Launkalnes pagasta zemnieku saimniecības “Lejas Kleperi” lauki, meži un ūdeņi šomēnes gandrīz uz pusdienu tika transformēti par “Lejas Kleperu” kausa izcīņas arēnu.
Launkalnes pagasta zemnieku saimniecības “Lejas Kleperi” lauki, meži un ūdeņi šomēnes gandrīz uz pusdienu tika transformēti par “Lejas Kleperu” kausa izcīņas arēnu.
Par to parūpējās sabiedriskā organizācija “30draugi.lv”, kura Smiltenē vairāk zināma kā diennakts nonstop velobrauciena “Velo – Lemāna” rīkotāja.
Zāles pret stresu, rutīnu un depresiju
“30draugi.lv” apvieno vairākus smilteniešus un citus jaunus cilvēkus, kuri prot izklaidēt sevi un citus, rīkojot dažādus saietus gan šaurākam, gan plašākam ļaužu lokam. Tāds ir arī “Piģuru kauss” jeb komandu piedzīvojumu sacīkstes, kuras tradicionāli atklāj svinīgi, mastā uzvelkot “30draugi.lv” karogu.
Ideja, uzņēmība iecerēto īstenot un domubiedru atbalsts ir trīs vaļi, uz kuriem balstās gan šis, gan citi “30draugi.lv” pasākumi.
Piģuru ceļojošā kausa izcīņu rīkotāji šogad pārcēla no Gaujienas puses uz “Lejas Kleperiem” Launkalnes pagastā, tāpēc mainījās nosaukums, taču nezuda ideja. “30draugi.lv” dēvē šo notikumu par jautrības, spēka, izturības, nenogurdināma gara un gribasspēka pārbaudi draugu pulkā. Organizatori uzsver — tās nav sacensības, bet izklaides pasākums jeb cīņa ar stresu, rutīnu un depresiju.
Piedzīvojumu distances plānošanu šogad uzņēmās Uldis Klepers, palīdzot ikgadējiem “Piģuru kausa” tiesnešiem Aldim Zaulam un Andrim Lilienfeldam. Sacensību vietai tika izvēlēta Ulda vecāku saimniecība “Lejas Kleperi”.
Daži aizmaldās līdz pat “Silmačiem”
“Ja “Lejas Kleperos” ir plašums un iespēja sarīkot tādu pasākumu, tad kāpēc to nedarīt? Tas ir gan prieka pēc, gan arī notiek dažādas aktivitātes,” saka Uldis.
Ieradās 11 komandu (katrā — četri dalībnieki) un viņu līdzjutēji. Ieskaitot tiesnešus, “Lejas Kleperi” uzņēma gandrīz 60 cilvēku.
Komandu uzvarētāju noskaidroja vairākos pārbaudījumos. Pirmais — pēc norādēm sameklēt saimniecībā noslēptus nazīšus un nomizot maisā sabērtus 20 kartupeļus. Kamēr viens mizo tupeņus, pārējie komandas dalībnieki lasa 103 ozolzīles.
Nākamais uzdevums — fotoorientēšanās. Šo pārbaudījumu par grūtu atzīst pat orientieristi ar stāžu. Komandas saņem topogrāfisko karti un fotogrāfijas ar apkārtnē esošiem objektiem (tiltiņu, skatu tornīti, milzīgu koku ar piepēm un citiem) un dodas marķētā distancē. Vērīgi skatoties apkārt, tur jāatrod fotogrāfijās redzamie objekti.
Starpfinišā komandas saņem nākamo karti, iezīmē kontrolpunktus un dodas daudz garākā orientēšanās distancē, kurā jāveic vairāk nekā 10 kilometru. “Kuri labi orientējās, trāpīja pareizi, bet bija arī komandas, kuras aizgāja pilnīgi šķērsām, pat līdz atpūtas bāzei “Silmači”. Kādā posmā vieni, kuri devās taisni, trāpīja bebru dīķos un nelaimīgi nāca atpakaļ,” komentē Uldis.
Kausu iegūst “Sarkangalvītes”
Distances plānošanā Uldis izmantoja arī daudzās Latvijas piedzīvojumu sacīkstēs iegūto pieredzi.
Katrā kontrolpunktā komandas veica konkrētu uzdevumu: šāva mērķī ar loku; zāģēja koka bluķi, uz kura pakāpties, lai veiktu posmu pa kokos uzkārtām virves trepītēm; minēja krustvārdu un skaitļu mīklas; virvē ar karabīnēm piestiprinoties, pārvarēja brikšņus un grāvjus; pēc taustes un acumēra noteica dažādu priekšmetu svaru, attālumu līdz kokiem un lasīja Marksa “Kapitālu”, apstājoties pēc minūtes (kad pašiem šķita, ka tā ir pagājusi); cīnījās ar kāpšļiem un virvēm; “šāvās” augšā (svarā vieglākie) triangulācijas tornī, kur faktiski viņus uzvilka ar virvēm; brauca ar laivām; ar cirvi un mačeti tīrīja brikšņus “Lejas Kleperu” saimniecības robežstigā.
“Cilvēki ļoti cītīgi strādāja, un tagad mums ir glīti iztīrīta stiga. Ziemā tur būs laba slēpošanas trase,” priecājas Uldis.
Kopvērtējumā, sasummējot finiša laiku un distancē nopelnītās soda minūtes, uzvarēja Smiltenes puses komanda “Sarkangalvītes”: Sandris Jauntēvs, Kaspars Purmalis, Jānis Rižikovs un Kaspars Siliņš.
Dzirdot skaņu, paskatījās augšup
Komandas vēlāk paudušas organizatoriem prieku par salīdzinoši ne pārāk garo distanci, atzinušas uzdevumus par interesantiem un secinājušas — “Lejas Kleperos” ir forši un tur ir viesmīlīgi saimnieki.
Pēc sacensībām jau tapis pirmais stāsts, kurā iespaidos “30.draugi.lv” mājas lapā dalās rīdziniece Inese Gulbe no komandas “Mēs vienkārši esam skaistākie un foršākie”. “Devāmies uz piekto bildi, kas bija purvainā vietā, un līdz ar to neizbēgama bija kāju slapināšana. Lapiņa (domāts smiltenietis Andris Lapiņš — redakcijas piezīme) komandā viena meitene, uz turieni dodoties, normāli nokrita un sasitās. Kad bijām pie nolauzta koka, kas atzīmēts bildē, kādai gaišai galvai atausa atmiņā, ka šo bildi nevajagot atzīmēt, jo tur dzīvojot lapseņu vecākie brāļi — irši. Dzirdot draudīgo skaņu un paverot skatus augšup, secinājām, ka tiesneši nav melojuši,” skarbākos mirkļus atceras Inese.
