Patiesībā neko daudz no copes pavasarī vai vasarā (ar šo makšķerkātu) rudens cope neatšķiras. Vienīgā atšķirība ir tā, ka sākam izmantot daudz jūtīgākus makšķerkātus, jo baltā zivs rudens pusē kļūst ļoti kaprīza. Ja ir izvēlēts makšķerkāts gruntsmakšķerēšanai, tad noteikti tas būs fīders. Vispirms jau tas attiecas uz copi upēs un brekšiem. Rudens pusē breksis lēnām sāk pārvietoties uz ziemas bedrēm. Ja laikapstākļi turpinās kļūt aizvien vēsāki, arī cope kļūs filigrānāka un daudz jūtīgāka, ka, piemēram, parastajai gruntsmakšķerei, kurai pievienots zvaniņš, pēdējais var arī „nenozvanīt”. Viss iepriekš uzrakstītais gan neattiecas uz copi ar fīderiem jūrā, jo šajā gadījumā nepieciešamas makšķeres ar testu no 180 līdz 210 gramiem. Mūsu gadījumā pilnīgi pietiek ar makšķerkāta testu līdz 120 gramiem. Cope GaujāKāpēc tieši par copi Gaujā? Varbūt tāpēc, ka tieši šajā upē pēdējā mēneša laikā ir ķērušies pamatīgi eksemplāri, turklāt tas nebūt nav noticis retos gadījumos, bet gan ar ļoti lielu intensitāti. Brekšu vidējais izmērs sasniedza ap diviem kilogramiem, un tas jau ir pietiekošs iemesls, lai makšķernieki nevis ieņemtu vietas agrā rīta stundā vai vēlu vakarā, bet gan no tā brīža, kad iecerētā vieta ir vienkārši atbrīvojusies. Gauja šogad ir neparasti dāsna. Barības sagatavošanaPluss iebarojamās barības sagatavošanai fīdera makšķerei pret sagatavošanu iemešanai ar roku vai kaķenes palīdzību ir tas, ka var klāt jaukt salīdzinoši daudz zemes. Protams, arī tārpus. Būtībā fīdera barotavas atšķirībā no klasisko barotavu konstrukcijas un to īpatnībām ar to arī atšķiras, ka barība tajās, iemetiena brīdī nekrīt no ietvara laukā. Kas notiek pēc tam, kad barotava ir nogulsnējusies uz grunts, mūs daudz jau vairs neinteresē, jo nekur citur kā zivs vēderā tā nepaliks. Savukārt, metot ar parasto barotavu, bieži vien jau metienā puse no barības aizlido „vējiem līdzi”, bet, atsitoties pret ūdens virsmu, gadās, ka savu mērķi (grunti) nemaz nesasniedz un jau izjūk pusceļā, izveidojot barības mākoni, kurš Gaujas apstākļos vienkārši aizpeld pa upi uz leju. Tādējādi no šādas iebarojamās barības masas nav nekādas jēgas. Visierastākā iebarojamās barības sagatavošanas recepte ir barība + melnzeme (puse uz pusi) un tārpi. Ar šādu variantu pilnīgi pietiek. Iebarojamās barības pamatuzdevums ir ātri izskaloties vai arī, makšķerniekam piepalīdzot barotavai atbrīvoties no barības, tādējādi „uzklāt” zivīm galdu. Pie šāda galda tās arī pulcēsies un tik ātri projām neies. Sevišķi tas attiecas uz tādu zivju sugu kā brekši. Breksi ir viegli pievilināt un nemaz nav tik grūti noturēt uz vietas, ja vien pats neizdari kādu nepieļaujamu kļūdu. Rudenī lielie brekši sāk ļoti aktīvi baroties, jo praktiski kaut kur ap septembra beigām tos atrast būs problemātiski. Arī barošanos tie pārtrauc un dziļās upēs vai ezeros uzturas ūdens vidusslānī, bet seklās ūdenskrātuvēs nolien bedrēs. Ja arī spiningotājiem izdodas kādu no bedres izvilkt „aiz pufaikas” (kas nozīmē, ka to atrašanās vieta ir atklāta), tad tas nebūt neizsaka to faktu, ka tūlīt šī zivs sāks ņemt arī barību. Pie barības sagatavošanas liela nozīme ir tās krāsai. Pirms sākt iebarojamās barības sagatavošanu, noteikti nepieciešams apskatīties, kādā krāsā ir upes grunts. Ja tā ir tumša, tad arī barībai jābūt tumšai. Uz gaišas barības pleķa zivs var nepienākt ne vien