Pavasarī, kad organisms pēc ziemas ir
novārdzis, bieži gadās saslimt ar elpceļu slimībām un citām kaitēm. Kādos
gadījumos nepieciešams lietot antibiotikas un kas ir probiotikas, skaidro
farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kurss jāizdzer līdz galam
Antibiotikas vajadzētu sākt lietot tikai
tad, kad saslimšanai jau pievienojusies bakteriāla infekcija. Kā piemēru Z.
Ozoliņa min ilgstošas iesnas, kad izdalījumi jau kļūst zaļgani. Ja antibiotikas
lieto nepamatoti un biežāk, nekā tas nepieciešams, var veidoties baktēriju
rezistence – sava veida imunitāte pret tām. Tādā gadījumā medikaments vairs
nespēj veikt savu funkciju.
Turklāt der atcerēties, ka antibiotikas ir
medikaments, ko lieto kursa veidā – trīs, piecas vai septiņas dienas. Tā ilgumu
nosaka ārsts. Ja antibiotikas nelieto visu noteikto laiku, tad atkal pastāv
iespēja, ka izveidosies rezistence. Līdz ar to nākamās bakteriālās saslimšanas
gadījumā noteiktais medikaments vairs nepalīdzēs un vajadzēs meklēt citas zāļu
vielu kombinācijas.
Svarīgi ievērot arī starplaikus starp
antibiotiku lietošanas devām. Ja zāles lietojamas vienu reizi dienā, tad to
nepieciešams darīt vienā un tajā pašā laikā, piemēram, katru rītu pulksten
deviņos. Ja noteiktas divas lietošanas reizes, tad starp tām jābūt 12 stundu
starplaikam, piemēram, zāles uzņem pulksten astoņos un pulksten 20.
Vienīgā situācija, kad antibiotikas lieto
pirms ēšanas, ir tad, kad medikamentu lieto kuņģī mītošās baktērijas Helicobacter pylori izskaušanai. Pārējos
gadījumos zāles organismā uzņem pēc ēdienreizes vai tās laikā, uzdzerot glāzi
ūdens. Šķidruma lietošana pietiekamā daudzumā ir būtiska, jo tā samazina kuņģa
un zarnu trakta kairinājuma risku.
Iznīcina arī visu labo
“Biežākās antibiotiku lietošanas blaknes,
ar ko nācies saskarties aptiekas darbā, ir kuņģa un zarnu trakta kairinājums,
caureja un alerģiska reakcija uz ādas – nātrene,” atzīmē Z. Ozoliņa. Par katru
organisma reakciju uz konkrētajām zālēm noteikti vajadzētu paziņot savam
ārstam, lai viņš varētu veikt atzīmes pacienta kartītē.
Ar mediķi nepieciešams sazināties arī tad,
ja pacients pats ir izlēmis pārtraukt antibiotiku lietošanu. Tas ir svarīgi, jo
ārsts var ieteikt arī risinājumus blakusefektu mazināšanai, lai kursu tomēr
varētu sekmīgi pabeigt. Šādās situācijās var palīdzēt citu medikamentu,
piemēram, antihistamīnu, paralēla lietošana.
Tā kā antibiotiku lietošanas laikā pilnībā
tiek iznīcināta zarnu mikroflora un cieš imunitāte, paralēli ieteicams lietot
probiotikas. “Tādējādi ir mazāka iespēja iegūt superinfekciju, proti, paralēli
saslimt ar vēl kādu baktēriju izraisītu slimību,” pamato farmaceite.
Probiotikas ir labās baktērijas, kas
nepieciešamas katra cilvēka zarnu traktā, lai organisms varētu fizioloģiski
normāli funkcionēt. Lietošanu sāk jau no pirmās antibiotiku kursa dienas un
ieteicams turpināt vēl divas nedēļas pēc tā beigām.
Pētījumos pierādīts, ka probiotiku
lietošana ne vien palīdz stiprināt imunitāti, bet arī parāda labus rezultātus
tādiem pacientiem, kuriem ir dažādas ādas saslimšanas, piemēram, psoriāze un
ekzēma.
