Šorīt roze raud no prieka…
Šorīt roze raud no prieka,
Rīta rasas pielijusi,
Ieaudusi ziedlapiņās
Pērļu rotu virtenīti.
Saulespuķes bikli klanās,
Smagās galvas noliecot,
It kā sauli lūdzot klusi,
Uzkavēties vēl mazliet.
Sārto pīlādžogu dzirkstīs,
Kvēlo siltie vakari,
Augusts lēnām iededz gaismu
Rudens zvaigznes lukturī.
Nakts burvība
Es ielūdzu
Tevi šonakt ciemos
Uz Rūjas gleznaino krastu,
Kur virs tumšajiem ūdeņiem
paceļas
Barona von Grottes pasaku
pils.
Tur ūdensrožu laiviņās
Dzīvo ziedu princeses
burvīgās.
Tās mēness gaismā
Naktsvijoļu vainagus pin
Un sudraba zvaigznes
kamolā tin.
Kad iestājas pusnakts,
Sāk skanēt arfas un
cītaras klusi,
Ziedu laiviņas lēnām
Aizpeld uz mūzikas pusi.
Gaiss virmo no nakts
burvības,
Smaržām un dejām
Un izplatās tālu, jo tālu –
Pāri Vidzemes pakalniem,
Mežiem un lejām.
