai kāds cits?
Labi, lai paliek
vēsture vēsturnieku rokās.
Un ja mēs runājam par
šodienu. Latvija ir uz bankrota robežas. Rūpnīcu, fabriku vairs
nav. Mūsu valdības vīri ir aizņēmušies tik daudz naudas, ka nav
skaidrs kā un kas to atdos.
Vai atkal vainīgi ir
krievi? Bet tie taču bijām mēs, tautieši, kas cittautiešus ir
apmānījuši. 1991.gada mēs aicinajām cittautiešus uz barikādēm, un
viņi ieradās. Viņi tur stāvēja kopā ar mums – plecu pie pleca par
Latviju, par savu dzimteni. Bet mēs, tiklīdz ieguvām brīvību,
pataisījām viņus par otrās šķiras ļaudīm. Mēs uzskatījām, ka esam
augstāka rase, bet viņi – tikai tā. 21 gadsimtā paša Eiropas sirdī
esam izveidojuši aparteīdu.
Bet tā taču bija
Krievija, boļševistiskā Krievija, kas mums deva pirmo brīvību. Arī
otro brīvību mēs ieguvām no Krievijas rokām. Nevis atkarojām, bet
ieguvām. Un šo faktu, es domāju, apgāzt
nevar.
Kāpēc mēs tik ļoti ticam Godmaņa kungam, ar kura svētību
tika slēgtas cukura fabrikas? Kāpēc mēs tik ļoti ticam Sķēles
kungam, kurš vēl joprojām nav samaksājis Latvijas valstij nodokļus
no tiem divdesmit un vairāk miljoniem, kurus viņš ir noslēpis no
valsts, neticot Latvijai, offšorā.
Kapēc mēs klausāmies
Repšes kungā atvērtām mutēm un ticam viņam? Bet tieši viņš miljons
latu ir parādā dažādām bankām? Kāpēc mēs ticam Dombrovska kungam,
kurš priekšvēlēšanu laikā solīja neķerties klāt pensijām, bet jau
pēc vēlēšanām mūsu vecīšiem tika atņemta daļa viņu nopelnītās
pensijas?
Tad, kas ir mūsu kaimiņi? Piektā kolonna, kā to dēvē daži
mūsu politiķi?
Bet toreiz, deportāciju laikā cieta ne tikai
latvieši, arī krievi. Un ja latvieši tika izvesti uz Sibīriju, tad
krievus izsūtīja uz Gulaga nometni, tieši
nāvē.
Šie mūsu kaimiņi jau sen būtu devušies prom no Latvijas,
ja vien Latviju neuzskatītu par savu
dzimteni.
Lai vai cik interesanti nebūtu, lielākā daļa izbraukušo no
Latvijas uz Angliju, Iriju un citām zemēm, ir latvieši – mūsu
bērni, draugi, radi. Bet cittautieši ir šeit un nekur negatavojās
braukt. Viņi, tāpat kā mēs, te strādā, maksā nodokļus. Viņi ir mums
kaimiņos. Tad kādēļ mēs tik ļoti negribam likt lietā viņu
zināšanas, pieredzi? Kādēļ mēs uzskatām, ka viņi mums ir parādā?
Kāpēc?
