Ērikas Trifanovas audzēto un selekcionēto flokšu skaistumu cilvēki šovasar apbrīno ne tikai viņas dārzā Grundzāles pagasta “Lejasbrūžos”. Grundzālietes flokši šovasar pabijuši divās izstādēs: vispirms Rubenes baznīcā, pēc tam – Rundāles pilī.
Selekcionāres mīļie bērniKocēnu novada Rubenes baznīcā lilijas un flokši izstādē smaržoja no 22. jūlija līdz 26. jūlijam par godu Rubenes ciema svētkiem. Lilijas no saviem dārziem atnesa Rubenes iedzīvotāji. Savukārt no “Lejasbrūžiem” tika atvestas gandrīz 50 flokšu šķirnes.Negaidīts, bet patīkams pārsteigums Ērikai Trifanovai bija uzaicinājums parādīt savus selekcionētos un kolekcionētos ziedus izstādē Rundāles pils muzejā. Tur flokšu izstāde tika sarīkota pirmo reizi, un gods tajā piedalīties ar savām audzētajām puķēm tika izrādīts grundzālietei.“Lejasbrūžu” flokšus – 66 dažādas šķirnes – Rundāles pilī varēja apskatīt aizvadītajā nedēļā, no 3. līdz 6. augustam. Rundāles pils mājas lapa vēsta, ka flokši muzejā bijuši izlikti pils pavardos, līdzāsrestorānam. Tam uzmanību pievērsa arī laikraksts “Bauskas dzīve”, veltījot šim notikumam rakstu un intervējot Ēriku Trifanovu. Pati selekcionāre “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka nav redzējusi ne vienu, ne otru izstādi, jo uz tām neizbrauca. Par ziedu aizvešanu uz Rubeni un Rundāli parūpējās labi cilvēki.Ērikas kundzes flokšu dārzs šobrīd slīgst daudzkrāsainu ziedu kupenās, un pēc “Lejasbrūžu” apciemojuma flokšu smarža pavada vēl labu brīdi.“Lejasbrūžos” šovasar zied 170 flokšu šķirnes. No tām 121 šķirni selekcionējusi Ērikas kundze. Savus flokšus viņa mīļi sauc par bērniem un katram devusi vārdu. Kopš pērnā gada rudens grundzālietes audzētie un selekcionētie flokši, gandrīz 30 šķirnes, ir iekļauti Nacionālā Botāniskā dārza kolekcijā Salaspilī.Pašai selekcionārei vismīļākā šķirne ir ‘Savai zemītei’ ar lieliem pasteļkrāsas ziediem, kas nosaukumu ieguvusi par godu Ē. Trifanovas iecienītajam Latvijas Televīzijas raidījumam “Es – savai zemītei”. Vienu flokšu šķirni grundzāliete veltījusi Smiltenes novadam, ar nosaukumu ‘Smiltene’. “Smiltenes novada ģerbonī ir zilā rudzupuķe. Tad par ko floksis nevarētu būt ‘Smiltene’? Šī šķirne ir diža auguma, jo es vēlu Smiltenes novadam, lai tas diži turētos,” teic selekcionāre.
Nestādiet par biezu!Ērikas kundze “Lejasbrūžu” dārzā kopj arī citas puķes. Taču tieši flokši ir izpelnījušies viņas vislielāko mīlestību jau kopš bērnības.“Violeti, sarkani, rozā, balti… Un toņiem ir tik daudz mazu niansīšu, vai citāda ziedlapa, vai vidū citāda actiņa, vai ziediņš veidojas uz tumša kātiņa vai gaiša. To nemaz nevar aprakstīt. Tas ir jāredz,” par saviem ziedu bērniem jūsmo Ē. Trifanova. Flokši “Lejasbrūžos”, kur saimnieko jau ceturtā paaudze no Ērikas kundzes tēva dzimtas puses, auguši vienmēr. Papildu tam selekcionāres bērnībā bija vēl kāds notikums, kas raisīja viņas mīlestību pret šiem ziediem. Palsmanes mācītāja kundze mīļojusi puķes, un mācītāja mājas priekšā bijis izveidots pakavveida rundēlis. “ Toreiz biju kādus 10 gadus veca meitene. Kaut ko tādu nebiju dzīvē redzējusi. To flokšu daudzumu, un kā viņi smaržoja! Tas man bija tāds grāviens apziņā,” atceras Ērikas kundze.Tagad viņas veikumu novērtē un par to priecājas cilvēki no visas Latvijas. Ē. Trifanovas flokšu dārzs “Lejasbrūžos” ir atvērts ekskursijām (arī grupām), tikai apmeklējums iepriekš jāpiesaka, sazinoties ar saimnieci. Šovasar tālākie ciemiņi atbraukuši no Mērsraga.Floksis ir ziemcietīgs un daudzgadīgs augs, kura kopšanā jāievēro savi knifi. Ne reti flokši slimo ar miltrasu. Piemēram, Ērikas kundze šo slimību apkaro, miglojot ar “Topaz” (divi mililitri uz vienu litru ūdens). “Šogad migloju pat divas reizes. Miltrasu veicina karstums un sausums,” secina puķkope.Flokšiem patīk, ja tos regulāri laista. Ja tas nav iespējams, tad visu laiku zemes virsējā kārta jāuztur irdena, iesaka Ē. Trifanova. Mēslojumu (satrūdējušus kūtsmēslus) grundzāliete saviem flokšiem dod reizi sezonā un piedevām uz celiņiem starp puķu rindām uzber nedaudz pelnu. “Un, ja stādiet flokšus, tad nestādiet par biezu! Viņiem vajag brīvu gaisa pieeju,” uzsver Ērikas kundze.
