Jau pierasts, ka, tuvojoties tumšajam gadalaikam, no kolēģu, draugu vai ģimenes locekļu puses izskan zināmais “man laikam ir rudens depresija…”.
Jau pierasts, ka, tuvojoties tumšajam gadalaikam, no kolēģu, draugu vai ģimenes locekļu puses izskan zināmais “man laikam ir rudens depresija…”. Nereti nepievēršam tam uzmanību vai aicinām saņemt spēkus, nepadoties tumšā laika veicinātajai nomāktībai un uzmundrinām, ka pavasarī jau atkal viss būs kārtībā.
Tāpēc jo pārsteidzošāks daudziem šķiet apstāklis, ka tieši plaukstošais, ziedošais un saulainais pavasaris psihiatriem ir viens no aktīvākajiem darba laikiem.
Depresija ir izplatītākā psihosomatiskā slimība pasaulē. Latvijā pašlaik reģistrēti 7153 depresijas pacienti. Reāli šis skaitlis ir lielāks, jo daudzi savu problēmu nevēlas atzīt vai vēršas pēc padoma pie ģimenes ārsta. Pasaules Veselības organizācijas prognozes vēsta, ka 2020. gadā depresija pasaules attīstītajās valstīs kļūs par izplatītāko citu slimību cēloni un otru biežāko nāves cēloni aiz sirds un asinsvadu slimībām.
Kas izraisa depresiju
Depresija ir psihosomatiska (rodas gan psiholoģisku, gan fizioloģisku iemeslu dēļ) slimība, kuras pamatā ir traucēta nervu šūnu darbība. Depresijas izraisītāji var būt ārēji un psiholoģiski faktori, piemēram, neapmierinošs sociālekonomiskais stāvoklis, ieildzis stress, pārgurums, nesaskaņas ar tuviniekiem, problēmas privātajā dzīvē un tamlīdzīgi Depresiju var izraisīt arī seksuālās dzīves traucējumi vai fiziskas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts un sirds slimības. Daudziem depresija izpaužas kā hroniska slimība, kas saasinās noteiktā gadalaikā, īpaši rudenī un pavasarī. Tas saistīts ar izmaiņām dabā, kas ietekmē cilvēka organismu un aktivizē slimības simptomus. Citi depresiju asāk izjūt svētku laikā. To vairumā gadījumu ietekmē psiholoģiski un ārēji faktori, piemēram, situācija ģimenē un ekonomiskais stāvoklis. Ja cilvēks jūtas vientuļš, viņam nav ģimenes, mīļotā cilvēka, nav pietiekami daudz finansiālo līdzekļu, gaišie svētki rada pastiprinātu nomāktības sajūtu. Ir arī pacienti, kuriem depresija saasinās pēc noteiktiem notikumiem dzīvē, piemēram, sievietēm pēc dzemdībām. To ietekmē gan hormonālas izmaiņas organismā, gan arī sievietes noskaņojums, dzīves situācija, attieksme pret dzīvi kopumā. Bērniem depresiju var izraisīt nesaskaņas ģimenē, vecāku alkoholisms, mīļota cilvēka vai dzīvnieka bojāeja.
Miegs, apetīte un spēja koncentrēties
Depresijas slimniekiem raksturīgi, ka viņi paši vai viņu tuvinieki pie ārsta vēršas tikai tad, kad situācija jau ir vidēji smaga. Tā iemesls — bieži depresija kā psihosomatiska slimība tiek jaukta ar nomāktību kā psiholoģisku stāvokli. Cilvēks domā — gan jau saņemšos, nāks pavasaris un vasara, mazināsies slodze darbā, nokārtosies problēmas ģimenē un viss atkal būs kārtībā. Ir reizes, kad tā notiek. Bet vairumā gadījumu vajadzētu tomēr vērsties pie speciālista.