tāpēc, ka tai negribētos baroties, bet arī tāpēc, ka baltā zivs labi saprot to apstākli, ka tuvumā noteikti ir plēsoņas un uz šī gaišā pleķa tā būs labi saredzams laupījums.Sagatavojam fīderiFīdera kāti var būt dažādi. Var ņemt rupjāku, var ņemt smalkāku. Tieši rudens ir tas laiks, kad, kā jau sākumā minēju, tagad nepieciešams kaut kas krietni smalkāks un pilnīgi pietiks fīders ar testu no 60 līdz 80 gramiem. Tas tāpēc, ka copes kļūst ļoti delikātas un bieži vien pat šiem salīdzinoši vieglajiem fīderiem jāliek ir pati tievākā spicīte no visa tā komplekta, kas tiek iedots līdzi, šo makšķerkātu nopērkot, jo pat divkilogramīga brekša cope var būt ļoti vāji samanāma, citādi var sanākt tā, ka izvelkam ēsmu no ūdens un esam baisā nesaprašanā. Ēsma ir „izsūkāta” vai vispār no āķa pazudusi, bet no acīm redzamas copes nav bijis ne vēsts. Jāatceras, ka nav universāla fīdera makšķerkāta kā upei ar lielu dziļumu, tā seklam ezeram. Upei kātiņš būs nedaudz, bet rupjāks. Ezeram izmantojam fīderi ar testu ap 60 gramiem ar barotavu – ne smagāku par 20 gramiem, bet upei, kur ir vairāk ķērāju, lielāki dziļumi un līdz ar to lielāka slodze makšķerkātam, tests būs ap 90 gramiem, bet barotavas smagums atkarīgs arī no straumes ātruma. Visbiežāk tās ir veikalos visātrāk izķertās barotavas svarā no 30 līdz 60 gramiem. Vēl kāda svarīga nianse. Pats makšķerkāts ir grafīta sakausējums, bet spicīte parasti ir no stiklašķiedras materiāla. Tā vieta, kas lūst kā pirmā, fīdermakšķerei pie nepareiza noslogojuma, ir spicītes resnākā daļa, kas iestiprināta otrā posma atverē. Pēc tā sākas problēmas ar jaunu spicītes iegādi. Te nu ir fakts, ko vajadzētu atcerēties, ka pārdošanā ir ļoti daudz dažādu ražotāju makšķerkātu, bet, iegādājoties fīderi, der painteresēties, vai iespējams būs nopirkt arī jaušami vai nejauši salauztu spici, jo bieži vien nepazīstamiem zīmoliem, kas varbūt veikalā maksā itin pieņemamu naudiņu, nav pieejamas oriģinālas spices. Lūk, tad sākas problēmas. Nākas pirkt kaut ko aptuveni piemērojamu un sākas visādi slīpēšanas, pulēšanas un kādi vēl darbi, kuri vismaz 70% gadījumu beidzas ne ar ko, jo spices pamatnes daļai otrajā posmā ir jāieiet perfekti precīzi. Nedrīkst būt nekāds brīvsolis pret otrā posma kanti, citādi jau pirmajā metienā ar pilnu barotavu šī kantīte vienkārši nolūzīs. Pērkot fīdermakšķeri un lasot uz tās testa ciparus, atcerieties, ka pieļaujamā testa skaitļos ir ierēķināta arī barotava ar pilnu barības masu. Šis tas no fīderu spicīšu pasaulesKā noteikt spices piederību vai izturību, jo, kā zināms, tad uz tām neviens testu ciparus, kas mums, makšķerniekiem, atvieglotu dzīvi, neraksta. Vispār jau viss ir ļoti vienkārši. Ņemam vienas rokas pirkstos tik spices, cik varam saņemt (parasti tās ir 3 – 4). Turot aiz spicīšu tievākajiem galiem, ļaujam resnākajiem atliekties. Līdz ar šo darbību viss kļūs katram skaidrs, jo mīkstākā nolieksies vairāk, bet cietākā paliks horizontālākā stāvoklī. Parasti jau grafīta spices ir cietākas, taču diemžēl ātrāk arī lūst. Stikla šķiedras spices vienmēr būs mīkstākas un arī elastīgākas iemetiena vai piecirtiena brīdī. Grafīta spices vairāk domātas straumei, tālākiem iemetieniem vai rupjākai zivij. Savukārt stikla šķiedras spices domātas ezeriem vai stāvošiem ūdeņiem. Protams, atkārtošos, ka visa pamatā ir pareizi izvēlēts fīdera makšķerkāta tests!
