Lai Smiltenes trīs dabas vērtības – Teperis, Vidusezers un Tiltleju ezers – neaizaugtu un neiztukšotos to zivju resursi, ir dota zaļā gaisma šo ūdenstilpju ilgtspējīgas apsaimniekošanas stratēģijas izstrādei.
Smiltenes novada deputāti sēdē piekrituši, ka pēc pašvaldības pasūtījuma zinātniska organizācija – Vides risinājumu institūts – izstrādās Smiltenes ezeru kaskādes apsaimniekošanas priekšlikumus.
Ezeri sevi “neizārstēs”Vides risinājumu institūta pētnieks, ihtiologs Matīss Žagars vizuāli apsekojis Smiltenes ezerus un secina, ka ūdenskrātuves aizaug ar aļģēm un ūdensaugiem, bet to krasti – ar krūmiem un ūdensaugiem, ūdenstilpēs samazinās vērtīgo zivju apjoms un rezultātā patērētājiem zūd interese par ezeriem. “Smiltenes ezeriem ir liels potenciāls, un ar šīm ūdenstilpēm saistītajiem pakalpojumiem būtu liels pienesums pašvaldības budžetā, tikai ezeri ir jāatveseļo. Nevar cerēt, ka ezers pats sevi sakārtos. Mūsdienās tā nenotiek, un tas neizbēgami noved pie vajadzības pēc plānveida rīcības,” uzsver M. Žagars.Par piemēru viņš min uzsākto projektu par Burtnieka ezera apsaimniekošanas stratēģijas izstrādi. Mērķis ir uz zinātniskiem pamatiem radīt ilgtspējīgu ezera apsaimniekošanas stratēģiju, kas būtu dabai un cilvēkiem draudzīga. Šādu soli vēlas spert arī Smiltenes novada dome. Domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis sēdē uzsvēra, ka pilsētas ezeros veidojas procesi, ko izprot tikai speciālisti. Tālab pašvaldība vērsusies pēc palīdzības Vides risinājumu institūtā, lai saņemtu padomus, kā ezerus apsaimniekot, lai tie būtu bagāti ar zivju resursiem un tīru ūdeni, kā arī izpētīt, kādu iespaidu uz ūdenstilpēm atstāj mazo hidroelektrostaciju darbība.Pagaidām pašvaldība var atvēlēt sākotnējās izpētes veikšanai trīs tūkstošus latu. Vēlāk novada domei būs jādomā, kur ņemt finansējumu, lai īstenotu ezeru ilgstpējīgās apsaimniekošanas stratēģiju.
Ja plīsīs dambis, nebūs TeperaTas, ka Smiltenes ezeri aizaug, ir acīmredzami. Šovasar pēc iedzīvotāju aicinājuma jau rakstījām par piesārņojumu Teperī, kurā cilvēki vainoja varbūtēju kanalizācijas noplūdi no tuvējām privātmājām. Pēc pārbaudes izrādījās, ka netīro virskārtu veido sanesumi no Abula upes. Smiltenieti Andri Teremko gan vairāk par ezeru aizaugšanu uztrauc Tepera ezera hidrotehnisko būvju drošība. Viņš atgādina par jau 2007. gadā pēc pašvaldības pasūtījuma izstrādāto tehnisko projektu par šo būvju rekonstrukciju, kas paredz atjaunot zemes aizsprostu un slūžu ventiļus, kā arī iztīrīt ezeru pie Abula upes ieteces. Pēdējās darbu plānotās izmaksas ir 120 tūkstoši latu.A. Teremko privātmāja atrodas ieplakā pie Tepera aizsargdambja. Iedzīvotājs jau agrāk ievērojis, ka dažviet cauri dambim sūcas ūdens. “Tas arī pašvaldībā ir zināms, un ir atzīts, ka jautājums ir nopietns. Dambis ir sliktā stāvoklī,” uzsver A. Teremko. Kad viņš uzdevis pašvaldībai jautājumu par projekta īstenošanu, tad saņēmis atbildi, ka nav līdzekļu un tiekot gaidīts, kad projektam varēs piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu.“Pieņemsim, ka tos līdzekļus neiedod. Un tālāk? Prioritārā lieta ir drošība. Ja runā par ezeru tīrīšanu, tad man ir pilnīgi vienaldzīgi, vai Tepera tālākajā galā dūņu slānis ir metrs vai 1,20 metri. Ja būtu jātīra, tad drīzāk Vidusezers, jo pēc kādiem pieciem gadiem tur ūdeni varbūt vispār nevarēs ieraudzīt. Smiltenei, kas sevi reklamē kā tūrisma pilsētu, no vienas puses tas ir skata jautājums. Taču, ja kaut kas notiks ar Tepera dambi, viss ezers aizies lejā,” saka A. Teremko.Jebkurā gadījumā pašvaldībai ir jādomā par Eiropas Savienības finansējuma piesaisti un ezeru ilgtspējīgas apsaimniekošanas stratēģija ir pamats, uz kā to izdarīt, domes sēdē ieteica M. Žagars. To, ko šajā stratēģijā vēlas iekļaut iedzīvotāji, var izzināt dokumenta sabiedriskajā apspriešanā.