Ņemot vērā probiotiku dārdzību, bieži vien
pacienti tās izvēlas aizvietot ar piena produktiem, kuros ir zarnu mikroflorai
labvēlīgās baktērijas. Tomēr der atcerēties, ka pārtikas produkti nevar saturēt
tik lielu baktēriju kultūru skaitu un apjomu, kāds atrodas kapsulā, pilienos
vai tabletē, norāda Z. Ozoliņa. Turklāt dažkārt piena produkti neitralizē
antibiotiku iedarbību vai traucē to uzsūkšanos, tāpēc to lietošana vienlaikus
nav vēlama.
Probiotiku un antibiotiku uzņemšanas starplaiks
ir atkarīgs no labvēlīgās baktērijas saturošā preparāta sastāva. Piemēram, saccharomyces var lietot vienlaikus ar
medikamentu. Savukārt bifido un lakto baktērijas ieteicams lietot divas,
trīs stundas pēc antibiotiku uzņemšanas.
Var rasties nogurums
Pēc antibiotiku kursa pacientiem parādās
dažādas negatīvas sekas, sevišķi, ja tā laikā nav uzņemtas probiotikas. “Kādam
var rasties kuņģa un zarnu trakta veselības problēmas, citam – rūgta garša
mutē, jo akna liek sevi manīt. Vēl kāds jūt izteiktu nogurumu un vājumu,” zina
teikt farmaceite.
Lai uzlabotu vispārējo organisma stāvokli,
ieteicams ne tikai lietot probiotikas, bet arī īpaši piedomāt par savu uzturu,
izslēdzot no ēdienkartes vienveidīgu pārtiku. Pēc medikamentu kursa var lietot
vitamīnus, kas nopērkami aptiekā, tāpat uzturā iekļaut C vitamīnu saturošus
augļus un dārzeņus, piemēram, papriku, B vitamīnu saturošus produktus, visus
graudaugus. Tas viss palīdzēs atjaunoties zarnu dabiskajai mikroflorai.
Taču, lietojot vitamīnus, der atcerēties,
ka katram ķīmiskajam elementam ir sava terapeitiskā deva – noteikts mikrogramu
vai miligramu daudzums, ko ieteicams uzņemt diennakts laikā, ja ir pilnvērtīgs
un sabalansēts uzturs. “Kādreiz varbūt liekas, ka devas ir par mazu, jo “man
taču ir tik liels svars”. Ja šķiet, ka vajadzētu lietot lielāku devu nekā
norādīts uz iepakojuma, vajadzētu konsultēties ar ārstējošo ārstu vai
farmaceitu,” iesaka Z. Ozoliņa. “Ne vienmēr tas, kas ir daudz, ir labi!” Tāpat
jāņem vērā, ka ikviena organisma fizioloģiskie procesi ir individuāli – kas
vienam rada pozitīvu efektu, citam – negatīvu.
Citāts
Ja antibiotikas lieto nepamatoti un biežāk,
nekā tas nepieciešams, var veidoties baktēriju rezistence – sava veida
imunitāte pret tām.
Der zināt
/ Antibiotiku lietošanas laikā nav
ieteicams lietot vitamīnus, jo daudziem no tiem piemīt antioksidantu īpašības.
Tas var ietekmēt medikamentu absorbciju, kā arī samazināt to iedarbību.
Vitamīnus vislabāk lietot pēc antibiotiku kursa beigām.
/ Jāizvēlas uztura bagātinātāji, kas
atbilst vecumam, fizioloģiskajām īpatnībām un finanšu iespējām.
/ Lielāka vai mazāka cena uzreiz nenozīmē,
ka viens produkts ir sliktāks nekā cits.
/ Vecāka gadagājuma cilvēkiem ieteicami
vitamīni ar minimālajām diennakts devām, jo organisms vairs nespēj tik labi
sadalīt, noārdīt un izvadīt lieko.
/ Arī maziem bērniem ieteicami vitamīni ar
mazākām devām, ja vien ārsts nav nozīmējis citādi.
/ Pacientiem, kuriem ir hroniskas slimības,
piemēram, hipertensija, ieteicami vitamīni bez papildu piedevām, kas var
pasliktināt veselības stāvokli.