Kā atšķirt depresiju no pārejošas nomāktības? Viens no pirmajiem slimības simptomiem ir miega traucējumi, piemēram, nespēja aizmigt, caurs miegs, pārlieku agra pamošanās un tamlīdzīgi. Ir skaidrs, ka miega traucējumi var piemeklēt ikvienu. Cēlonis var būt nebūšanas darbā, kādas citas problēmas vai gluži pretēji — priecīgs satraukums. Pievērst tam uzmanību vajadzētu gadījumā, ja miega traucējumi turpinās vismaz nedēļu un bez zināma iemesla. Otrs simptoms — pavājināta koncentrēšanās spēja un atmiņa; trešais — izmaiņas apetītē — vai nu tā strauji pavājinās vai palielinās, radot svara izmaiņas. No malas raugoties, depresijas pacients ir nepārliecināts par sevi, pesimists, ar tieksmi redzēt visu tumšās krāsās, intraverts, ar mazvērtības kompleksiem, bieži aiztur dusmas un citas negatīvās emocijas sevī, vaino sevi arī nevietā, ieslīgst bezcerībā un apātijā.
Traģiskākais iznākums — pašnāvība
Pēc pēdējiem Garīgās veselības valsts aģentūras rīcībā esošajiem datiem, mirstība no pašnāvībām ieņem piekto vietu starp visiem nāves cēloņiem Latvijā un pirmo vietu starp vardarbīgas nāves cēloņiem, pārsniedzot pat satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu. Pēdējā gada laikā stacionārā hospitalizēto pacientu skaits pēc pašnāvības mēģinājumiem ir palielinājies par 23 procentiem salīdzinājumā ar 2003. gadu. Latvijā vīrieši pašnāvību izdara vidēji četras reizes biežāk nekā sievietes. Tas ir samērā unikāls fenomens Eiropā, kur pašnāvību skaits sievietēm ir daudz augstāks nekā vīriešiem. Jaunākie statistikas dati apliecina, ka 26 procenti gadījumu ir atkārtoti pašnāvības mēģinājumi.
Mīti un maldi par antidepresantiem
“Mani grib uzsēdināt uz zālēm”, “tagad man zāles būs jālieto visu mūžu”, “bez zālēm neesmu vairs derīgs”, “pie antidepresantiem pierod un tiem ir ļoti nepatīkamas blaknes”. Šie ir daži pieņēmumi, kas dzirdēti no depresijas pacientiem.
Taisnība, ka depresija ir jāārstē ilgi un rūpīgi, daļai pacientu tā ir hroniska slimība, kas saasinās noteiktos periodos. Tomēr antidepresanti, noteikts dienas režīms un sarunas ar speciālistu ir efektīvākais veids kā no depresijas atbrīvoties vai to kontrolēt. Kad cilvēkam ir depresija, organismā izmainās neiromediatoru adrenalīna, noradrenalīna un serotonīna līmenis. Normālā situācijā šūnas savstarpēji pārvada nervu impulsus, bet palielinātas psiholoģiskas slodzes gadījumā tās sāk noārdīties. Ja trūkst serotonīna, cilvēks izjūt palielinātu trauksmes izjūtu, ja noārdās adrenalīns un dopamīns, ir apātija. Tādēļ cilvēkam jālieto īpaši medikamenti — antidepresanti, kas aizkavē šūnu rukšanu. Ilgu laiku depresijas ārstēšana saistījās ar ļoti nepatīkamām blakus parādībām — palielinātu svaru, seksuālās dzīves traucējumiem un tamlīdzīgi. Mūsdienās ir radīti jaunas paaudzes preparāti, kas līdz minimumam samazina nepatīkamo blakņu izpausmes un tādējādi ievērojami atvieglo terapiju.
Depresijas savlaicīgi un precīzu diagnostiku kavē Latvijas sabiedrībā nostiprinājušies stereotipi par šīs slimības kā rakstura vājuma izpausmi, cilvēku nevēlēšanās atzīt savas problēmas un vērsties pie ārsta psihiatra.
Garīgās veselības valsts aģentūras apkopotā statistika ļauj secināt, ka Latvijas sabiedrība ar aizdomām un neuzticību uztver cilvēkus, kas ārstējušies psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Tomēr vēlos uzsvērt, ka ar depresiju sirgstošs cilvēks var būt arī labs darbinieks un speciālists, arī viņam pašam ir īpaši svarīgi atgriezties aktīvajā dzīvē, satikties ar cilvēkiem un gūt panākumus.
