Roberts Šulcs: “Sadarbības partneris no Dienvidkorejas teica, ka orientēšanās nav sports, bet izdzīvošanas skola”.
Orientēšanās sacensību seriāla “Azimuts 2012” 7. kārtas dalībniekiem sagādāja ne mazums pārbaudījumu. Ierasts, ka orientēšanās Brantu mežos ir viena no sarežģītākajām distancēm “Azimutā”, taču pat šoreiz tas bija liels izaicinājums orientieristiem, arī rūdītiem. Ne visiem izdevās sasniegt finišu.
Orientēšanās kluba “Azimuts” vadītājs Aldis Lapiņš stāsta, ka sacensības notikušas pēc pērn zīmētās kartes. Pirmo reizi to izmantoja cēsnieku rīkotajā Latvijas čempionāta garajā distancē, nu pienāca kārta azimutiešiem. Vaicājām pašiem sportistiem, kādi īsti ir Brantu meži.
Kā vēl nekadD21A grupas dalībniece Vita Cīrule stāsta, ka Branti allaž ir tā vieta, kas sagādā brīnumus, nekad neviens nevar būt drošs par iznākumu. “Pašai gāja interesanti un savdabīgi, kā vēl nekad. Neizprotamu iemeslu dēļ nepaņēmu vienu kontrolpunktu un izskrēju citu. Laikam bija kāds Brantu velns (nereti sportisti Brantu mežiem piedēvē mistisku – red.). Tiku diskvalificēta, pat neatceros, kad vēl tā būtu gadījies. Meitai un vīram gan veicās labi,” saka orientieriste.
Viņa gan piebilst, ka Brantu meži ir viens no apvidiem “Azimutā” – sarežģīts, toties interesants.
“Azimutā” dienvidkorejietisSacensību seriālā tradicionāli piedalās Šulcu ģimene no Smiltenes. Šoreiz H21C grupas sportists Roberts Šulcs uz “Azimutu” līdzi bija paņēmis savu sadarbības partneri trīsdesmit gadus veco Aleksu Kangu no Dienvidkorejas.
Raksturojot Brantu mežus, R. Šulcs atzīst, ka apvidus bija augstākās pakāpes grūtības. “Ļoti purvains, šķērsojot purvus bija pat iespēja iestigt līdz ceļgaliem. Pēc finiša parunājos ar orientieristiem, vairāki atzina, ka izstājušies, jo nav spējuši pabeigt distanci. Ja iestieg līdz potītēm, tas mums ir normāli, bet, ja jau līdz ceļiem, tad kādam tas var būt par sarežģītu,” secina R. Šulcs.
Šī kārta bijusi liels izaicinājums, jo īpaši viņa viesim no Dienvidkorejas. “Viņš līdz šim nezināja, kas ir orientēšanās, joiņš bija iedomājies, ka tā skriešanu pa parku. Individuāli viņš neorientējās, bet skrēja kopā ar manu dēlu, mežā pavadot divas stundas. Aleksam patika, taču viņš pēc izskriešanas no Brantu mežiem teica, ka orientēšanās nav sports, bet izdzīvošanas skola,” – tā H21C grupas dalībnieks, kurš 7. kārtā izcīnīja 3. vietu. Ar savu sniegumu R. Šulcs ir apmierināts, vienīgi laika ziņā rezultāts varēja būt labāks.
“Labi, ka ir tādi Branti, jo, ja būtu tikai skrienamie meži, pietrūktu izaicinājuma. Vienīgi rodas jautājums, vai sezonas laikā ir nepieciešamas trīs kārtas Brantos, domāju – pietiktu ar divām,” spriež orientierists.”Azimuta” dalībnieki var būt mierīgi, 8. kārta noteikti nenotiks Brantu mežos, bet gan Vidzemes šosejas 142. kilometrā. Marķējums no autobusu pieturas “Lankaskalns”. Starts 30. maijā no pulksten 16 līdz 19.
7. kārtas rezultātiUzvarētāji grupās: H21A Otārs Putrālis, H35 Guntis Zīvers, H21B Jānis Lucāns, H45 Guntars Cīrulis, D21A Antra Ķikute, H50 Jānis Biezais, H16 Rubens Pāvils Šulcs, D40 Aiva Skopāne, H21C Didzis Čakārnis, D16 Arta Glāzere, H60 Arnolds Kučinskis, H14 Matīss Slikšjānis, D21C Elita Šulca, D50 Vēsma Selga, D14 Elīna Skopāne, D12 Agnija Caune, H12 Otto Rainers Strazdiņš, D10 Ance Bērziņa, H10 Renārs Kļaviņš.Labāko trijnieks distancēs: 17 KP, 6,8 km – O. Putrālis (55:08), Artūrs Pauliņš (56:13 +01:05), Jurģis Eberhards (01:01:02 +05:54); 15 KP, 5,2 km – G. Zīvers (46:27), Ēriks Ūdris (55:14 +08:47), G. Cīrulis (55:52 +09:25); 13 KP, 3,1 km – Jānis Biezais (47:58), Māris Lapiņš (54:18 +06:20), Gatis Jansons (01:00:38 +12:40); 14 KP, 3,7 km – D. Čakārnis (52:27), Bruno Freimanis (54:58 +02:31), Roberts Šulcs (01:02:44 +10:17); 12 KP, 3,1 km – M. Slikšjānis (39:19), Ilgvars Caune (47:34 +08:15), A. Kučinskis (47:54 +08:35); 8 KP, 2,3 km – A. Caune (25:38), Rigonda Buša (28:16 +02:38), 5 KP, 1,4 km – Ance Bērziņa (16:32), Renārs Kļaviņš (16:51 +00:19), Annija Slikšjāne (17:42 +01:10).
