FOTO: SANITA SPROĢE
Gaujienieši un pagasta viesi jau pamanījuši, ka Jāzepa Vītola muzejs “Anniņas” ir piedzīvojis vizuālas pārmaiņas – šoruden ēkai nomainīts jumts. Lai muzejs varētu turpināt pastāvēt, bija kļuvusi neatliekama jumta sakārtošana.
Kā stāsta muzeja vadītāja Sanita Sproģe, “Anniņu” ēkas jumts bija nonācis kritiskā stāvoklī. Tajā bija izveidojies caurums, kuru vairs nebija iespējams salabot ar īslaicīgiem risinājumiem, tādēļ darbu atlikšana vairs nebija iespējama. Nepieciešamais finansējums tika rasts pagasta pārvaldes budžetā, jo kļuva skaidrs, ka problēma pati no sevis nemazināsies un izmaksas nākotnē tikai pieaugs.
Arī muzeja akreditācijas komisija jau iepriekš bija norādījusi, ka, lai gan muzeja darbība ir kvalitatīva, ēkas tehniskais stāvoklis rada bažas par tās turpmāko izmantošanu. Zināms, ka šī nav autentiska vēsturiskā ēka – tā pēc ugunsgrēka celta no jauna, maksimāli pietuvinot sākotnējam izskatam. Kopš atjaunošanas pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, kuru laikā ēka pakāpeniski tikusi labiekārtota un pielāgota muzeja vajadzībām.
“Lai saglabātu šo īpašo vietu nākamajām paaudzēm, ir paveikts viens ilgi gaidīts solis. Ēkas jumta nomaiņa ir būtisks solis, lai varētu turpināt uzturēt muzeju un dzīvu komponista Jāzepa Vītola garu viņa iedvesmas vietā “Anniņās”. Paldies Smiltenes novada pašvaldībai un Gaujienas un Trapenes pagastu apvienības pārvaldes vadītājam Jānim Šepteram par rasto finansiālo iespēju šī jautājuma sakārtošanai. Paldies jumta nomaiņas darbu veicējiem no SIA “Kapavs”,” saka S. Sproģe.
Laika gaitā muzejs cer arī uz citiem uzlabojumiem. Nepieciešamību ir daudz, bet saprotams, ka visu ēku uzreiz sakārtot nav iespējams. “Patlaban norit nākamā gada budžeta plānošana. Konkrēti, kas būs nākamais solis, vēl nevaru pateikt, jo viss atkarīgs no pieejamā finansējuma. Esam runājuši gan ar pašvaldības vadītāju Jāni Šepteru, gan domē, ka darbi muzeja ēkai nepieciešami regulāri, jo tā ir koka ēka un prasa gan uzlabojumus, gan remontus, lai muzejs varētu šeit atrasties un uzņemt apmeklētājus,” pamato S. Sproģe.
Gaujienas un Trapenes pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Šepters ir pārliecināts, ka J. Vītola muzejs ir svarīgs vietējam tūrismam – cilvēki brauc apskatīt gan muzeju, gan pils ansambli, gan dažādus citus vietējos objektus. Katram apmeklētājam ir savas intereses, un muzejs palīdz gan saglabāt vietējo vēsturi, gan piesaista tūristus.
“Ja mēs gribam saglabāt šo muzeju, tad jumta sakārtošana bija vienīgais risinājums ‒ vai nu ir, vai nav. Šobrīd šis jumta remonts bija ļoti svarīgs, un tas bija viens no mazajiem soļiem, lai muzeja ēka turpinātu pastāvēt un būtu izmantojama. Jāsāk ar mazumiņu un jāiet uz priekšu soli pa solim. Mans redzējums ir tāds, ka muzejs ir pelnījis vairāk – gan siltināšanu, gan citus uzlabojumus. Mēs drīzāk ejam uz priekšu maziem soļiem, izmantojot to, ko varam atļauties, un, ja parādās iespējas piesaistīt lielākus līdzekļus, tad arī tās izmantojam, bet pamatprincips ir pakāpeniska attīstība. Pēc pieredzes, darot pa druskai, reizēm var paveikt vairāk, nekā gaidot milzīgu atbalstu, kas varbūt nekad neatnāk,” uzskata J. Šepters.
S. Sproģe atzīst, ka interese no muzeja apmeklētājiem joprojām ir.
“Kopumā interese ir palikusi tāda pati kā iepriekšējos gados. Cilvēki muzejā iegriežas, gan braucot cauri Gaujienai, gan arī apskatot Muižas parku un apkārtni, tādēļ apmeklētāju skaits būtiski nemainās. Daudzi ir patīkami pārsteigti, atklājot muzeju, jo par to nav iepriekš zinājuši,” norāda S. Sproģe.
Tiek veidotas izglītojošas programmas, lai padarītu Vītola personību un viņa laiku saprotamāku gan bērniem, gan pieaugušajiem, kā arī ieinteresētu jaunas auditorijas. Šobrīd muzejs piedāvā gan filmu par Vītolu “Vienas vasaras stāsts”, kuru var noskatīties internetā vai pieteikt klātienes demonstrācijai, gan arī īpašas nodarbības jaunākā skolas vecuma bērniem.
“Skolēni uz muzeju brauc, bet gribētos, lai to dara vairāk. Tāpēc domājam arī, kā padarīt muzeju interesantāku viņiem un piedāvāt īpašas programmas, lai muzeja apmeklējums viņiem nav tikai formāls, bet arī aizraujošs un izglītojošs. Pēdējos gados esam papildinājuši muzeja piedāvājumu ar jauniem pasākumiem – filmu par Jāzepu Vītolu, dažādām izglītojošām nodarbībām ar praktiskiem darbiem, mācību stundām, dziedāšanu un aktivitātēm bērniem. Šajās nodarbībās tiek stāstīts par Jāzepu Vītolu caur dzīvniekiem un bērniem saprotamiem notikumiem, izmantojot praktiskas aktivitātes, dziedāšanu un radošus uzdevumus. Piemēram, jaunāko klašu bērnus ar komponista J. Vītola daiļradi iepazīstina caur dabu – dzīvnieku un putnu iepazīšanu, piedomājot par bērniem saprotamāku valodu,” pamato S. Sproģe.
Muzejs atvērts apmeklētājiem no pulksten 9 līdz 17. Brīvdienas – svētdienas, pirmdienas.
